Galvenā lapa - Arhīvs - 2009


12.11.2009   Deputāta V.Buzajeva runa apspriežot „Grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi!

Vai jums neliekas, ka jūs jau esat redzējuši šo likumprojektu? Jebkurā gadījumā tā 1.pantā, kas paredz sevī likuma normu par atšķirīgas attieksmes aizliegumu, un proti, īstenojot aktīvās nodarbinātības un preventīvās bezdarba samazināšanas pasākumus, aizliegta atšķirīga attieksme pret personu dzimuma, rases un etniskās piederības dēļ.

PCTVL bija piedāvājusi to ieviest likumā vēl šā gada 3.septembrī. Toreiz „pret” bija 67 deputāti. Interesanti zināt, ka to pašu iesniedz Ministru kabinets, vai tad balsošanas rezultāts būs savādāks?

Izejot no anotācijas, var redzēt, ka šo ideju nodiktēja no Briseles pārkāpuma lietas ierosināšanas veidā. Un proti, iekšējā likumdošanā tika divas EK direktīvas, kuras savukārt ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rases vai etniskās piederības.

Diemžēl ieviešot likumā tikai normu par dažādas attieksmes aizliegumu,

realitātē mēs neieviešam vienādu attieksmes principu, bet tikai imitējam tā ieviešanu. Bezdarbnieku sastāvā ir novērojams krass mazākumtautību pārstāvju daļu pārsvars, kas ir neproporcionāls vienai daļai iedzīvotāju sastāva.

Visu bezdarbnieku vidū relatīvais pārsvars par latviešiem sastāda 30 procentus. Pirmspensijas vecuma personu vidū 95 procentus, bijušo ieslodzīto vidū – divkārt. vai tad tā nav diskriminācija?

Jā gan, Raivis Dzintars uzzinādams par šiem skaitļiem no sejas nobirdinātu kādu asaru un pat rokas sāktu skūpstīt pieredzē daudz bagātākajiem biedriem no valdošās koalīcijas. Turklāt atšķirīga attieksme personas etniskās piederības dēļ ne tikai ir bieži sastopama, bet ir kļuvusi par aktīva nodarbinātības un preventīvā bezdarba samazināšanas pasākumu būtību. Ja latviešiem šie pasākumi tiek veikti viņu dzimtajā valodā, bet nacionālajām minoritātēm tām maz saprotamā oficiālajā valodā. Ja spriest pēc dažas pakāpes valsts valodas prasmju apliecību skaita, kas ir nelatviešiem bezdarbniekiem, tad minētie pasākumi ir bezjēdzīgi 54 procentiem no tiem. No šiem pasākumiem ir izslēgti 59 procenti invalīdi nelatvieši un 62 procenti ilgstoši meklējušie darbu, bet bijušo ieslodzīto vidū to vispār ir 83 procenti. Tikai vienreiz apmeklējot šādus kursus, viņi uzreiz atgriezīsies pie savas ierastās nodarbes – seifu uzlaušanas un laupīšanas ielās. Turklāt paši pasākumi tiek īstenoti pārsvarā par ES līdzekļiem un neviens no naudas ziedotājiem nebija pieprasījis no Latvijas apmācīt bezdarbniekus tādā veidā, lai apmācība nebūtu saprotama pēc iespējas lielākam kursu apmeklētāju kontingentam. Tas ir tīri latviskais know -how Piemēram, Londonā, kur sociālajā dienestā strādā mans draugs, kas ceļas no Latvijas, viņi izmanto kontaktiem ar klientiem divus desmitus valodu. Mūsu valstī, kas nav bagāta, pietiktu līdzās ar latviešu izmantot vēl arī krievu valodu un tūlīt pat atkristu 99 procentu mākslīgi radītā problēma.

Tādēļ es piedāvāju balsot „par” likuma nodošanu komisijām ar cerību jau otrajam lasījumam sakārtot to, saskaņojot ar veselo saprātu.Paldies par uzmanību.

Komentāri


Осталось символов:  4124124