Galvenā lapa - Arhīvs - 2009


17.09.2009   PCTVL deputātu runas, apspriežot grozījumus Valsts pensiju likumā

Deputāts Jakovs Pliners - par frakcijas PCTVl priekšlikumu

 

Godātais Prezidijs! Dāmas un kungi!

 

PCTVL priekšlikums ir sekojošs – uzskatīt ieturējumus no pensijām,  par piespiedu valsts aizņēmumu, kuru valsts atgriež triju gadu laikā, sākot no 2014.gada. Pensionāra nāves gadījumā nauda tiek atgriezta viņa likumīgajiem mantiniekiem.

 Ja ticēt anotācijai, kas pievienota valdības iesniegtajam likumprojektam, tad runa iet par 438 miljonu latu atgriešanu, vai aptuveni 150 miljoniem latu gadā. Pat vislielākie pesimisti uzskata, ka 2014. gadā krīze jau sen būs garām. Pirmskrīzes 2007.gadā Sociālās apdrošināšanas iemaksas sastādija 1,2 miljardus latu. Speciālais budžets noslēdzās ar proficītu 322 miljonu latu apmērā, kas ir divas reizes vairāk nekā nepieciešams mūsu plānotajām izmaksām.

 Tādā veidā PCTVL priekšlikums pirmkārt ir reāli finansiāli pamatots, otrkārt- neprasa nekādas izmaiņas likumos vai tūlītējus finansiālus ieguldījumus.

 Tagad par to, kāpēc tas ir nepieciešams.

 Pensija- tā nav nekāda valsts pasniegta dāvana, bet izmaksas, kas teorētiski tiek veiktas no individuāla pensiju kapitāla, kas veidojas no apdrošināšanas iemaksām, kuras veic pati persona, darba devējs vai atsevišķos gadījumos valsts.

 Tāpēc pensija ir īpašums, kuru aizstāv Satversmes 105.pants

 Protams, pensionāri saņem pensiju arī par tiem gadiem, kas nostrādāti līdz individuāla pensiju kapitāla ieviešanai. Taču arī šajā gadījumā Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā „Andrejeva pret Latviju” atzina Latvijas pensiju par īpašumu, ar nosacījumu, ka pensionārs iepriekš ir maksājis jebkādus nodokļus.

 Tāpēc ieturējumi no pensijām, kuri tiek paredzēti šajā likumā ir nekas cits kā īpašuma piespieda atsavināšana

 Principā Satversmes 105.pantā šāda iespēja ir paredzēta, taču ar atrunu, ka „Īpašuma piespiedu atsavināšana pieļaujama tikai izņēmumu gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību”.

           Dotajā gadījumā var pieņemt, ka mums ir gan izņēmuma gadījums, gan atsevišķs likums, bet pēc atlīdzības, vēl jo vairāk taisnīgas, te pat neož. 

Lietā Andrejeva pret Latviju, kurā Andrejevu pārstāvēja mūsu frakcijas deputāts Valdimirs Buzajevs, abas puses aktīvi atsaucās uz precedentu Juxaani Saarinen pret Somiju. Pēc PSRS sabrukuma Somijā arī iestājās dziļa krīze un Somijas valdība bija spiesta samazināt pensijas. Eiropas Cilvēktiesību tiesa šajā gadījumā atzina, ka īslaicīgs pensiju apmēra samazinājums ir tiesisks, jo Somijas likumi paredzēja pēc krīzes beigām pilnībā atgriezt visus ieturējumus no pensijām.

 Tāpēc, ja PCTVL priekšlikums tiks noraidīts, tad kļūs skaidrs, ka Saeimas vairākums orientējas nevis uz Skandināvijas valstu pieredzi, bet gan uz boļševisma pieredzi: atņemt un sadalīt.

 Vienīgā atšķirība ir tā, ka 1917.gadā tika atņemts bagātajiem un izdalīts starp nabagiem, savukārt 2009. gadā jautājums par ierēdņu nodrošināšanu ar algām tiek lemts uz pensionāru rēķina, vairumam no kuriem arī bez tā ienākumi ir mazāki par iztikas minimumu.

 

 

Deputāts Vladimirs Buzajevs - par frakcijas SC priekšlikumu

 

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi!

Frakcijas Saskaņas Centrs priekšlikums ir vienkāršs un smalks. Pirmkārt, pārtraukt apspriežamā likuma darbību no 1. oktobra, tātad pēc trim mēnešiem kopš stāšanās spēkā. Otrkārt, atgriezt visu no pensijām un pabalstiem ieturēto naudu līdz gada beigām.

Ja runāt tikai par pensijām, tad, ja ticēt jūnijā valdības iesniegtajai anotācijai, runa ir par 44 miljonu atgriešanu vai pa 15 miljoniem latu mēnesī. Ņemot vērā, ka tikai jūlijā ienākumu pārpalikums sociālajā budžetā sastādīja 18 miljonus latu, naudas atgriešana pensionāriem ir pilnīgi reāla.

Ja runāt par dažādiem pabalstiem, tad no pamatbudžeta paredzēts atgriezt atpakaļ vēl aptuveni pusotra miljona latu vai 0,3% no tiem 425 miljoniem latu, kuri ir ieskaitīti 2009. gada budžetā algām dažādās ministrijās un resoros.  

Dāmas un kungi!

Kad PCTVL jūnijā balsoja pret šo likumu, tā kā alternatīvu tam iesniedza grozījumus arī Ministru kabineta iekārtas likumam. Tajā tieši līdz 1.oktobrim tika piedāvāts operatīvi veikt struktūras reformu, izveidojot 6 ministrijas 15 pastāvošo ministriju vietā. Diemžēl, pagaidām šis vienīgais reāli iesniegtais Saeimā priekšlikums par valsts pārvaldes strukturālo reformu, par to reformu, kuru velti pieprasa no mums Rietumu kreditori un Valsts prezidents, tika noraidīts.

Tagad paskaitīsim naudu tālāk. Apspriežamais likums paredz 3 ar pusi gadu laikā atņemt pensionāriem 438 miljonus latu, vai 125 miljonus latu gadā. Šo naudu varētu atstāt pensionāru kabatās, ja valsts pārvaldē samazinātu izdevumus algai tikai par 30%.

Gribētos atgādināt, ka kopējie izdevumi tikai Aizsardzības ministrijai 2009. gadā sastāda 171 miljonu latu. Pilnīgi pietiekami būtu samazināt izdevumus aizsardzībai līdz 46 miljoniem latu, un nepieciešamība represēt pensionārus atkristu pati par sevi. Tātad viņus varētu droši nosaukt par militārisma upuriem, kas ir nepieņemams valstij, kura atrodas krīzes stāvoklī.

Valdība, iesniedzot likumu Saeimā, apgalvoja, ka likumam, lūk, ir leģitīms mērķis – glābt budžetu krīzes apstākļos.

Bet izsauc šaubas ieturējumu no pensijām samērīgums, vismaz tām personām, kurām līdz tā stāšanās spēkā ienākumi jau tā bija zemāki par iztikas minimumu.

Un, kā tika minēts iepriekš, leģitīmu mērķi varētu panākt arī ar citiem līdzekļiem. Bet proti, īstenojot pilnvērtīgu struktūras reformu valsts pārvaldē vai atsakoties no militārisma.

Tādēļ PCTVL balsos par šo grozījumu, un gadījumā, ja tas tiks noraidīts, cer, ka debatēs izteikto argumentāciju ņems vērā Satversmes Tiesa.

 

 

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124