Galvenā lapa - Arhīvs - 2009


17.12.2009   Kapitālistiskās ekonomikas haizivis tika palaistas brīvajos ūdeņos

17. decembrī Saeimas vairākums atbalstīja grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, kas pavājina iepriekš noteiktos ierobežojumus.

 

No sākuma, neskatoties uz PCTVL protestiem, šis likums pat tika izslēgts no budžeta paketes, kuras ietvaros tika paredzēti dažādi valsts sektorā strādājošo atlīdzības ierobežojumi. Savukārt tagad, pat tos ierobežojumus, kas attiecās uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļiem, tiek plānots būtiski mīkstināt.

 

Sākotnējā redakcija paredzēja, ka valdes locekļu atlīdzība, kas ietver sevī arī prēmijas un citas izmaksas, nevar pārsniegt vidējo algu sabiedriskajā sektorā, kas pareizināta ar koeficientu 5. Tagad šis koeficients būs jau 6, reizināta ar to tiks valstī strādājošo vidējā alga, kas pēc algu samazinājumiem valsts sektorā pašreiz ir augstāka par sabiedriskajā sektorā strādājošā vidējo algu, un attiecināta tā tiks tikai uz amatalgu, nevis uz visu atlīdzību, kā tas sākotnēji bija. Ministru kabineta noteiktajām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām tiks atļauts tērēt prēmēšanai 30% no darba samaksas fonda, tajā skaitā, izmaksājot visu šo naudu prēmijās tikai nelielai vadītāju grupai.

 

Apspriežot šo likumprojektu Tautsaimniecības komisijā tika noraidīts deputāta V.Buzajeva priekšlikums attiecināt  likumu ne tikai uz tām kapitālsabiedrībām, kurās valstij pieder 100%, bet arī uz tām, kurās valstij pieder vairāk par 50%, vienlaicīgi liekot valsts kapitāldaļu turētājiem nodrošināt algu samazināšanu šo uzņēmumu valžu locekļiem. Runa iet par tādiem uzņēmumiem kā „Air Baltic”, Lattelekom, Pareks banka un citiem. Šobrīd tieši „Air Baltic” vadītājs Bertolds Fliks ar 22 000 latu lielu algu ir vislabāk apmaksāto darboņu saraksta galvgalī.

           

PCTVL uzskata, ka krīzes laikā šādas algas ir nepieciešams ierobežot un balsoja pret  likumprojektu.

Komentāri


Осталось символов:  4124124