Galvenā lapa - Arhīvs - 2014


25.03.2014   Valoda līdz Kijevai novedīs

Asie protesti Ukrainā pakāpeniski noveda pie valsts politisko sašķelšanos. Liela daļa no valsts Austrumiem un Dienvidiem nevēlējas dzīvot jaunā Ukrainā, kur būs tikai viena valsts valoda, tiks rādīti šķēršļi izglītībai krievu valodā un tiks apspiesta krievu kultūra. Protestu asums bija tik liels, ka Krimas iedzīvotāji pat nolēma atdalīties no Ukrainas un pievienoties savai vēsturiskai Dzimtenei. Ukrainas piemērs skaidri rāda to, ka radikālā darbība ir bīstama visai sabiedrībai kopumā. Tā saasina pretrunas starp dažādām grupām, ko var izmantot citas valstis, lai ietekmētu politiskus procesus kaimiņvalstīs.

Bet izskatās, ka ne visi Latvijas politiķi ir iegaumējuši Ukrainas piemēra mācības. Latvijas valdība drīzuma izskatīs jautājumu par kārtējo skolu reformu. Tiek paredzēts, ka sākot ar 2014. gada 1. septembri, visās krievu skolās latviešu valodā tiks pasniegti 80 procenti no visiem priekšmetiem. Tajā pašā laikā Latvija ir pievienojusies tām valstīm, kas asi izteicas pret Krievijas rīcību Krimas jautājumā. Tas noveda pie tā, ka Rīga centrā tika organizētas vairākas protesta akcijas pret oficiālās Rīgas rīcību. Krievijas tautieši, kas galvenokārt dzīvo lielās pilsētās, jūtas diskriminēti un sāk savus protestus, tāpat kā Ukrainā. Cik iespējams ir Krimas scenārijs Latvijas teritorijā?

Kāpēc tagad ir sliktāk, nekā 2004. gadā

Masu protesti pret mazākumtautību skolu reformu bija redzami Rīgas ielās pirms desmit gadiem. Kopš 2004. gada 1. septembra krievu skolās 10-12 klasēs sāka darboties formula 60/40, kur sešdesmit procenti tika atvēlēti priekšmetiem valsts valodā.

Toreiz protesti saruka un liekās, ka par neapmierināto ar reformu palika neliela protestētāju grupa. Bet pēc neilga laika aktivizējas tie spēki, kas prasīja pasludināt krievu valodu par otro valsts valodu Latvijas Republikā.

Pēc pavisam neilga laika perioda galvaspilsētas ielās atkal sāk staigāt krievu organizāciju aktīvisti, kas apgalvo, ka valoda var novest līdz Kijevai un nosauc proporciju 80/20 par „Druvietes kokteili”, kas pēc nosaukuma ir līdzīgs „Molotova kokteilim” – līdzeklim, kas tika plaši izmantots Kijevas nemieru laikos.

Protams, radikālie nacionālistiski noskaņotie spēki var atkal uzsvērt to, ka ar parlamentāriem līdzekļiem krievu opozīcija neko nepanāks, bet ielu protesti drīzumā atkal izsīks. Bet situācija šoreiz ir daudz sliktāka par 2004. gadu.

Pirmkārt, ir jāatceras, ka Krimas iedzīvotāji ir ilgi protestējuši pret oficiālas Kijevas politiku un tikai nesen nolēma iet radikālā ceļā. Krievvalodīgie Latvijā cieta no savas valodas apspiešanas, skolu un augstskolu reformām, cilvēku pasludināšanu par nepilsoņiem, vairākiem cieņu aizskarošām rīcībām un izteicieniem. Ir jāsaprot, ka šī neapmierinātība krājas cilvēku apziņā un kad atnāk kārtēja mazākumtautību tiesību apspiešana, iepriekšējie nacionālo politiķu „grēki” tiek arī pieminēti. Un, ja tagad politiķi pieņems lēmumu par to, ka izglītībai krievu skolās ir jānotiek 80 procentos latviešu valodā, tas var tikt uztverts kā mēģinājums galīgi tikt galā ar krievu kopienu Latvijā. Un ir pilnīgi iespējams, ka masu ielu protesti prasīs ne tikai atcelt jaunu reformu, bet arī atgriezt atpakaļ tās tiesības, kas tika atņemtas kopš deviņdesmito gadu sākuma.

Otrkārt, arvien vairāk Latvijas krieviem būs skaidrs, ka Eiropas Savienība neaizsargās viņu tiesības. Kopš 2004. gada neviena no diskriminācijas normām netika atcelta. Arī pēc globālās ekonomiskās krīzes sākuma Eiropā arvien lielāku popularitāti iegūst radikālie nacionālistiskie spēki. Tas, ka Kijevā pie varas atrodas radikāli noskaņotie nacionālistiskie spēki un demokrātiskās vēlēšanās vēl nav notikušas, nemaz neliedza ES vadībai parakstīt līgumu par politisko asociāciju ar Ukrainu. Rodas iespaids, ka Eiropa, kas pati kļūst arvien radikālāka, atbalsta spēkus, kas apspiež krievvalodīgo tiesības ģeopolitisko interešu dēļ. Vai šādai Eiropai var ticēt un cerēt par to, ka tā mēģinās aizstāvēt mazākumtautības? Par to ir lielas šaubas.

Treškārt, mūsu Austrumu kaimiņš ir vairāk aktīvs, nekā desmit gadus atpakaļ. Krievija uzskata sevi par lielvaru, kurai ir pienākums aizstāvēt savus tautiešus pasaulē un it īpaši kaimiņvalstīs. Ja ir neuzticība Briselei un Rīgai, tad pilnīgi loģiski, ka daļa no Krievijas tautiešiem Latvijā uzskatīs Maskavu par viņu interešu vienīgo aizstāvēju. Tie Krievijas politiķi, kas grib paplašināt savas valsts zaudēto ietekmi pasaulē, var izmantot konfliktsituācijas un nesaskaņas citās valstīs, kā tas notika ar Krimu. Kāpēc tad lai jādod tiem papildus iespējas ar skolu reformu laikā, kad lielvara saka aktīvo ietekmes paplašināšanu?

Krimas scenāriju ir iespējams novērst

Ne tik sen Latvijas masu medijos izskanēja ideja par Latgales autonomiju. Pēc Krimas notikumiem parādījās arī Daugavpils salīdzinājumi ar Krimu Latvijas teritorijā. Atstājot malā skaidrojumu, kāpēc šīs idejas ir nekorektas un pat bīstamas, parunāsim par to, kā novērst viņu realizāciju.

Pirmkārt, ir jāatbalsta vietējie masu mediji, kas strādā ar krievvalodīgo auditoriju. Cilvēki dažreiz skatās, klausās un lasa ne tikai to, kas ir politiski tuvs, bet to, kas ir vairāk kvalitatīvs un interesants. Masu mediji ir tāds pats bizness, kam ir jāizdzīvo sastopoties ar ārvalstu konkurenci. Ja valsts negrib atbalstīt savus medijus, tad tās iedzīvotāji izmantos citus medijus, ko uztur ārvalstu valdības. Tas attiecas ne tikai uz Krievijas, bet arī uz citu valstu medijiem.

Otrkārt, ir jāpadara mūsu izglītība par vairāk konkurētspējīgu Eiropā un vairāk pievilcīgu studentiem no NVS valstīm. Tas, ka mūsu valsts augstskolās būs studiju programmas krievu un angļu valodās, tiks kompensēts ar to, ka ārvalstu studenti popularizēs Latvijas tēlu savās valstīs un ieguldīs naudu mūsu izglītības sistēmā.

Treškārt, nedrīkst iesaistīties jaunā Aukstā kārā pret Krievijas Federāciju. Kopš deviņdesmito gadu sākuma Krievija, no vienas puses, tiecas būt kopā ar Eiropu. No otras puses, tā sludina Latviju un Igauniju par „lieko Eiropu”, sakarā ar krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību diskrimināciju. Latvija var kļūt par dialoga platformu starp Rietumiem un Austrumiem, novēršot mazākumtautību diskrimināciju un nākot priekšā ar sadarbības priekšlikumiem starptautiskajā vidē. Savukārt Krievija, kurai draud jauns Aukstais karš ar Rietumiem, būs atzinīga par jebkuru sadarbības signālu un mēģinās to izmantot.

„Krievu skolu spārdot ar kāju, atceries, nacist, 9. maiju”

Tieši tā izskanēja viens no 2003. – 2004. gada protestu pret skolu reformu lozungiem. Toreiz ar to gribēja pateikt, ka pārāk aktīvā darbība pret krievu skolām var beigties ar politiski smagiem sekām radikāli labējiem spēkiem. Vēsturiski nacionāli radikālo spēku nākšana pie varas un iniciatīvas beidzas ar konfliktiem un izgāšanos. Toreiz, 2004. gadā, diskriminējošā norma 60/40 tika atstāta, lai vēlāk izraisītu jaunus protestus un referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu.

Šoreiz protestu akcijas nāk ārā ar lozungu, kas atsaucās uz jau neseniem politiskiem notikumiem: „Valoda līdz Kijevai novedīs”. Valoda patiešām spēj izdarīt daudz un cerams, ka šoreiz Latvija pierādīs sevi kā demokrātiskā valsts, kas ir orientēta uz dialogu un sadarbību gan iekšienē, gan arī starptautiskajā vidē.

Antons Buhvalovs

Krievu skolu aizstāvju Štāba aktīvists

Komentāri


Осталось символов:  4124124