Galvenā lapa - Partija - Vēsture

11.09.2006 Visas PCTVL lietas Satversmes tiesā
Kopumā Satversmes tiesa taisīja 26 spriedumus lietās, kas tika ierosinātas pēc PCTVL deputātu iniciatīvas. No tiem 11 spriedumos pieteicēju prasības bija kopumā vai pilnībā apmierinātas.

11.09.2006 Krievu skolu aizstāvības štāba darbības pamatdokumenti
Izvilkumi no normatīvajiem aktiem, kas nosaka "reformas-2004" būtību, un Krievu skolu aizstāvības štāba dibināšanas paziņojuma, kā arī saites uz Krievu skolu aizstāvju kongresu materiāliem.

20.05.2005 2005. gada pašvaldību vēlēšanas
2005. gada 12.martā notika kārtējās pašvaldību vēlēšanas. PCTVL šajās vēlēšanās startēja 20 Latvijas pašvaldībās. Tādejādi tika pārspēts 2001. gada rezultāts, kad daudz labvēlīgākos ārējos apstākļos (praktiski nebija konkurences starp "krievu partijām") apvienības saraksti tika izvirzīti tikai 12 pilsētās. Šoreiz ar iniciatīvu veidot savus sarakstus pilsētās un pagastos uzstājās pārsvarā vietējie partijas biedri un atbalstītāji.

24.12.2004 PCTVL darbība Eiropas Parlamentā

11.10.2004 Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā (2004. g.)

11.10.2004 PCTVL un Krievu skolu aizstāvības štābs

11.10.2004 Partijas "BITE" izveidošana, PCTVL atdzimšana

11.10.2004 PCTVL otrā šķelšanās - sociālistu nodevība

11.10.2004 PCTVL stabilizēšanās divpartiju periodā (Līdztiesība - LSP)

11.10.2004 PCTVL pirmā šķelšanās - Tautas saskaņas partijas nodevība

11.10.2004 LR 8. Saeimas vēlēšanas 2002. g.

11.10.2004 2001. gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti

11.10.2004 Nevardarbīgās pretošanās kampaņa

11.10.2004 Satversmes tiesa un PCTVL darbība cilvēktiesību aizsardzības jomā

11.10.2004 Referendumi, kuru organizēšanā piedalījās PCTVL

11.10.2004 Apvienības PCTVL darbība 7. Saeimas laikos (1998. – 2002.)

11.10.2004 Krievu partijas izstāšanās no PCTVL

11.10.2004 Latvijas Republikas 7. Saeimas vēlēšanas (1998.g.)

11.10.2004 Politisko partiju apvienības PCTVL izveidošana.


21.09.2004 PCTVL OTRĀ PIEDZIMŠANA
Politiskās apvienības PCTVL iepriekšējā “izdevuma” vājums slēpās tajā, kas no pirmā acu uzmetiena šķita par tās stipro pusi – populārajos līderos Jānī Jurkānā un Alfrēdā Rubikā – “labestīgajos latviešos”, kuri bija izpratuši krievvalodīgo iedzīvotāju problēmas un sniedza tiem draudzīgo roku. Toties tad, kad šie iedzīvotāji garīgi sasparojās un devās pretī uzvarām, tie paši līderi lika šiem cilvēkiem kāju priekšā, un kritiens izrādījās visai sāpīgs.
