Galvenā lapa - Arhīvs - 2009


17.09.2009   Jakova Plinera runa, apspriežot grozījumus Valsts kontroles likumā

Godātais Prezidijs! Dāmas un kungi!

PCTVL priekšlikums skan sekojoši: „Valsts kontroles budžeta pieprasījums līdz gadskārtējā budžeta likuma projekta iesniegšanai Saeimai bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms”.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja budžeta sakarā starp valsts kontroli un valdību rodas konflikts Valsts kontroles budžets nonāk Saeimā budžeta paketes ietvaros un tiek apstiprināts Saeimā pirmajā lasījumā. 

 Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.pantā jau ir analoģiskas pēc konstrukcijas normas, kas aizsargā tādas budžeta iestādes kā Valsts kontrole, Valsts prezidenta kanceleja, Tiesībsarga birojs, prokuratūra un tiesas. Taču šīs normas aizsargā iepriekšminētās iestādes gadījumā, ja konflikts ir radies ar finanšu ministriju un gala lēmumu pieņem Ministru kabinets.

 PCTVL priekšlikums ir vērsts uz to, lai palielinātu valsts kontroles neatkarību.

Salīdzinājumā ar 2007. gadu darbinieku skaits Valsts kontrolē ir samazinājies par 17%, budžets par – 26%, vai par miljonu latiem. Revīzijas ieteikumu skaits no 2006 ir pieaudzis par 64%, savukārt 2009 gadā, spriežot pēc 8 mēnešu datiem to skaits pieaugs pat par 90% un pārsniegs 1400. Gandrīz katrs no šiem ieteikumiem konstatē valsts līdzekļu izšķērdēšanu, kas pēc apjoma pārsniedz Valsts kontroles budžetu. 

Piemēram, septembrī Valsts kontrole ir sniegusi 5 ieteikumus Finanšu ministrijai, tajā skaitā par to, ka pašvaldības zemes platības 23,2 milj. latu vērtībā nepamatoti nav uzrādītas pamatlīdzekļu sastāvā, par pārskatā neuzrādīto 16 pašvaldību ilgtermiņa aizņēmumu 1,2 miljardu latu apjomā, par Jelgavas, Tukuma un Ventspils pašvaldību aizdevumiem 1,4 milj. latu apmērā, aizdevumiem, kurus vispār izsniegt bija aizliegts.

26. augustā Valsts kontrole konstatēja, ka VID, ieviešot Dokumentu digitalizācijas sistēmu, ir nelietderīgi izlietojis finanšu resursus aptuveni 1,6 miljonu latu apmērā. Sistēmas prognozētās izmaksas atšķiras no faktiskajām vairāk kā divas reizes.

Tās nav reformas, kas patlaban notiek Latvijā, savā 11. septembra intervijā sacīja valsts kontroliere Ingūna Sudraba. Arī valsts pārvaldē notiekošās pārmaiņas Sudraba neuzskata par reformām, jo notiek vienkārša iestāžu skaita mazināšana un apvienošana.

Pēc valsts kontrolieres domām, šīs reformas nav izeja no ekonomiskās krīzes un tas, kas darīts līdz šim, neatbilst šodienas ekonomiskajai situācijai. Pēc Sudrabas teiktā, valdība līdz šim ir cirtusi katru nākamo zaru, uz kura mēs sēžam, un nu mēs jau neesam vairs kokā, bet bedrē.

Protams, šāda, ar kvalificētu analīzi pastiprināta, visa valsts mehānisma analīze nez vai sagādās prieku valdībai.

 Tāpēc valsts kontroles finansiālās neatkarības stiprināšana pirms nākamā gada budžeta iesniegšanas Saeimā ir ļoti svarīgs uzdevums.

 Mēs aicinām visus valstiski domājošos deputātus atbalstīt šo PCTVL priekšlikumu.  

Komentāri


Осталось символов:  4124124