Galvenā lapa  -  Viedoklis


27.08.2004   Kas no mums ir izpētījis likumu “Par dzīvojamo telpu īri”?

Pirmais, kas jāpasaka denacionalizēto namu īrniekiem: pie jebkuriem apstākļiem saglabājiet mieru un nekrītiet histērijā. Diemžēl katrs otrais īrnieks uz jautājumu, vai viņš ir lasījis Likumu par dzīvojamo telpu īri, atbildēs noraidoši, un tāpēc momentā, kad viņam “uzbrauc” saimnieks viņš apjūk, izjūt stresu, depresiju, viņam šķiet, ka spiediens tiek izdarīts no visām pusēm un, ka tūlīt pie viņa atnāks un izmetīs uz ielas.

            Patiesībā izlikt cilvēku uz ielas pat pie pastāvošajiem likumiem nav nemaz tik viegli, it sevišķi, ja šim cilvēkam ir vecais padomju laiku līgums. Šajā gadījumā viņu izlikt var tikai tad, ja viņš nemaksā par dzīvokli. Savukārt par īres maksas paaugstināšanu namīpašniekam ne tikai jābrīdina īrnieks 6 mēnešus iepriekš, bet arī jāpamato šis maksas paaugstinājums. Ja jaunās īres maksas pamatojums jūs neapmierina, ir iespējams vērsties nekustamo īpašumu firmā ar prasību izdarīt mājas ekspluatācijas izdevumu aprēķinus. Izdarīt to ir viegli, jo pastāv speciāla Ministru padomes metodika. Pēc tam ir nozīme vērsties tiesā ar atbilstošu prasību.

            Vedot pārrunas ar saimnieku, ir jāzina dažas elementāras lietas. Ja jums ir atnests līgums, neparakstiet to uzreiz, bez konsultācijām ar juristu, atstājiet sev laiku un iespējas iedziļināties līguma nosacījumos. Var atrunāt un apstrīdēt līguma termiņus, maksas apmērus un izanalizēt vai dotais līgums vispār atbilst likuma Par dzīvojamo telpu īri prasībām. Visas pārrunas ar namīpašnieku vēlams fiksēt uz papīra, uz kura jābūt abu pušu parakstiem. Nemetiet ārā nekādus papīrus, saglabājiet kases čekus, ja nav čeku, tad veidlapu pasakņus, kas apliecina naudas nosūtīšanu pa pastu. Tas viss var kalpot par pierādījumu tiesā.

            Par cik cilvēki nezina elementāras lietas, bet vērsties pēc palīdzības pie advokāta var atļauties ne katrs, tad es uzskatu, ka sociāli neaizsargātajiem slāņiem ir nepieciešams bezmaksas juridiskās palīdzības dienests. Daļēji šo funkciju veic Rīgas domes Īres valde, taču tikai daļēji. Tomēr cilvēki ir ievēlējuši deputātus Rīgas domē un Saeimā, lai viņi aizsargātu šo cilvēku intereses, vai ne? Kādas problēmas domei izdalīt pāris telpas un apsēdināt tajās sešus konsultantus? Galu galā denacionalizēto namu problēma ir sociāla problēma, bet sociālas problēmas ir jārisina tieši valstij.

            Es tāpat uzskatu, ka jāpanāk likumdošanas aktu izmaiņas tādā veidā, lai tās paredzētu kompensāciju izmaksas īrniekiem, kas ir izlikti no denacionalizētajiem namiem un jāizmaksā šo kompensāciju būtu valstij, pašvaldībai un namīpašniekam. Šai kompensācijai būtu jāsastāda, teiksim, trešā vai piektā daļa no tā dzīvokļa cenas, kuru cilvēks paņems kredītā citā rajonā vai citā mājā. Taču tam ir nepieciešams atstrādāts un likumdošanā nostiprināts kompensāciju iegūšanas mehānisms.

            Es domāju, ka lielu sociālu satricinājumu šajā laukā nebūs. Kas attiecas uz dzīvokļu īres “griestiem”, tad tos vai nu saglabās vēl pāris gadus, vai tiks ieviesti kaut kādi būtiski ierobežojumi namīpašniekiem. Pretējā gadījumā patreiz valdošā koalīcija riskē zaudēt lielu daļu savu vēlētāju.

Komentāri


Atlikuši simboli: