Galvenā lapa - Arhīvs - 2009


15.10.2009   PCTVL deputātu uzstāšanās pret nepilsoņu tiesību ierobežojumiem

1. Likumprojekts Grozījumi Apsardzes darbības likumā

Vladimirs Buzajevs

 

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi!

 

Ierobežojums Latvijas nepilsoņiem saņemt pirmās kategorijas speciālo atļauju apsardzes darbības veikšanai nav samērīgs ar sabiedrisko drošību kā leģitīmu mērķi un līdz ar to būtu pārskatāms. Tas ir ne PCTVL, bet Latvijas Tiesībsarga viedoklis, kas bija izpausts pērn 30.septembrī, atzinuma pārbaudes lietā par Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību.

Savukārt pārbaude tika uzsākta pēc mūsu frakcijas ierosinājuma tieši pirms diviem gadiem, 2007.gada 15.oktobrī. Šis datums, 15.oktobris, nav iekļauts oficiāli atzīmējamo datu sarakstā, bet ir ļoti pazīstams vismaz Latvijas minoritāšu vidē. Mēs to saucam par nepilsoņu dienu, jo tieši pirms 18 gadiem Latvijas Augstākā padome tika pieņēmusi lēmumu „Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem” un līdz ar to atņēma politiskās tiesības apmēram vienai trešdaļai savu velētāju.

Tiesībsargs pamatojoties uz šo 15. oktobra vēstuli ierosināja pārbaudes lietu, kuras ietvaros veselu gadu tika apkopoti dažādi, par konkrētajiem ierobežojumiem atbildīgo, valsts iestāžu paskaidrojumi šajā sakarā. 2008. gada 30.septembrī šajā pārbaudes lietā tika publicēts 30 lapaspušu biezs atzinums, kurā Tiesībsargs atzina, ka 7 no 80 tiesību atšķirībām ir neproporcionālas un tās ir jāatceļ. Apspriežamas nepilsoņu tiesības saņemt atļauju apsardzes darbības veikšanai tika minētas atzinumā, ka pirmās.

Pēc tam gada laikā PCTVL vairakkārt mēģināja panākt, lai valdošā koalīcija vai pats Tiesībsargs iniciē atbilstošo atšķirību atcelšanu, tajā skaitā vēršoties pie Pilsonības likuma izpildes komisijas un Saeimas priekšsēdētāja. Beigu beigās PCTVL pati sagatavoja un iesniedza 7 likumprojektus, to skaitā arī grozījumi Apsardzes darbības likumā.

PCTVL neprasa neko vairāk par to, ko ir vēlējies Tiesībsargs un likumprojekta anotācijā plaši tiek citēts Latvijas galvenais cilvēktiesību aizstāvis. Tāpat anotācijā ir atsauce uz Tiesībsarga vēstuli Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurā Tiesībsargs uzskata, ka valsts galvenais uzdevums ir nevis ierobežojumu atcelšana nepilsoņiem, bet nepilsoņu skaita samazināšana.

Likumprojekta anotācijā, balstoties uz 2009. gada pirmā pusgada datiem ir arī raksturota šī „galvenā mērķa” izpilde. Nepilsoņu skaits šajā laikā ir samazinājies par 6676 cilvēkiem, vai par 1,9%. Tajā skaitā 61,7% no nepilsoņu skaita ir samazinājies uz mirstības rēķina, 21,6% iegūstot LR pilsonību un 16,7% emigrējot vai iegūstot citas valsts pilsonību. Vecāka gadu gājuma cilvēku naturalizācijas tempi ir tādi, ka lai visi viņi iegūtu Latvijas pilsonību būtu jāpaiet 1000 gadiem. Valdošas koalīcijas lēmums, kas tika pieņemts aizvakar – vispār likvidēt  Naturalizācijas pārvaldi – acīm redzams no tajās  pašas operas. 

Šī gada 6.oktobrī likumprojekts ir izskatīts un apstiprināts Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomē, kura apvieno 50 mazākumtautību organizācijas.

PCTVL un visu mazākumtautību sabiedrība aicina Saeimu ne gaidīt vel tūkstošu gadu, un samazināt atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem jau šodien, kaut tāda apjoma, kuram var piekrist Tiesībsargs. 

 

 

2 Likumprojekts Grozījums Detektīvdarbības likumā

 

Jakovs Pliners

 

 

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi!

 

Šobrīd Detektīvdarbības likumā 4.panta pirmais punkts skan sekojoši: „detektīvsabiedrības vadītājs un ikviena persona, kas ieņem amatu pārvaldes institūcijās, ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš nav sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kuram nav konstatēta psihiska slimība vai atkarība no alkohola, narkotiskām, psihotropām vai toksiskām vielām”.

Mēs redzam šeit divus nepilsoņu ierobežojuma īpatnības.

Pirmkārt, šis ierobežojums ir starp 17 pārejām, kur salīdzinājumā ar Latvijas nepilsoņiem kāda konkrēta priekšrocība tiek dota ne tikai Latvijas pilsoņiem, bet arī ārvalstniekiem – Eiropas Savienības pilsoņiem. Derētu atzīmēt, ka nav zināms neviens gadījums, kad kādas no privilēģijām, saskaņā ar kārtējo Regulu vai Direktīvu, būtu kļuvušas pieejamas ne tikai ES pilsoņiem, bet arī Latvijas nepilsoņiem.

Otrkārt, šis ierobežojums ir starp tiem 25-iem, kuru raksturs tīšuprāt aizvaino nepilsoņus, jo līdzās ar nepilsoņiem kādas konkrētas tiesības tiek atņemtas alkoholiķiem, narkomāniem, psihiski slimajiem, teroristiem un naidīgo organizāciju biedriem, kuri ir Latvijas pilsoņi.

Turpmāk es īsi izklāstīšu Tiesībsarga viedokļi attiecība minēto ierobežojumu.

Pirmkārt, detektīvdarbības mērķis ir personu tiesību aizsardzība. Ņemot vērā to, ka pilsonības kritērijs likumā ir paredzēts noteiktām personām, kas ieņem amatu pārvaldes institūcijās, jāizvērtē tās šīm personām piešķirtās tiesības, kuru prettiesiskas izmantošanas rezultātā var tikt apdraudēta sabiedriskā drošība. Savukārt svarīgi atzīmēt arī to, ka tajā pašā tiesību normā līdztekus pilsonības kritērijam licences saņemšanai ir izvirzīta arī cita, leģitīmā mērķa sasniegšanai būtiskā prasība, proti, attiecīga persona nav sodīta un tam līdzi.

Otrkārt, detektīvsabiedrības piedāvātie pakalpojumi nav saistīti ar darbībām ar šaujamieročiem.

Treškārt, jāuzsver, ka likumā ir noteikts tiesisks regulējums par aizliegumu izsniegt licenci tām detektīvsabiedrībām, kurās amatus pārvaldes institūcijās ieņem personas, par kurām Valsts policijas vai valsts drošības iestāžu rīcībā ir ziņas, kas liecina par šo personu piederību pie aizliegtiem vai šaubīgiem formējumiem.

Tātad, sabiedriskās drošības kā leģitīmā mērķa sasniegšanai jau ir paredzēts samērīgs mehānisms, kas nav saistīts ar attiecīgo personu pilsonību.

Ņemot vērā detektīvsabiedrības tiesību un pakalpojumu būtību, galvenokārt attiecībā uz šaujamieroču nepielietošanu, kā arī augstāk minētos ierobežojumus, Tiesībsargs uzskata, ka nav pamata izslēgt nepilsoņus no to personu kategorijas, kurām ir tiesības iegūt detektīvsabiedrības vadītāja vai personas, kas ieņem amatu pārvaldes institūcijās, statusu.

Aicinu arī Saeimu pievienoties Tiesībsarga viedoklim.

 

 

3. Likumprojekts Grozījumi Patentu likumā

Valerijs Buhvalovs

 

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! 

Atļausiet man īsi izklāstīt Tiesībsarga pamatojumu grozījumu nepieciešamībai Patentu likumā.

Saskaņā ar Patentu likumu profesionālo patentpilnvaroto reģistrā var iekļaut tikai fizisko personu datus, ja persona ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis.

 Analizējot profesionālo patentpilnvaroto likumā noteiktās funkcijas, secināju, ka tās ir saistītas ar juridisko vai fizisko personu pārstāvēšanu Patentu valdē. Ierobežojot nepilsoņu tiesības iegūt profesionālā patentpilnvarotā statusu, faktiski tiek ierobežotas arī minēto personu tiesības izvēlēties pārstāvja kandidātu.

Ņemot vērā minēto, Patentu valdei tika nosūtīta vēstule ar lūgumu sniegt pamatotu viedokli par objektīviem iemesliem, uz kuriem ir pamatota Patentu likuma ietvertā atšķirīgā attieksme.

      Savā atbildes vēstulē Patentu valde norāda, ka pilsonības kritērijs attiecībā uz profesionālā patentpilnvarota amatu ir izvirzīts Konvencijā par Eiropas Patentu piešķiršanu, kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika, un Padomes regulā par Kopienas preču zīmi. Gan Konvencijas, gan Regulas tekstā angļu valodā tiek lietoti vārdi „kādas dalībvalsts pilsonis”.

Teleoloģiskās interpretācijas rezultātā var secināt, ka gan augstākminētās Konvencijas, gan Regulas sākotnējais mērķis nebija noteikt atsevišķu regulējumu Latvijas Republikas nepilsoņiem, bet gan paredzēt iespējas iegūt profesionālā patentpilnvarota statusu dalībvalstu pilsoņiem pretstatā trešās valsts pilsoņiem. Uzskatu, ka šajā gadījumā prevalē princips, saskaņā ar kuru personai ir tiesības izvēlēties pārstāvi savu tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai, kā arī tas apstāklis, ka no tiesību teorijas viedokļa nepilsoņa statuss nav pielīdzināms bezvalstnieka vai ārvalstnieka statusam. Tas, ka persona ir iekļauta profesionālo patentpilnvaroto sarakstā, nenozīmē, ka attiecīgs uzņēmējs izvēlēsies tieši viņu, respektīvi, uzņēmējam pašam ir izvēles iespējas ņemt vai neņemt sev par pārstāvi nepilsoni.

       Ņemot vērā visu iepriekšminēto, atzīstams, ka nepilsoņiem noteiktie ierobežojumi iegūt profesionālā patentpilnvarota statusu ir nesamērīgi. Uzskatu, ka sabiedrības interesēm atbilstošāk ir noteikt minētajai profesijai nevis prasību pēc pilsonības, bet gan pēc augstas profesionalitātes, kā arī pilnīgām latviešu valodas un vismaz vienas svešvalodas zināšanām.    

Aicinu arī Saeimu pievienoties Tiesībsarga viedoklim.

 

 

4. Likumprojekts Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā

 

Vladimirs Buzajevs

 

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi!

Nepieciešamību atcelt ierobežojumu nepilsoņiem strādāt par advokātiem atzina ne tikai mūsdienu oficiālo tiesībsargu paaudze. Šādu atzinumu pirmoreiz bija devis vēl 1996. gada decembrī Valsts Cilvēktiesību birojs. Šis ierobežojums tika ieviests 1993. gada 27. aprīlī, tātad pirms 16 gadiem.

Tiesībsargs savā atzinumā teic, ka „advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas, savukārt tiesu vara ir valsts varas sastāvdaļa. Taču advokāts nerīkojas valsts vārdā, viņam primāras ir klienta, nevis valsts intereses, kā arī viņa lēmumi nav saistoši. Klientiem ir brīvā izvēle attiecībā uz advokātu, kas nozīmē, ka valstij nav pamata iejaukties šajās tiesiskajās attiecībās ar papildus ierobežojumu uzlikšanu”. Citāta beigas.

Turklāt, Latvijā ir atļauts nodarboties ar advokāta darbību arī ES pilsoņiem. Šajā sakarā Latvijas Tiesībsargs uzskata, ka „pastāv vairākas jomas, kur normatīvajos aktos ES pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības, nekā Latvijas nepilsoņiem. Tas rada situāciju, ka Latvijā citu ES valstu pilsoņiem ir noteikts plašāks tiesību kopums nekā Latvijas nepilsoņiem, kuriem parasti ir ciešāka faktiskā saikne ar Latviju un nav tiesiskas saiknes ar citu valsti. Tātad būtu ieteicams pārvērtēt nepilsoņu tiesību apjomu un likumīgās intereses katru reizi, kad Latvijā kādas tiesības tiek piešķirtas ES pilsoņiem”. Citāta beigas.

Interesanti, ka ierobežojums nepilsoņiem strādāt par advokātiem, tas nebūt nav Latvijas izgudrojums. Šāds ierobežojums pastāvēja ebrejiem Trešajā Reihā. Pie tam Hitlera nacistiskie juristi sprieda pilnīgi pretēji, nekā Latvijas Tiesībsargs, pielīdzinādami advokātus nevis pie privātpersonām, kuras aizstāv klientu, bet gan pie valsts ierēdņiem. Tieši šādus iebildumus pret Tiesībsarga viedokli arī izvirza pēc 70 gadiem Latvijas Tieslietu ministrija.

Vispār, salīdzinot ebreju stāvokli Hitlera laikos ar nepilsoņu stāvokli Dombrovska laikos varētu sameklēt vēl dažas interesantas paralēles. Pirmkārt, gan tiem, gan tiem agrāk bija politiskās tiesības, kuras vēlāk tiem atņēma ar vienu likumdošanas aktu. Latvijā tas bija Augstākās Padomes lēmums „Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem”, kura 8.-to gadadienu mēs atzīmējam šodien. Vācijā tas bija 1935. gada 15. septembra Likums par Reiha pilsonību, kurā ir rakstīts, ka ebrejs nevar būt par Reiha pilsoni. Viņam nevar būt arī balsstiesību politiskajos jautājumos, viņš nevar ieņemt amatus valsts iestādēs.

Nirnbergas tribunāls bija uzskaitījis 12 normatīvos aktus, kuri ieviesa profesionālos aizliegumus ebrejiem. Šajā ziņā Latvija bija virzījusies daudz tālāk, pie mums attiecībā pret nepilsoņiem šādu aizliegumu ir 80.

Profesionālo aizliegumu ieviešana, sākot ar 1935. gadu, bija tikai pirmais solis ebreju vajāšanā, un pēc četriem gadiem nacisti pārgāja pie „ebreju jautājuma galīgās atrisināšanas”. Par laimi, šajā jomā nepastāv pilnīgas analoģijas ar situāciju Latvijā, bet ievērību pelna tas fakts, ka nepilsoņu skaita samazināšanās 2009. gada pirmajā pusgadā tikai par 11% notika uz viņu naturalizācijas rēķina, bet par 62% - uz nepilsoņu mirstības rēķina.

Paldies, aicinu atbalstīt likumprojektu.

 

 

 

5. Likumprojekts Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās

 

Miroslavs Mitrofanovs

 

 

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi!

 

Atļausiet man izklāstīt Tiesībsarga pamatojumu grozījumu nepieciešamībai likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”.

Likuma „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” 3.panta pirmajā daļā noteiktais, ka tikai Latvijas Republikas pilsoņiem, mantojot zemesgabalu vai saņemot dāvinājumā neizpirkto zemesgabalu, kuru aizņem dzīvojamais nams vai augļu dārzs, ir tiesības zemi izpirkt par privatizācijas vai kompensācijas sertifikātiem, nepamatoti nostāda nepilsoņus mazāk labvēlīgā situācijā.

 Nav saskatāms objektīvs pamats ierobežojumam, ka nepilsoņiem netiek piešķirtas tiesības likuma „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” 3.panta pirmajā daļā minētās tiesības. Šādam ierobežojumam nav leģitīma mērķa. Uzskatu, ka sabiedrība negūst labumu no minētā nepilsoņu tiesību ierobežojuma. Nav samērīgi un tiesiski likuma „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” 3.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos nepiešķirt nepilsoņiem tiesības zemi izpirkt par privatizācijas vai kompensācijas sertifikātiem, jo citos likumā noteiktajos gadījumos nepilsoņiem ir piešķirtas tiesības iegūt zemi īpašumā par īpašuma kompensācijas sertifikātiem vai latiem. Piemēram, likuma „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka, ja nepilsoņiem īpašumā esošās dzīvojamās ēkas un augļu dārzi ar apbūves tiesībām atrodas uz valstij vai pašvaldībai piekrītošas zemes, kā arī uz zemes, kuru nav pieprasījuši bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki vai viņi par to pieprasījuši kompensāciju, nepilsoņi var iegūt īpašumā par īpašuma kompensācijas sertifikātiem vai latiem.

Aicinu arī Saeimu pievienoties Tiesībsarga viedoklim.

 

 

6. Likumprojekts Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”

 

Juris Sokolovskis

 

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi!

 

Atļausiet man izklāstīt Tiesībsarga pamatojumu grozījumu nepieciešamībai likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”.

Likuma 20.pants nosaka, ka personas, kuras nav Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības pilsoņi, kā arī kompānijas, kurās šīm personām pieder vairāk par pusi pamatkapitāla, var iegādāties zemi pilsētās un lauku apvidos tikai ar īpašu pašvaldības atļauju. Minētajām personām ir aizliegts iegādāties zemi pierobežas zonā, jūru un upju aizsargjoslās, kā arī lauksaimniecības un mežu zemi, zemesgabalus rezervātos un derīgo izrakteņu vietās. Gadījumos, kad Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības pilsoņi zaudē kontroli pār kompānijas kapitālu, ar pašvaldības lēmumu agrāk iegādātā zeme tiek atsavināta divu gadu laikā.

      Tieslietu ministrija, vērtējot noteiktos ierobežojumus, norāda, ka, pieņemot zemes reformu regulējošos likumus, notika aktīvas diskusijas Latvijas Republikas Augstākajā padomē un, izdarot šo likumu grozījumus, Latvijas Republikas Saeimā. Saeimas sēžu stenogrammas liecina, ka, no vienas puses, tika akceptēta kopēja vēlme atgriezties pie tādas īpašuma situācijas ar zemi, kāda tā bija Latvijā pirms kara, un nepieciešamību attīstīt īpašuma tirgu. Bet, ņemot vērā Latvijas „padomju okupāciju”, tika norādīts uz nepieciešamību novērst Latvijas zemes iespējamo izpārdošanu un primāri nodrošināt Latvijas pilsoņu ekonomiskas intereses.

      Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20.un 21.pantā tika veikti grozījumi, kas piešķir tiesības ES pilsoņiem iegūt īpašumā zemi saistībā ar Latvijas pievienošanos ES. Tieslietu ministrija norāda, ka zemes reformas likumos noteiktās atšķirības pilsoņu un nepilsoņu tiesībās primāri ir politisks lēmums, kas tika pieņemts saistībā ar Latvijā pastāvošo ekonomisko, demogrāfisko un ģeogrāfisko situāciju valstiskās neatkarības atjaunošanas un nostiprināšanās ceļā.

      Likumā noteiktie ierobežojumi nepilsoņiem veikt darījumus ar zemi nav samērīgi. Noteikto ierobežojumu sākotnējais mērķis - novērst Latvijas zemes iespējamo izpārdošanu - netiek sasniegts, ja pēc iestāšanās ES tās pilsoņi var brīvi veikt darījumus ar Latvijas zemi. Vairums no Latvijas nepilsoņiem ilgstoši dzīvo un strādā Latvijā, viņiem ir izveidojusies noturīga saikne ar Latvijas valsti. Vērtējot iespējamo zemes izpārdošanas risku, uzskatu, ka Latvijas nepilsoņiem pārsvarā ir lielāka saikne ar Latviju nekā Eiropas Savienības pilsoņiem. Tāpēc, ļaujot brīvi veikt darījumus ar zemi Eiropas Savienības pilsoņiem, pastāv lielāks zemes izpārdošanas risks.

      Tāpat arī Eiropas Padome, vērtējot trešo valstu pilsoņu, kas ilgstoši dzīvo ES dalībvalstīs, jautājumus, ir norādījusi, ka nepieciešamas vienlīdzīgas tiesības trešo valstu pilsoņiem, kas “būtu pēc iespējas tuvākas ES pilsoņu tiesībām”.

      Iespējams, būtu pamatoti noteikt ierobežojumus veikt darījumus ar zemi nepilsoņiem salīdzinājumā ar pilsoņiem. Tomēr, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā un piešķirot Eiropas Savienības pilsoņiem tiesības brīvi veikt darījumus ar zemi, ir būtiski mainījušies apstākļi, kas ir nepilsoņiem noteikto ierobežojumu pamatā. Uzskatu, ka likumdevējam būtu jāpārvērtē nepilsoņu ierobežojumu pamatotība un samērīgums 

Aicinu arī Saeimu pievienoties Tiesībsarga viedoklim.

 

 

7. Likumprojekts Grozījums likumā „Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā

 

Vladimirs Buzajevs

 

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi!

 

Atļausiet man īsi izklāstīt Tiesībsarga pamatojumu grozījumu nepieciešamībai likumā „Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”.

Likums nosaka, ka nepilsoņiem jākārto eksāmens, lai varētu tikt atzīti par Eiropas Savienības pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

 Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir norādījusi, ka „no Latvijas valsts puses ir nekonsekventi jautājumā par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā piešķiršanu nostādīt Latvijas nepilsoņus vienlīdzīgā situācijā ar ārvalstniekiem vai bezvalstniekiem.” No minētā secināms, ka visos jautājumos, kur saskaņā ar Latvijas normatīvo bāzi noteikts tiesību apjoms ir paredzēts Eiropas Savienības pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tās pašas tiesības jāparedz arī nepilsoņiem. Prezidente bija nosūtījusi likumu otrreizējai caurlūkošanai uz Saeimu, taču konceptuāli attiecībā uz nepilsoņiem tas netika grozīts.

No Pilsonības likuma izriet, ka nepilsoņu statuss nav pielīdzināms pilsonībai. Kā atzinusi Augstākā tiesa, nepilsoņa saikne ar Latvijas Republiku ir ciešāka nekā tā ir bezvalstniekam vai ārvalstniekam. No starptautisko tiesību viedokļa nepilsoņu statuss nevar tik atzīts un pielīdzināts bezvalstnieku statusam.

Analizējot ar nepilsoņu tiesībām saistītus jautājumus, Satversmes tiesa 2005.gada 7.marta spriedumā atzina, ka „Līdz ar Nepilsoņu likuma pieņemšanu radās jauna, līdz šim starptautiskajās tiesībās nezināma personu kategorija – Latvijas nepilsoņi. Latvijas nepilsoņi nav pielīdzināmi nevienam fiziskās personas statusam, kas noteikts starptautiskajos tiesību aktos, jo nepilsoņiem noteikto tiesību apjoms pilnībā neatbilst nevienam šādam statusam. Latvijas nepilsoņi nav uzskatāmi ne par pilsoņiem, ne ārvalstniekam, ne arī bezvalstniekiem, bet par personām ar “īpašu tiesisko statusu”.

ES Padomes Direktīvas par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, mērķis ir sekmēt personu brīvu kustību Eiropas Savienības teritorijā, kas, protams, paver jaunas iespējas ievērojamai Latvijā pastāvīgi dzīvojošai iedzīvotāju grupai ceļot un strādāt ES dalībvalstīs. Ar pienākumu kārtot īpašu eksāmenu nepilsoņiem tiek kavēta šī mērķa sasniegšana. Tāpat jāņem vērā, ka nav pamata uzlikt nepilsoņiem par pienākumu, iesniedzot attiecīgos dokumentus, pierādīt savu nepārtrauktu un likumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā, jo tas jau izriet no likumā par viņu statusu.

Ņemot vērā minēto Satversmes tiesa atziņu un faktiskos apstākļus, ka nepilsoņi pastāvīgi dzīvo Latvijā pirms un pēc iestāšanās ES, likumā “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”, ar ko tiek ieviesta attiecīga ES Padomes direktīva, būtu ieteicams, balstoties uz tiesībpolitiskiem  apsvērumiem, skatīt jautājumu par EK pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu nepilsoņiem bez atsevišķa eksāmena kārtošanas. Citāta beigs.

No sevi varētu piebilst, ka arī Igaunijā nepilsoņiem  eksāmena kārtošana nav paredzēta.

 

Aicinu arī Saeimu pievienoties Tiesībsarga, Vairas Vīķe-Freibergas un mūsu kaimiņvalsti viedoklim.

Komentāri


Осталось символов:  4124124