Galvenā lapa - Arhīvs - 2008


04.12.2008   PCTVL ierosina papildināt likumprojektu par Līgumu starp LR un Jaunzelandi

 

Papildinājums piedāvāts šādā redakcijā:

 

„Pārejas noteikums.

 

Ārlietu ministrija, izmantojot diplomātiskos kanālus, līdz 2008. gada 31. decembrim paziņo Jaunzēlandes valdībai par vēlmi grozīt Līguma noteikumus, nosakot, ka Līguma noteikumi attiecas arī uz Latvijas nepilsoņiem”.

Deputāta Vladimira Buzajeva uzruna

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi!

 

Savā jautājumā Par nevienlīdzīgu attieksmi pret LR pilsoņiem un nepilsoņiem dažos divpusējos un daudzpusējos starptautiskajos līgumos, kas gada sākumā tika uzdots Mārim Riekstiņam, PCTVL paziņoja ministram sekojošo:

„Latvijas Republikas Satversmes 98. pantā ir teikts, ka „Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā. ”

            Vairāk kā 99% no Latvijas pases turētajiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, ir Latvijas nepilsoņi. Latvijas nepilsoņiem ir ciešas saiknes ar Latviju, pēc PCTVL rīcībā esošās informācijas, viena trešdaļa nepilsoņu ir dzimuši Latvijas teritorijā, savukārt pārējie nepilsoņi ilgstoši dzīvo Latvijas teritorijā un vidējais nepilsoņa uzturēšanās stāžs Latvijā ir 40 gadi. Tāpat arī LR Satversmes tiesa nosprieda, ka izvēloties pastāvīgo dzīvesvietu ārpus Latvijas, nepilsoņiem ir tādas pašas tiesības kā pilsoņiem. 

Neskatoties uz to, virknē Latvijas parakstīto starptautisko līgumu ir noteiktas atšķirības Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesiskajā aizsardzībā. Pie tam pastāv līgumi, vienā daļā no kuriem pilsoņu un nepilsoņu tiesības ir vienādi aizsargātas, savukārt citā daļā līgumu nepilsoņi salīdzinājumā ar pilsoņiem tiek acīmredzami diskriminēti.”

Sakarā ar augstākminēto mēs bijām lūguši ministru atbildēt uz sekojošiem jautājumiem: ar ko ir izskaidrojama atšķirīgā ministrijas nostāja slēdzot viena tipa līgumus? Vai Jūs uzskatāt, ka šāda atšķirīga nostāja ir attaisnojama? Vai ministrija neplāno atteikties no iepriekš piekoptās politikas un slēdzot jaunus līgumus paredzēt vienlīdzīgu tiesību aizsardzību gan Latvijas pilsoņiem, gan Latvijas nepilsoņiem. Vai Jūs neuzskatāt, ka nepieciešams labot iepriekš pielaistās kļūdas un vērsties pie citām līgumus noslēgušajām valstīm ar priekšlikumu vienpusējā kārtībā pielīdzināt Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesības attiecībā uz līguma priekšmetu?”

Atbildes uz visiem jautājumiem, turklāt, vienīgi negatīvās ir redzamas apspriežamā līguma ar Jaunzēlandi tekstā. Atšķirīga nostāja ir ne tikai attaisnojama, bet arī tiek uzskatīta par apsveicamu. Ārlietu ministrija ne tikai neplāno atteikties no iepriekš piekoptās politikas, un vēl jo vairāk – labot iepriekš pielaistās kļūdas, bet gluži pretēji, šādu politiku padziļinās un paplašinās. Tātad mūsu valdošā elite bija, ir un paliks par rasistiem, bet nepilsoņi, kuri ar saviem nodokļiem uztur Ārlietu ministriju, kā arī krievu tautības pilsoņi, kuri valdībā vispār nav pārstāvēti, lai sēž klusu un zina savu vietu!

Tiesa gan, rakstiski, uz papīra, ministrs atbildēja deputātiem daudz pieklājīgākā formā – Latvija, veicot dialogu par starpvalstu līgumu noslēgšanu, cenšas iekļaut tajā maksimāli labvēlīgus nosacījumus visiem tās iedzīvotājiem, ņem vērā tai skaitā Latvijas nepilsoņu tiesības un nepieļauj to apzināto diskrimināciju. Taču ņemot vērā to, ka nepilsoņa statusam nav starptautiskā analoga, mums, lūk, ir grūti izskaidrot ārvalstu partneriem, ko tieši mēs vēlamies. Spriežot pēc pēdējā laika līgumiem par bezvīzu režīmu un apmaiņu ar jauniešiem, kas noslēgti ar Kanādu, ASV, Izraēlu un to pašu Jaunzēlandi, ministrs vai nu melo, vai nu atklāj pats savu rīcībnespēju.

Tādēļ būtu visādi jāatbalsta Saeimas mūsu Ārlietu ministrijai doto konkrēto uzdevumu tikt skaidrībā attiecībā par konkrētiem nepilsoņiem konkrētajā Jaunzēlandē. Aicinu balsot «par».

 

 

Deputāta J. Plinera uzruna

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi!

 

Man gribētos informēt Jūs par to, ko domā Tiesībsargs attiecībā par jautājumu, kuru satur PCTVL frakcijas priekšlikums. Savā atskaitē par veselu gadu ilgušo pārbaudes lietu saistībā ar 80 pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību sarakstu Tiesībsargs raksta sekojošo:

„Iesnieguma 67.punktā norādāt, ka Latvijas Republikas pilsoņiem ir bezvīzu režīms ar 77 valstīm un tikai 30 no tām nepilsoņi var iebraukt bez vīzas. Analizējot Jūsu iesniegumā norādītās atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem, nepieciešams izvērtēt ar pārvietošanās brīvību saistītos jautājumus gan no starptautisko, gan nacionālo tiesību viedokļa.

Pārvietošanās brīvība garantēta virknē starptautisko cilvēktiesību dokumentu. ANO Vispārējās Cilvēka tiesību deklarācija, ANO Starptautiskā pakts par civilajām un politiskajām tiesībām, Eiropas Cilvēktiesību konvencija nosaka, ka:

Pirmkārt Ikvienam cilvēkam, kurš likumīgi atrodas kādas valsts teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu šajā teritorijā.

Otrkārt Ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi atstāt jebkuru valsti, ieskaitot savu valsti. Treškārt šo tiesību izmantošanai nedrīkst noteikt nekādus ierobežojumus, izņemot tos, ko nosaka likums un kas demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešami valsts un sabiedriskās drošības interesēs.

Būtiski atzīmēt, ka minētajos starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos tiek garantētas tiesības personām brīvi pārvietoties tās valsts teritorijā, kurā šī persona likumīgi atrodas. Šīs tiesības neietver tādas papildu garantijas, kā, piemēram, bezvīzu režīmu ar citām valstīm, līdz ar to no starptautiskajām saistībām Latvijas Republikai neizriet pienākums nodrošināt bezvīzu režīmu ar noteiktām valstīm nedz Latvijas Republikas pilsoņiem, nedz arī nepilsoņiem.” 

Tālāk Tiesībsargs citē vēstuli, kuru pēc viņa pieprasījuma bija atsūtījusi Ārlietu ministrija:

Latvijas Republika, slēdzot starptautiskos līgumus, ņem vērā visu tās iedzīvotāju, tajā skaitā Latvijas nepilsoņu, tiesības un intereses un nepieļauj to apzinātu diskrimināciju. Taču, ņemot vērā to, ka Latvijas Republikas nepilsoņa statuss ir īpašs tiesiskais statuss, kam nav analoga starptautiskajās tiesībās, rodas situācija, ka otrā līgumslēdzējvalsts uzņemas attiecībā pret Latviju lielākas saistības nekā Latvija, tādējādi izejot ārpus savstarpīguma principa robežām. Latvija nevar piespiest kādu valsti spert šo soli pret tās gribu”.

 

Dāmas un kungi!

Izejot no citāta teksta, varētu iedomāties, it kā Latvijas puse bija varonīgi centusies iekļaut apspriežamajā līgumā Latvijas nepilsoņus, bet Jaunzēlandes puse bija enerģiski tam pretojusies. Gribētos sameklēt zālē kaut vai vienu cilvēku, kurš būtu gatavs tam noticēt!

Tādēļ es neredzu neviena argumenta pret PCTVL frakcijas priekšlikumu uzdot Latvijas Ārlietu ministrijai šādu uzdevumu un aicinu balsot «par»!

 

 

 

Deputāta V. Buhvalova uzruna

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi!

 

Piecu minūšu laikā es centīšos izskaidrot Jums, ko tieši vēlas panākt PCTVL ar šo savu grozījumu, vai frakcijai ir tiesības iesniegt šādus grozījumus, un kādas pozitīvās vai negatīvās sekas varētu sagaidīt gadījumā, ja šis grozījums tiktu pieņemts.

Kā tas izriet no grozījuma teksta, mēs vienīgi uzdodam Latvijas Ārlietu ministrijai uzdevumu izskaidrot saviem Jaunzēlandes kolēģiem, ka Latvijā eksistē nepilsoņi, ka šo  nepilsoņu ir daudz, ka līguma tekstā par viņiem ir netaisnīgi piemirsuši, un ka pieļauto kļūmi nepieciešams labot.  

Vai Saeimai ir tiesības dot valdībai uzdevumus? Protams, cik uziet, tā ir normāla parlamentārā prakse. Piemēram, pēc PCTVL iniciatīvas, grozījumos Likumam par pašvaldībām jūlijā parādījās uzdevums Ministru kabinetam izstrādāt likumu par pašvaldību referendumiem. Un, lūk, attiecīgais likumprojekts novembrī jau tika iesniegts valdībā. Tiesa gan, par nepilsoņiem likumprojektā nav minēts ne vārda, bet tas jau ir temats atsevišķai sarunai.

Vai šāds uzdevums Ministru kabinetam ietekmē ratifikācijas termiņus un līguma saturu? Nekādā ziņā. Līgums būs ratificēts, kā tikai mēs un Jaunzēlandes parlaments par to nobalsosim, līgumā noteiktajos termiņos un pēc apmaiņas ar attiecīgajiem dokumentiem.

Gadījumā, ja mēs likumprojekta tekstā, vēlreiz atkārtošu tiem, kuri to nekādi nespēj izprast, likumprojekta tekstā, bet nevis līguma tekstā, pēkšņi uzdotu uzdevumu Jaunzēlandes valdībai, tad šajā gadījumā viņi uztvertu mūs, kā idiotus.

Tādēļ, dāmas un kungi, pēc PCTVL priekšlikuma pieņemšanas vienīgās sekas būs tas, ka Riekstiņa kungam radīsies vēl viena izdevība aizbraukt uz Jaunzēlandi brīdī, kad tur sāksies vasara, un kad partneri būs īpaši noskaņoti viņu uzklausīt. Aizbraukt un izstāstīt, ka nepilsoņi nebūt nav kaut kādi ķenguri, bet arī ir cilvēki. Ka uz šiem cilvēkiem ir attiecināma ANO Vispārējā Cilvēka tiesību deklarācija, kuras sešdesmito gadadienu mēs kopā ar pārējo pasauli atzīmēsim nākamajā trešdienā. Ka Deklarācijas 13. pants garantē katram, bet ne tikai pilsonim, pārvietošanās brīvību bez jebkādas diskriminācijas.

Varbūt Jums ir jāpaskaidro, ko nozīmē pārvietošanās brīvība bez diskriminācijas? Dāmas un kungi, tas nozīmē, ka vai nu šī brīvība ir visiem, vai nu tās nav nevienam! Mēs arī uzdodam Riekstiņa kungam darīt zināmu šo vienkāršo domu tai valstij, kura atrodas citā zemeslodes pusē, tātad – tieši mums zem kājām.

Tiesa gan, Riekstiņa kungam nāksies vienlaicīgi arī izskaidrot, no kurienes tad šie nepilsoņi ir cēlušies, kādēļ viņu ir tik daudz, un kāpēc viņu skaits pārsvarā samazinās tikai uz mirstības rēķina. Nu, tas jau nekas. Pateiks kaut ko pārliecinošu par okupāciju, aicinās kolēģus apmeklēt muzeju Rātslaukumā. Ne pirmo reizi būs jāmelo.

 

Rezumējot visu iepriekšminēto, atzīmēšu, ka papildu uzdevuma valdībai parādīšanās nebūt neizjauc un pat neatliek līguma stāšanos spēkā. Toties šā uzdevuma izpilde padarīs dzīvi Latvijā kaut vai nedaudz atbilstošāku Vispārējai Cilvēka tiesību deklarācijai, kuras kārtējo jubileju mēs grasāmies atzīmēt.

Aicinu balsot «par».



 

 

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124