Galvenā lapa - Arhīvs - 2009


01.12.2009   Deputāts Juris Sokolovskis – par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”

 

 

J.Sakolovskis (PCTVL).

Godātie kolēģi!

Nodokļu maksātāji grib zināt, par ko viņi maksā. Ja nodokļu maksātāji zina, ja viņi atbalsta, tad viņi ir gatavi maksāt vairāk. Mēs visi zinām Zviedrijas piemēru, kur ir augsti nodokļi, bet cilvēki ir apmierināti. Jautājums: kāpēc? Tāpēc, ka cilvēki redz, kur aiziet viņu nodokļi, viņi redz, kādiem slāņiem, ka šie nodokļi aizies trūcīgiem cilvēkiem, kuriem nepieciešams atbalsts. Viņi zina, ka valsts atbalstīs viņus grūtajā brīdī, krīzes brīdī, un tāpēc viņi ir ar mieru maksāt augstus nodokļus.

Mūsu gadījumā iznāk, ka… Atcerieties, ka 90.gados bija tādas finanšu piramīdas ļoti populāras Latvijā un bijušās PSRS valstīs. Iznāk tāda pati situācija, ja, ka mums izveidojas tā saucamā valsts budžeta piramīda, kad cilvēkus aicināja tā saucamajos treknajos gados maksāt nodokļus, un cilvēki maksāja, cerot uz to, ka grūtajā brīdī valsts viņus atbalstīs un ka viņu nodoklis aizies pensionāriem, aizies tiem cilvēkiem, kuriem šis atbalsts ir ļoti vajadzīgs.

Ko mēs redzam tagad? Tagad mēs redzam, ka jebkurā finanšu piramīdā notiek pēdējais, trešais, posms… Tātad valsts saka, ka diemžēl naudas nav un tā nauda, kura bija iemaksāta iepriekšējos gados, ir iztērēta. No vienas puses, varētu pateikt: „Jā, šogad ir speciālā budžeta deficīts ir apmēram 200 miljoni.” Bet atcerēsimies, ka treknajos gados bija uzkrājums vairāk nekā 900 miljoni un liela daļa no šīs naudas bija aizdota Valsts kasei un valsts pamatbudžetam. Ja tagad kasē, speciālā budžeta kasē būtu tagad šie 900 miljoni, tad mēs varētu, nesamazinot nevienu pabalstu, ne pensiju, nevienu izmaksu, izturēt vēl dažus gadus – tieši tas, kas tagad cilvēkiem ir vajadzīgs.

Bet diemžēl piramīdas īpašnieki tagad ir izputinājuši šo speciālo budžetu. Principā tagad ir tāda situācija, ka notiek uzticības graušana, jo bija pareiza doma, kad izveidoja speciālo budžetu, lai cilvēki varētu redzēt… Tātad divi momenti.

Pirmais moments ir solidaritātes moments, kad cilvēki maksā, viņi redz, ka šī nauda aiziet esošajiem pensionāriem.

Otrais… Cerība uz to, ka, ja viņi maksās visus nodokļus, tad grūtā brīdī valsts viņus atbalstīs – ja viņi pazaudēs darbu, ja viņiem piedzims bērns un ja viņi saslims un tā tālāk. Par ko mēs tagad balsosim, ko mēs tagad viņiem teiksim? „Paldies jums par to, ka jūs esat maksājuši šajā piramīdā, un neesiet tik vieglprātīgi un padomājiet nākamreiz, kad jūs runāsiet ar darba devējiem par to, kādā veidā jūs saņemsiet savu atalgojumu – aploksnē vai tieši tādā veidā, kāds ir paredzēts šajā valstī.” Tagad diemžēl mēs stimulēsim šo procesu, ka darba devējs un darba ņēmējs vienosies savā starpā un nemaksās vispār nevienu nodokli.Līdz ar to – vai šis lēmums ir taisnīgs? Nē. Vai šis lēmums stimulēs turpmāko nodokļu maksāšanu? Nē. Vai šis lēmums atbalsta uzticību valstij? Nē!

Komentāri


Осталось символов:  4124124