Galvenā lapa - Arhīvs - 2009


16.07.2009   Vladimirs Buzajevs - par grozījumiem Pensiju likumā

Cienījamās dāmas un kungi!

 

Šos grozījumus likumā par valsts pensijām Ministru kabinets bija apstiprinājis vēl pirms vēlēšanām budžeta paketes ietvaros. Bet pēdējā brīdī pēc Ministru Prezidenta iniciatīvas likumprojekts no paketes tika izņemts, lai nesakaitinātu vēlētājus. Pašreiz līdz kārtējām vēlēšanām vēl ir tālu un tādēļ viss ir atļauts.  

Likumprojektā ir daudz nekrietnību, kuras reglamentā paredzētajā laikā pat ir grūti visas pieminēt. Pirmo divu gadu laikā pēc tā ieviešanas no pensionāru kabatām paredzēts atsavināt pa trim miljoniem latu gadā, bet trešajā gadā – jau 6 miljonus latus. Pie tam Labklājības ministrija bija kļūdījusies aptuveni divreiz par labu nodarītā kaitējuma līmeņa  pazemināšanai. Jo ministrija uzskata, ka visi pensionāri mirst jau gadu pēc iziešanas pensijā. Iespējams, ka mūsu valdība tieši par to vien arī sapņo.

Valdība savā slavenajā likumā par pensiju samazināšanu no 2009. līdz 2012. gadam aizmirsa parūpēties par invalīdiem. Un šeit tā savu kļūmi arī labo. Un proti, ja invalīds zaudēs darbu, tad pret viņu izturēsies nevis kā pret veselo cilvēku, bet gan daudz sliktāk. Invalīdam nāksies izvēlēties starp savu pensiju un bezdarbnieka pabalstu.

Citus būtiskus jaunievedumus apraksta nepolitkorektā padomju laiku anekdote. Armēņu radio  lūdza, lai tas nosauc trīs Pasaules gala tuvošanās pazīmes. Radio atbildēja – tas tad, kad krievi ceļ komunismu, ebreji – karo, bet vācieši – cīnās par mieru. Lūkojoties uz šā likuma tekstu, gribētos pievienot vēl ceturto pazīmi – tas ir tad, kad latvieši cīnās pret diskrimināciju.

Valdība, ņemot vērā attiecīgo Eiropas Komisijas vēstuli un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, nolēma cīnīties pret diskrimināciju divos aspektos. Pirmais tas ir tas fakts, ka par diskrimināciju tika atzīts atteikums izmaksāt piemaksu pensijai personām, kuras dzīvo ārpus Latvijas teritorijas. Otrais, kad par diskrimināciju atzīts atteikums Latvijas nepilsoņiem ņemt vērā darba stāžu, kas uzkrāts ārpus Latvijas teritorijas padomju laikos.

Pirmajā gadījumā valdība, sākot ar  2012. gadu, nolēma atcelt piemaksu vispār.  Derētu atzīmēt, ka tie 10 procentu un 70 procentu atvilkumi, kuri izsauca šoka stāvokli pensionāriem, neskāra tieši piemaksu.

Otrajā gadījumā valdība vēlas atņemt vēlētājiem arī tiesības uz padomju stāžu, kas uzkrāts ārpus Latvijas. Lai jau Latvijas pilsoņi atceras, ka kamēr viņi ar savām balsīm atbalsta aparteīdu, tikmēr ar viņiem varēs izrīkoties tieši tāpat arī jebkurā citā gadījumā.

Uz mūsu frakcijas jautājumiem valdībai – vai ir vēl zināmi šādi diskriminācijas „izskaušanas” gadījumi?! - tā atbildēja ar kautrīgu klusēšanu. Tas ir vienīgi mūsu Latvijas „nou hau”.  Tā izgudrotāji, kā tas izriet no attiecīgās sēdes protokola, ir bijušie ministri Šlesers un Godmanis. Ja pirmais no šiem kungiem savu pieredzi pagaidām izplatīs tikai Rīgas un brīvostas teritorijā, tad otrajam radušās iespējas dalīties ar Latvijas progresīvo pieredzi ar visas Eiropas pārstāvjiem.  

Likumprojektā ir atrodami arī plusi. Piemēram, minimālās pensijas aprēķināšanas termiņa pagarinājums vai daudz elastīgāka dienesta Padomju armijā stāža ieskaitīšana. Tomēr mīnusi jūtami pārsniedz plusus. 

Bet ja runāt par sabiedrisko viedokli, tad vēl maijā pret likumprojektu kategoriski uzstājās arodbiedrības. „Pensijas mēs tiešām vairs nevaram samazināt” – vakar teica arī un ministru prezidents. Aicinu arī Saeimu pievienoties šiem viedokļiem un balsot pret likumprojekta nodošanu komisijām.

Komentāri


Осталось символов:  4124124