Galvenā lapa  -  Partija  -  Vēsture


11.09.2006   Krievu skolu aizstāvības štāba darbības pamatdokumenti

 

 

Krievu skolu aizstāvju I kongress

06.03.2004., 987 delegāti

 

 

Aicinājums latviešu tautai 

Обращение к латышскому народу

 

Par pretošanās akcijām...



Об акциях противодействия

 

Par pārrunu grupas sastāvu un pilnvarām

О составе и полномочиях переговорной группы

 

Aicinājums starptautiskajām institūcijām

Обращение к международным институциям

 

Krievu skolu aizstāvju II kongress

17.04.2005., 402 delegāti

 

Par pārrunu grupas sastāvu un pilnvarām

О составе и полномочиях переговорной группы

 



Aicinājums Latvijas valdībai

Обращение к правительству Латвии

 

Aicinājums latviešu tautai

Обращение к латышскому народу

 



Aicinājums krievu skolu skolotājiem un administrācijai (kr.)

 

Aicinājums starptautiskajai sabiedrībai (kr.)

 

Rezolūcija par situācijas izvērtējumu un turpmākām darbībām (kr.)

 

Rezolūcija par laikraksta «Час» kriminālvajāšanu (kr.)



 

-------------------

 

 

IZGLĪTĪBAS LIKUMS

 

9.pants. Izglītības ieguves valoda

(1) Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā.

(2) Citā valodā izglītību var iegūt:

1) privātās izglītības iestādēs;

2) valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka šajās izglītības programmās mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā;

3) citos likumos paredzētās izglītības iestādēs.

(3) Ikviens izglītojamais, lai iegūtu pamatizglītību vai vidējo izglītību, apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas zināšanu pārbaudes eksāmenus Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā apjomā un kārtībā.

(4) Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami valsts valodā.

(5) Akadēmiskā (bakalaura, maģistra) un zinātniskā (doktora) grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izņemot citos likumos paredzētos gadījumus.

(6) Kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās, kas tiek finansēta no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, notiek valsts valodā.

 

59.pants. Izglītības sistēmas finansēšanas avoti

(..)

(2) Privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji. Valsts un pašvaldības piedalās privāto izglītības iestāžu finansēšanā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo, ja šajās izglītības iestādēs tiek īstenotas akreditētas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas valsts valodā.

(..)

(vārdi „valsts valodā” svītroti ar Satversmes tiesas 14.09.2005. spriedumu pēc 20 no PCTVL saraksta ievēlēto Saeimas deputātu pieteikuma)

 

Pārejas noteikumi

9. Šā likuma 9.panta pirmā daļa un otrās daļas 2.punkts stājas spēkā pakāpeniski:

1) 1999.gada 1.septembrī — attiecībā uz augstākās izglītības iestādēm;

2) 1999.gada 1.septembrī — valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes ar citu mācībvalodu uzsāk mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu vai pāreju uz mācībām valsts valodā;

3) 2004.gada 1.septembrī — valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestādēs, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, sākot ar desmito klasi, mācības notiek valsts valodā atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartam; valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs, sākot ar pirmo kursu, mācības notiek valsts valodā atbilstoši valsts arodizglītības standartam vai valsts profesionālās vidējās izglītības standartam. Valsts vispārējās vidējās izglītības standarts, valsts arodizglītības standarts un valsts profesionālās vidējās izglītības standarts noteic, ka mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā trijās piektdaļās no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un nodrošina ar mazākumtautības valodu, identitāti un kultūru saistīta mācību satura apguvi mazākumtautības valodā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2004. likumu)

 

 05.12.2000. Ministru kabineta noteikumi Nr. 463 

“Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu”

 

3.pielikums

3. Mazākumtautību izglītības programmās:

3.1. ar 2004.gada 1.septembri, sākot ar 10.klasi, katru mācību gadu apgūst ne mazāk par pieciem mācību priekšmetiem latviešu valodā. Šo mācību priekšmetu skaitā neietilpst latviešu valoda un literatūra. Mazākumtautību valodā mācību satura apguvi var nodrošināt līdz divām piektdaļām no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

3.2. 2004./2005.mācību gadā 11. un 12.klasē un 2005./2006.mācību gadā 12.klasē latviešu valodā apgūst ne mazāk par trim mācību priekšmetiem;

3.3. ar 2007.gadu valsts pārbaudes darbu saturs ir latviešu valodā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.05.2003. MK noteikumiem Nr. 260

                 

----------------

 

Satversmes tiesas  13.05.2005. spriedums un tās sēdes stenogramma par Izglītības likuma Pārejas noteikumu 9. pkt. 3. apakšpunkta konstitucionalitāti

 

Satversmes tiesas 14.09.2005. spriedums par Izglītības likuma 59. panta konstitucionalitāti

 


-----------------------

 

Rīgas 40. vidusskolas skolotāju atklātā vēstule (kr.)

13.04.2004., «Вести сегодня», 53 pedagogi

 

 Atklātā vēstule par mazākumtautību vidusskolu mācību valodu

22.06.2004.; kardināls Pujāts, A. Bērziņš (\"LC\"), I. Brands Kehre u. c.

 

\"Bērni dara mūsu un jūsu darbu\" (kr.)

V. Avotiņa intervija \"Časam\" 19.02.2004.

                

 

----------------------------

 

Mazākumtautību skolu reforma Latvijā: analīze, novērtējums, perspektīvas (2008, pdf)


 



Izglītības kvalitāte Latvijas krievu skolu reformas apstākļos (2006, pdf)

 

Krievu skolu politiskā pseidoreforma - nožēlojamās perspektīvas (2005, pdf)

 

Latvijas krievu skolu reformas antipedagoģija (2004, pdf)

 

Pedagoģijas doktoru Valērija Buhvalova un Jakova Plinera teksti (krieviski)

 

----------------------------

 

Cittautiešu jauniešu integrācija Latvijas sabiedrība izglītības reformas kontekstā (2004, pdf)

 

BSZI pētījums par valsts Sabiedrības integrācjas fonda naudu. Pat pēc tā datiem, proporciju \"60:40\" 2004. g. atbalstīja tikai 13% vecāku, 15% skolēnu un 20% skolotāju krievu skolas (sk. 79. lpp.)

 

-----------------------

 

Vispārējā сilvēktiesību deklarācija

10.12.1948., ANO ĢA

 

26. pants

1. Katram cilvēkam ir tiesības uz izglītību. Izglītībai, vismaz pamata un vispārējai izglītībai, ir jābūt bezmaksas. Pamatizglītībai ir jābūt obligātai. Tehniskajai un profesionālajai izglītībai ir jābūt visiem pieejamai, un augstākai izglītībai jābūt vienādi pieejamai visiem atbilstoši katra spējām.

2. Izglītības mērķim jābūt pilnīgai personības attīstībai, un tai jāstiprina cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana. Izglītībai ir jāveicina savstarpējā saprašanās, iecietība un draudzība starp visām tautām, rasu un reliģiskajām grupām un Apvienoto Nāciju Organizācijas darbība miera uzturēšanā.

3. Vecākiem ir prioritātes tiesības izglītības veida izvēlē saviem bērniem.

 

-----------------------

 

Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību

Strasbūra, 01.02.1995., Eiropas Padome

 

14. pants

1. Puses apņemas atzīt, ka jebkura persona, kas pieder pie nacionālās minoritātes, ir tiesīga apgūt savas minoritātes valodu.

2. Valstu izglītības sistēmu ietvaros Puses apņemas, ja ir pietiekams pieprasījums, nodrošināt savu iespēju robežās, ka personām, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir pienācīgas iespējas apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā tajā teritorijā, kuru vēsturiski vai lielā skaitā apdzīvoto nacionālo minoritāšu personas.

3. Šī panta 2. punkts tiek īstenots, nekaitējot oficiālās valodas apguvei vai izglītības iegūšanai šajā valodā.

 

---------------

 

Saeimas atbildes raksts Satversmes tiesai lietā par izglītības reformu

citēts pēc ST sprieduma par Izglītības likuma 9. p., konstatējošās daļas 4. pkt.

 

Otrkārt, tuvojoties 2004. gada 1. septembrim, esot noskaidrots, ka pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā līdz šim datumam nebūs iespējama. (pctvl.lv pasvītrojums) Tādēļ Izglītības likumā ieviesta apstrīdētā norma, kas noteic tikai daļēju izglītības satura apguvi latviešu valodā

 

 

---------------

 

Vīnes konvencija par starptautisko līgumu tiesībām

(Vai, samazinot krievu valodas īpatsvaru skolā laikā starp Mazākumtautību konvencijas parakstīšanu un ratifikāciju, LR ievēroja Vīnes konvenciju?)

 

18. pants. Pienākums nevērsties pret līguma objektu un mērķi pirms līguma stāšanās spēkā

 

Valstij ir pienākums atturēties no rīcības, kas ir vērstas pret līguma objektu un mērķi, ja:

a) valsts ir parakstījusi līgumu vai apmainījusies ar līgumu sastādošiem dokumentiem ar noteikumu par tā ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu līdz brīdim, kad tā ir tieši paudusi savu apņemšanos neklūt par līguma dalībnieku;

 

 

-----------------------

 

Likums par Latvijas izglītības iestādēm

08.12.1919., Tautas Padome

 

39. Visās obligatoriskās skolās mācība jāsniedz skolēnu ģimenes valodā.

40. Par skolēnu ģimenes valodu atzīstama tā valoda, kuru uzdod bērnu vecāki, bērnu skolā pieteicot un kurā viņš var brīvi savas domas izteikt.

41. Valsts un komunālās iestādes uztur ikkatrai tautībai tik daudz obligatorisku skolu, cik vajadzīgas viņu bērnu izglītošanai, skatoties pēc šā likuma noteikumiem.
Piezīme. Mazākuma tautībām, Latvijas pilsoņiem, ir tiesība prasīt sevišķas klases atvēršanu, ja tanī caurmērā salasās vismaz trīsdesmit skolēnu, kuri mācās viena skolotāja vadībā. Bērni, kuriem aiz viņu mazā skaita  nav ierīkota ne skola, ne klase viņu ģimenes valodā, var mācīties vai nu privātā kārtā, vai izņēmuma veidā skolās ar citu mācību valodu.

 


 

  -----------------------

  

KRIEVU SKOLU AIZSTĀVĪBAS ŠTĀBA DIBINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

 22.04.2003., 11 organizācijas, 3 Saeimas deputāti no PCTVL

 

Saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo Izglītības likumu no 2004. g. 1. septembra visas krievu vidusskolas tiek piespiestas pāriet uz latviešu mācībvalodu. Valdība uzstājīgi ignorē vecāku — nodokļu maksātāju, — un sabiedrisko organizāciju protestus, ekspertu, — pedagogu, psihologu un mediķu, — viedokļus.

Latvijas krievu kultūras un valodas kopienas piespiedu asimilācijas process ienāk izšķirošajā posmā. Pastāvošos apstākļos mēs, vecāku kolektīvu, sabiedrisko organizāciju, politisko partiju pārstāvji, Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, nesaskatām citādu līdzekli mūsu bērnu tiesību mācīties dzimtajā valodā aizstāvēšanai kā nevardarbīgās pretošanās akciju rīkošanu.

Visiem, kam rūp krievu valodas, izglītības un kultūras liktenis Latvijā, jāapvienojas. Mēs paziņojam par krievu skolu aizstāvības štāba izveidi. Tā mērķis ir organizāciju un privātpersonu darbību koordinācija kopīga mērķa sasniegšanai — valsts garantētām tiesībām iegūt vispārējo un vidējo izglītību dzimtajā valodā.

 

Tulkojums no laikraksta \"Ракурс\" № 1/2003

 

 

 

Izvērstāka informācija — Štāba mājaslapā. Citi dokumenti, uz kuriem atsaucās iesniedzēji Satversmes tiesas lietā par \"izglītības reformu\" — Satversme (1., 91. un 114. p.), Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (14. p. un 1. protokola 2. p.), Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (26. un 27. p.), Starptautiskā konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu (5. p.), Konvencija par bērna tiesībām (2. un 30. p.).

Komentāri


Atlikuši simboli: