Galvenā lapa - Arhīvs - 2009


30.09.2009   Jakovs Pliners nodos Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam ziņojumu par EP rekomendāciju izplidi Latvijā

 

Eiropas parlamenta priekšsēdētājām

Ježim Buzekam

 

2009.gada 1. oktobris

 

Eiropas Parlamenta rekomendācijas un to izpilde

 

Eiropas Parlamenta rezolūcija № P5_TA (2004) 0180 par Eiropas Komisijas visaptverošo monitoringa ziņojumu par Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas gatavību dalībai ES, 2009.g. 11. marts,74.punkts. {Eiropas Parlaments}

 

1) izsaka gandarījumu par naturalizācijas tempu pieaugumu 2003. gadā, kas notika galvenokārt pateicoties kampaņai sakarā ar referendumu par iestāšanos ES, kaut gan naturalizācijas process vēl joprojām paliek visai lēns; aicina Latvijas varas institūcijas virzīt uz priekšu šo procesu

2) uzskata, ka par ieguldījumu šajā virzībā varētu kalpot minimālās valodas zināšanas prasības, kas tiek uzstādītas veciem ļaudīm;

3) aicina Latvijas varas pārstāvjus pārvarēt sabiedrībā pastāvošo šķelšanos un sekmēt “nepilsoņu” patieso integrāciju, nodrošinot vienlīdzīgas tiesības

3.1) izglītībā

3.2) un iespējas iekārtoties darbā;

4) piedāvā Latvijas varas pārstāvjiem paredzēt piešķirt nepilsoņiem, kuri ilgu laiku ir nodzīvojuši Latvijā, iespēju piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās;

5)…. rekomendē Latvijas varas institūcijām pēc iespējas ātrāk ratificēt Vispārējo Mazākumtautību aizsardzības Konvenciju.

Rekomendāciju izpilde

 

 1) Naturalizācijas pārvaldē iesniegto pieteikumu skaits 2009.gadā salīdzinājumā ar 2004.gadu ir samazinājies 6,7 reizes, savukārt pilsonībā pieņemto personu skaits ir samazinājies 7,7 reizes;

 2) Starp personām, kuras vecākas par 61 gadu naturalizācijas pieteikumu skaits samazinājies 10 reizes. 2009. gadā tiek prognozēti aptuveni 120 iesniegumi no šīs kategorijas nepilsoņiem;

3.1) No 2004.gada 1.septembra krievu skolas vardarbīgi tika pārvestas uz apmācību latviešu valodā ( ne mazāk kā 60% priekšmetu), kas rezultātā noveda pie ievērojamas izglītības kvalitātes pazemināšanās.

3.2) No 2008. gada jūlija 25 reizes ir palielināts to privātā sektora amatu skaits, kuriem ir obligāti nepieciešama valsts valodas atestācija;

        No 2009. gada janvāra ir palielināts ar valsts valodu saistīto pārkāpumu soda naudu apmērs un daudzveidība;

      Bezdarbnieku skaits starp mazākumtautību pārstāvjiem (uz vienu iedzīvotāju, saskaņā ar 2009. gada maija datiem) ir par 30% lielāks nekā latviešiem, starp ilgstošiem bezdarbniekiem par 43% lielāks, starp pirmspensijas vecuma personām par 95% lielāks, starp bijušajiem ieslodzītajiem par 270% lielāks.

 4)  2009. gada pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas atkal notika bez nepilsoņu dalības, piecu gadu laikā Saeima ir noraidījusi 15 priekšlikumus par nepilsoņu pielaidi pašvaldību vēlēšanām;

 5) Konvencija ir ratificēta ar atrunām, kas nonivelē tās būtību: mazākumtautību valodām nav oficiālā statusa pat tajās pašvaldībās, kur pie mazākumtautībām pieder vairākums iedzīvotāju, nav atļauta oficiāla oriģinālvārdu izmantošana, kā arī mazākumtautību izcelsmes toponīmu izmantošana.  

 

 Frakcijas priekšsēdētājs

Jakovs Pliners

 

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124