Galvenā lapa - Arhīvs - 2009


27.08.2009   Vladimirs Buzajevs - par grozījumiem Valsts pensiju likumā

 

 

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi!

 

Šogad es jau daudzkārt biju izteicies par tematiku, kas tiek skarta valdības likumprojektā  -  grozījumi likuma «par valsts pensijām». Divreiz tas notika pavasarī, kad PCTVL frakcija piedāvāja savus likumprojektus ar pilnīgi pretēju saturu. Divreiz – vasarā. Pirmoreiz, kad likumprojekts tika apspriests Ministru kabinetā, un otrreiz - kad tika lemts jautājums par tā nodošanu komisijām.

Visumā varu teikt, ka likumprojekts nepadara godu nedz tā autoriem, nedz Latvijai kopumā. Tomēr, sākumā es vienalga teikšu dažus labus vārdus par likumprojektu, kurus nebija izdevies izteikt pagājušo reizi laika trūkuma dēļ.

Likumprojektā ir trīs pozitīvie momenti.

Pirmkārt, tiek pagarināts tā saucamās minimālās pensijas aprēķināšanas piemērošanas termiņš, kas iztek šogad un kuru nosaka Pārejas noteikumu 34. punkts. Lietas būtība tāda, ka pensijas apmēra noteikšanas pēc uzkrātā pensijas kapitāla mehānisms tikai uz papīra izskatās skaisti. Patiesībā aprēķinātais pensijas apmērs daudziem sanāk pat mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Un tas ir pat gadījumā, ja cilvēks bija godīgi strādājis dažus desmitus gadus.

Attiecīgi, iepriekšminētajam pabalstam tiek ieviests koeficients, kas svārstās, atkarībā no apdrošināšanas stāža no 1,1 līdz 1,7 - personām, kurām apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 40 gadiem.

Protams, ar to ir par maz. Bet labāk tā, nevis nekā! Atgādināsim, ka tieši šo koeficientu apmērs arī kļuva par 2008. gada augusta pensijas referenduma iemeslu.

Referenduma priekšvakarā Godmaņa valdība solīja paaugstināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu no 45 līdz 60 latiem. Ņemot vērā to, ka pabalsta apmērs netika pacelts kopš  2006. gada, tas tikai būtu kompensējis dažiem desmitiem tūkstošiem vistrūcīgākajiem vecuma pensiju un invaliditātes pensiju saņēmējiem patēriņa preču cenu pieaugumu.

Ja Godmaņa valdība šo solījumu būtu izpildījusi, tad personām ar darba stāžu vairāk kā 40 gadus minimālā pensija būtu nevis 76 lati mēnesī, kā patlaban, bet 100 latu. Diemžēl cerību uz to, ka šādu soli spers Dombrovska valdība, ir vēl mazāk. Tādēļ klusi teiksim tai paldies par to, ka valdība vismaz neatsakās saglabāt minimālo pensiju institūtu.

Otrkārt, tāpat sakarā ar pensijas referendumu Godmaņa valdība aktualizēja arī jautājumu par piemaksu pensijām. Par katru apdrošināšanas stāža gadu pensionāriem sāka piemaksāt nevis 40, bet 70 santīmus. Protams, šai piemaksai arī nav nekādas saistības ar pensijas kapitālu, bet toties tās mehānisms ir vienkāršs, saprotams un viegli administrējams. Tad lūk, likumprojekts paredz ieviest grozījumus arī Pārejas noteikumu 41. punktā, kas patlaban ierobežo šīs piemaksas saņēmēju loku tikai tiem pensionāriem, kuri dzīvo Latvijā. Tā ir valdības reakcija uz Eiropas Kopienu komisijas brīdinājumu.

Nu un pēdējais pozitīvais moments – tas ir aktīvā militārā dienesta perioda stāža ieskaitīšanas noregulēšana, ko visādi apsveic visi vīriešu dzimuma pensionāri.

 

Cienījamās dāmas un kungi!

 

Ja valdība būtu aprobežojusies ar šiem trim punktiem, tad pensionāri sagaidītu likumprojektu ar aplausiem. Bet diemžēl, viss iepriekšminētais ir tikai medus karote darvas mucā.

To pašu piemaksu tiek piedāvāts atcelt no 2012. gada vispār, par ko valdību neviens nebija lūdzis – nedz Pensionāru federācija, nedz arodbiedrības.  

Iepriekšminētie sociālie partneri iebilst arī pret daudziem citiem jaunievedumiem, kā, piemēram, darbu zaudējušo invalīdu tiesību ierobežošana, vai tiesību priekšlaicīgi iziet pensijā ierobežošana veselai virknei darbinieku kategorijām.

Iebilst arodbiedrības arī pret visbarbariskāko valdības priekšlikumu – atņemt arī vēlētajiem tiesības uz darba stāža ieskaitīšanu, kas tika uzkrāts padomju laikos ārpus Latvijas teritorijas. Tās pašas tiesības, kuras jau 13 gadus nebauda Latvijas nepilsoņi. Tiesa gan, tas attiecas tikai uz tiem vēlētājiem, kuri izies pensijā pēc likuma stāšanās spēkā.

Valdība liekulīgi apgalvo, ka līdz ar to tā izskauž diskrimināciju, kas tika konstatēta Eiropas cilvēktiesību tiesas februāra spriedumā lietā «Andrejeva pret Latviju». Es, kā Nataļjas Andrejevas pārstāvis šajā lietā, kas bija sekmīgi uzvarējis grūto tiesas procesu pret valdību, no augstākās valsts tribīnes paziņoju, ka šis valdības apgalvojums ir bezkaunīgi meli!

Tādā veidā nav iespējams novērst nepilsoņu diskrimināciju, un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencija Latvijas teritorijā joprojām tiks pārkāpta. Lai izpildītu tiesas spriedumu tik perversā veidā, kādu bija izvēlējusies valdība, nepieciešams proporcionāli samazināt tekošo pensijas apmēru tiem vēlētājiem, kuri jau ir izgājuši pensijā. Vēl vairāk, viņus būtu jāpiespiež izmaksāt atpakaļ valsts budžetā visu to naudu, kur viņi bija saņēmuši par darbu padomju periodā ārpus Latvijā.

Savā aprīļa likumprojektā PCTVL frakcija piedāvāja absolūti pretēja rakstura operāciju – palielināt pensijas nepilsoņiem un izmaksāt viņiem neizmaksātās summas. Runa bija par 80 miljonu latu izmaksu aptuveni 60 tūkstošiem cilvēku triju gadu laikā.

Maijā mēs bijām piedāvājuši citu likumprojektu, kas attiecās vienīgi uz tekošā pensijas apmēra pārrēķināšanu, un tikai tiem nepilsoņiem, kuri daļu sava darba stāža bija uzkrājuši tajās PSRS republikās, ar kurām Latvijai nav sociālo līgumu. Šis projekts attiecās tikai uz kādiem  diviem tūkstošiem nepilsoņu un izmaksāja ne vairāk par 1 miljonu latu gadā. Toties tas glāba Latviju no nenovēršamā negoda.

Gribētos atgādināt, ka jūlijā speciālais budžets sanāca ar pārpalikumu 18 miljonu latu apmērā, tātad mēnesī nepieciešamās izmaksas 80 tūkstošu latu apmērā, kas sastāda 0,5 procentus no mēneša pārpalikuma, nekādi neietekmēs valsts finansiālo stāvokli.

 

Dāmas un kungi!

 

Valsts reputācijas graušana, kura jau tā stāv ar izstieptu roku Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda priekšā, varētu izmaksāt daudz dārgāk!

PCTVL, iesniegdama divus iepriekšminētos likumprojektus, bija paveikusi visu iespējamo, lai noregulētu varbūtējo starptautisko skandālu Latvijas iekšienē, neiznesot mēslus ārā no mājām.  

Tikai pēc tam, kad visas mūsu likumdošanas iespējas tika izsmeltas, mēs palīdzējām iesniegt sūdzības pirmajiem sešiem pensionāriem nepilsoņiem, pagaidām gan Labklājības ministrijā. Pēc šo pensionāru darba grāmatiņām varētu droši studēt Aizkaukāza un Vidusāzijas ģeogrāfiju. Šo pensionāru dzīves laikā nekādas Latvijas sociālās vienošanās ar šo reģionu desmit valstīm principā nav iespējamas. Tās arī nav nepieciešamas, jo sprieduma 90. punktā ECT atzīmē, ka \"tiesa pilnībā apzinās šādu [starpvalstu] vienošanos nozīmi, risinot tāda veida problēmas, kas izriet no šīs lietas. Tomēr tā atkārto, ka, ratificējot Konvenciju, atbildētājvalsts uzņēmās nodrošināt atbilstošas tiesības un brīvības \"ikvienai tās jurisdikcijā esošai personai\". Saskaņā ar to, šajā konkrētajā lietā Latvijas valsts nevar tikt atbrīvota no atbildības par Konvencijas 14. panta izpildi, pamatojoties uz to, ka tā ir vai tā nav saistīta ar atbilstošām starpvalstu vienošanām sociālās drošības jomā\".

Tas, dāmas un kungi, attiecas arī uz līgumu ar Krieviju, kurš jau gandrīz gadu pēc ratifikācijas tā arī pagaidām nebija stājies spēkā.  Un visticamāk, agra nekā nākamgada otrajā kvartāla arī spēkā nebūs.  

Protams, nepilsoņi tiesāsies ar Latviju vēl dažus gadus, bet mēs centīsimies paātrināt šo procesu, informējot Eiropas Padomes Ministru Komiteju par Latvijas patoloģisko nevēlēšanos izpildīt tiesas spriedumu. Septembri turklāt Ministru Komiteja skatīs uzreiz septiņpadsmit lietas, kur Latvija zaudēja, lai būtu arī astoņpadsmitā.

Nu un pēc tradīcijas : sesto reizi atbildēšu uz mūžīgo krieviem raksturīgo  jautājumu – Kas vainīgs? Ministru kabineta februāra slēgtās sēdes protokols nenoliedzami liecina par to, ka perversā ideja atņemt vēlētājiem tās tiesības, kuras nebauda nepilsoņi, pieder diviem toreizējiem  ministriem – Godmanim un Šleseram. Pirmais par to jau stāsta visas Eiropas mērogos, bet otrais, ja ticēt baumām, drīz klusu dalīsies ar informāciju ar Vladimiru Putinu – tā , lūk, mēs Latvijā aizstāvam Jūsu tautiešu tiesības.

Un pēdējais, kam gribētos pievērst uzmanību, tad tā ir vārda, kas pausts no Saeimas tribīnēs, devalvācija. Godmaņa un Šlesera uzvārdus saistībā ar nelietīgo akciju attiecībā pret nepilsoņiem es šeit pieminu jau sesto reizi. Bet neviens preses izdevums šo manas runas daļu ne reizi netika atzīmējis.

Bet ja es, sekodams kolēģa Jāņa Ādamsona piemēram, paziņotu, ka abas iepriekšminētās personas ir pedofili, tad gan tas, droši vien, tiktu publicēts.

Bet te – īpaši perversā formā amorāli tika izvaroti 60 tūkstoši abu dzimumu pensijas vecuma cilvēki – un dziļš klusums!

Es vismaz aicinu Saeimu nenodoties perversijām un noraidīt likumprojektu jau pirmajā lasījumā.  

Komentāri


Осталось символов:  4124124