Galvenā lapa  -  Partija  -  Vēsture


11.10.2004   Apvienības PCTVL darbība 7. Saeimas laikos (1998. – 2002.)

Četru gadu laikā, būdama pārstāvēta LR 7. Saeimā, PCTVL darbojās opozīcijā saliedēti un aktīvi. Pie tam saglabājās tradicionālā partiju specializācija.

 

Līdztiesība, aktīvi piedaloties Saeimas un Rīgas Domes lietās, nebija atstājusi arī savas parastās aktivitātes — darbību ārpus Parlamenta. Lielā mērā Līdztiesības spēkiem kopā ar citām draudzīgajām sabiedriskajām organizācijām tika organizētas tādas nozīmīgas akcijas, kā parakstu vākšana par Vispārējās mazākumtautību aizsardzības konvencijas ratifikāciju un par mazākumtautību skolu saglabāšanu (1999. gadā tika savākti vairāk nekā 76 tūkstoši parakstu), 1999. gada vasaras beztermiņa pikets pie Prezidenta Pils ar prasību neparakstīt Likumu par valsts valodu (šo prasību prezidente apmierināja), piketu, mītiņu virkne, kā arī vēstuļu nosūtīšana valdībai 2001. gada vasarā ar aicinājumu liberalizēt Ministru Kabineta Noteikumus par Valsts valodas likuma izpildi (daudzas PCTVL prasības tika ņemtas vērā gala variantā izstrādājot MK Noteikumus,  nevalstiskie uzņēmumi un organizācijas saņēma tiesības plaši lietot krievu un citas valodas līdzās valsts valodai).

7. Saeimas darbības laikā Līdztiesība nosūtīja ANO sūdzību par Valodas inspekcijas patvaļu, kas deva pozitīvus rezultātus – tika atcelta atkārtota eksāmena valsts valodā kārtošana tiem darbiniekiem, kuriem jau bija attiecīgā apliecība. Šajā pašā periodā tika gūta arī cita PCTVL uzvara – nepilsoņiem tika saglabātas ekonomiskās un sociālās tiesības uz to laiku, kamēr viņi aizstāvēja savu statusu tiesā.

 

Tautas Saskaņas partija tajos gados koncentrēja savus spēkus piedaloties parlamentārajā darbībā, kā arī nodarbojoties ar starptautisko kontaktu dibināšanu. TSP biedrs B.Cilēvičs, pārstāvot Latvijas Republiku Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, veica ievērojamu darbu vairākās tās komitejās. Saeimas deputāts J.Pliners, kurš tolaik bija TSP biedrs, vadīja PCTVL sabiedrisko komiteju izglītības jautājumos. Deputāti M.Lujāns un J.Urbanovičs nodarbojās ar ekonomisko un budžeta jautājumu izskatīšanu.

Ar aktīvu TSP dalību regulāri notika starptautiskās Latvijas - Krievijas  konferences “Baltijas forums”.

 

 

Latvijas Sociālistiskā partija turpināja izvērst sakarus ar sabiedriskajām, pirmkārt — veterānu organizācijām. LSP veica organizatorisko darbu, rīkojot ikgadējos 9. maija un 13. oktobra svinīgos pasākumus (Rīgas atbrīvošanas no fašistiskajiem okupantiem diena). LSP bija arī 1. maija Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes dienas mītiņu rīkošanas iniciatore, kā arī piedalījās ikgadējo pasākumu Draudzības kurgānā rīkošanā (Otrā Pasaules kara partizānu brigāžu veterānu svinīgo tikšanos vietā triju valstu — Latvijas, Krievijas un Baltkrievijas - robežu krustpunktā).

Parasti, neatkarīgi no tā, kura partija bija organizatore, visos to gadu pasākumos piedalījās visu triju PCTVL apvienības partiju pārstāvji.

Komentāri


Atlikuši simboli: