Galvenā lapa - Arhīvs - 2009


10.12.2009   PCTVL priekšlikums grozīt Latvijas Republikas Satversmi

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Dāmas un kungi! Satversmes 101.pants vissliktāk saskan ar vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kuras 61.gadadienu mēs šodien atzīmējam. Viss, kas deklarācijā ir paredzēts jebkuram cilvēkam, neatkarīgi no dzimtās valodas un izcelsmes, Satversmes 101.pantā ir paredzēts tikai pareizās tautības pilsoņiem. 101.pants sāktu atbilst demokrātijas prasībām tikai tad, ja piepildītos Dobeļa un Tabūna vēlme par tā saucamo civilokupantu repatriāciju, kā rezultātā valsts iedzīvotāju skaits samazinātos par 40 procentiem. 

To pašu cilvēku reapatriācija, kuru dzimto valodu, saskaņā ar šo pantu, nedrīkst izmantot pat pašvaldību līmenī. Pirmskara Latvijā, kura it kā tika atjaunota 1991.gadā, par pilsoņiem kļuva visi tās iedzīvotāji. Mazākumtautību valodas tika izmantotas gan Saeimā, gan pašvaldībās. Tas turpinājās līdz militārajam apvērsumam un cittautiešu tiesības pēdējo divdesmit gadu laikā tā arī tiek realizētas Ulmaņa līmenī. Gan Satversmes 101.pants, gan tās pieņemšanas vēsture ir klajā pretrunā ar Satversmes 1.pantu, kurā tiek apgalvots, ka Latvija ir it kā neatkarīga un it kā arī demokrātiska republika.

Demokrātija pie mums atrodas divus ar pusi tūkstošus gadu senās vergturu republikas līmenī. Te gan jāatzīmē, ka daļai vergu tika piešķirtas brīva pilsoņa tiesības. Toties daļai nepareizās etniskās izcelsmes pilsoņiem ierobežo tiesības komunicēt dzimtajā valodā un pat izdomāja priekš viņiem speciālu valodas inkvizīciju.  

Sākotnēji 101.panta redakcijā nekādu ierobežojumi nebija. Šos ierobežojumus ieviesa pēc tam, kad tika zaudētas Latvijas Cilvēktiesību komitejas iniciētās lietas starptautiskajās tiesās un, kad nācās izslēgt no Vēlēšanu likuma valodas ierobežojumus. Tas nozīmē, ka, zaudējot mums intelektuālā līmenī, tika nolemts revanšēties pašā stulbākajā no viesiem iespējamiem veidiem.

Jau pēc diviem gadiem nācās no šī panta izslēgt ierobežojumus ārzemniekiem no Eiropas Savienības, lai viņi, atšķirībā no daudziem vēlētājiem, nodokļu maksātājiem, vietējiem nodokļu maksātājiem, varētu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Lūk, tātad neatkarība.

Starp citu, pēdējās vispārējās pašvaldību vēlēšanās Latvijā notika tieši pirms 20 gadiem – 1989.gada 10.decembrī. Es savā apgabalā uzvarēju 12 citus kandidātus un kļuvu, kā to toreiz sauca, par Rīgas pilsētas padomes tautas deputātu.

Pirmo pseidodemokrātijas soļi tika sperti jau tad, kad Daugavpils, Rēzeknes un viena Rīgas rajona padomē tika izformētas un man reizē ar maniem vēlētājiem atņēma pilsonību, tad es piedalījos vadības alternatīvajās ielu vēlēšanās un līdz pat šim brīdim esmu pilntiesīgas Latvijas nepilsoņu pārstāvis. Lūk! Ar šiem diviem tituliem es lepojos daudz vairāk nekā ar vergturu Saeimas deputātu mandātu.

Es īpaši neceru, ka šī Saeima kaut ko izdarīs nepilsoņu vai krievu vēlētāju labā, taču pieprasu balsojumu par likumprojektu, lai vēlreiz pierādītu, ka Latvija jau sen ir pelnījusi tiešu pārvaldi no Briseles.

Aicinu balsot „par”.

 Sēdes vadītājs. Lūdz rezultātu! Par – 22, pret – 66, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Komentāri


Осталось символов:  4124124