Galvenā lapa - Arhīvs - 2009


03.09.2009   Jakovs Pliners: ir jāsamazinā etniskā diskriminācija darba tirgū

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi!

 

Kādēļ mūsu likumprojekts, kas paredz nacionālo minoritāšu diskriminācijas samazināšanu darba tirgū, tika iesniegts tieši pašreiz?

Šādu iemeslu it trīs.

Pirmkārt, patlaban bezdarbs ir kļuvis par nacionālo katastrofu, un jebkura veida diskriminācija, kas attiecas uz pieeju darba tirgum un uz iespēju atgriezties šajā tirgū, nav pieļaujama.

Otrkārt, uz problēmām, kas saistītas ar antidiskriminācijas pasākumu trūkumu nacionālajā likumdošanā norādīja Eiropas Komisija. Labklājības Ministrija bija sagatavojusi attiecīgus priekšlikumus, kurus mēs daļēji pārņēmām arī piedāvājamā likumprojektā. Lai izvairītos no lielām starptautiskām nepatikšanām, labāk būtu paātrināt procesu un iesniegt tos uzreiz Saeimas izskatīšanai.

Treškārt, valsts nodarbinātības dienests beidzot tika publicējis datus par bezdarbnieku etnisko sastāvu. Šie dati tika publicēti, ieskaitot 2004. gadu, pēc tam publikācijas tika pārtrauktas. Neskatoties uz to, no Latvijas atskaitēm starptautiskajām organizācijām izrietēja, ka valdībai ir šie dati. Pēc PCTVL divkārtējiem jautājumiem Ministru Prezidentam šādi dati atkal tika publicēti, un mēs tos apstrādājām.

Sanāk, ka nelatviešu daļa bezdarbnieku vidū ir daudz augstāka par to daļu iedzīvotāju sastāvā. Konkrēti, par 30% augstāka, nekā latviešu vidū. Šī pārsniegšana ir novērojama arī visās riska grupās, kuras izdala nodarbinātības dienests. Nacionālo minoritāšu pārstāvju starp ilgstošiem bezdarbniekiem īpatsvars par 43%, pirmspensijas vecuma bezdarbnieku – par 95%, bet bijušo ieslodzīto – gandrīz trīsreiz vairāk, nekā latviešu vidū.

Šādas disproporcijas, kas tiktu konstatētas civilizētajā valstī, izsauktu nekavējušos reakciju un speciālo pasākumu, kas domāti to izskaušanai, kompleksa pieņemšanu. Mēs arī piedāvājam valdībai šo kompleksu izstrādāt, un pirmām kārtām, atteikties no privātās sfēras darbinieku masu valodas atestācijas, ko paredz Ministru kabineta noteikumi, kas aizvakar stājās spēkā.

Cits likumprojekta aspekts – tā ir krievu valodas ieviešana bezdarbnieku pārkvalifikācijas procesā. Tā pati statistika demonstrē, ka tikai 34% bezdarbnieku, kuriem būtu nepieciešams saņemt valodas apliecības, nodarbības ir kaut vai daļēji efektīvas. Vēl 54% krievu bezdarbniekiem tās ir pilnībā neefektīvas. Tas attiecas uz visām izdalītām riska grupām. Tostarp, bijušajiem ieslodzītajiem šie skaitļi sastāda, attiecīgi 15 un 83%. Valsts dod priekšroku tam, lai sūtītu šos cilvēkus aplaupīt garāmgājējus, bet nevis dotu viņiem iespēju dzimtajā valodā apgūt sabiedrībai noderīgas nodarbes.

Oponentu pamata iebildums – bet kādēļ pielietot tieši krievu valodu, bet nevis, piemēram, suahili valodu?! Ja tiekties pēc abstrakta taisnīguma, tad varētu arī suahili. Bet, ja censties efektīvi izmantot budžeta un ES fondu līdzekļus, tad derētu ņemt vērā, ka 99% šo bezdarbnieku ir spējīgi apgūt mācības tieši krievu valodā.

Aicinu nobalsot par likumprojekta nodošanu komisijās.

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124