Galvenā lapa - Arhīvs - 2008


02.12.2008   Pie mums viss ir caur NATO

Apstākļos, kad valdība ir spiesta samazināt izdevumus nākamā gada budžetā, pie mums pa kluso zeļ un plaukst nozare, kurai nākamgad ne tikai samazinās, bet vēl palielinās izdevumus un aizvien palielinās tos arī turpmāk.  Aizsardzības ministrijas izdevumi 2012. gadā sasniegs  2% no IKP. Tas it kā apstiprinās mūsu gatavību izpildīt starptautiskās saistības, kā arī nodrošinās valsts aizsardzībai prognozēto finansējumu.

Ekonomikas teorijā pastāv klasiskā labumu ražošanas līkne «lielgabali-sviests». Teorija apgalvo, ka jo vairāk tiek ražots militārās produkcijas, jo mazāk tiek ražots civilās produkcijas, un otrādi.  Mēs jau pārāk tālu esam novirzījušies līknes lielgabalu daļā. Labi vēl būtu, ja šos lielgabalus mēs ražotu paši, tad tas nebūtu tik postoši, bet mēs tos stulbi iepērkam citās valstīs. Turklāt finanšu līdzekļi tiek novirzīti no sociālajām programmām.  

«Ko tad var padarīt», izplēš rokas  ministri, — «tās ir mūsu saistības NATO priekšā. Tādēļ, pat ja rīt sāksies plūdi, bet  2% no IKP atskaiti un ieguldi!».

Tomēr patiesībā šie procenti nekur granītā nav iekalti. Vācija tērē aizsardzībai mazāk par 1,5%, bet Slovākija vispār pirms iestāšanās NATO solījās piešķirt 1,2 %. Tātad, tomēr var uzņemties uz sevis saistības par mazāku summu.  Bet mūsu valsts vadītāji, sekojot vecajam labajam ieradumam, skrien lokomotīvei pa priekšu.   Vienkārši viņus vada sens instinkts, kas liek tiem uzņemties pastiprinātas saistības, lai tikai iztaptu priekšniecībai. Tas atgādina vecu anekdoti par to, kā lauva staigāja pa mežu un ierakstīja zvērus savā ēdienkartē. Visi ar asarām acīs piekrita atnākt: viens uz brokastīm, cits uz pusdienām, lai zvēru ķēniņš viņus varētu apēst. Bet kad viņš pienāca pie zaķa un grasījās to ierakstīt vakariņām, zaķis jautāja: «Bet vai var nenākt?» Uz ko lauva atbildēja: «Var, tad mēs tevi, zaķi, izsvītrojam». Vai tad kaut reizi mūsu ministri nevarētu pamēģināt līdzināties šim zaķim!?

Ja jau radīja sev sarežģījumus, tad tagad tos varonīgi jāpārvar. Patlaban Ministru kabinetā kasa sev pakaušus, domājot par diviem galvenajiem jautājumiem.  Pirmais, kur atrast naudu, lai “salāpītu” lielākās daļas ministriju budžetus, un otrais, kur vēl varētu iztērēt lieko naudu Aizsardzības ministrijā? Pēc šādām dziļām pārdomām rodas arī tādi risinājumi, kā spēcīga aizsardzības projekta – jātnieku goda gvardes izveidošana. Savukārt, policisti, skolotāji un medmāsas saņem priekšlikumus iet kaut kur tālāk no Ministru kabineta ēkas, pie tam ciešāk savelkot savas jostas.

Kā izeju no šā stāvokļa varētu piedāvāt šādu ideju: likvidēt Izglītības, Veselības aizsardzības un Labklājības ministrijas, bet to funkcijas nodot Aizsardzības ministrijai. Vai tad slikti skanētu, piemēram, «Stradiņa vārdā nosauktais Kara hospitālis», vai «Anniņmuižas Militārā ģimnāzija», vai «2. kājnieku sociālās nodrošināšanas nodaļa»? Parastās policijas vietā pilsētu patrulētu militārā policija, skolotāji nāktu uz stundām, tērpti NATO lauka formā. Bet pats galvenais , nevienam nebūtu problēmu ar savu iestāžu finansējumu un darbinieku darba algām, tomēr tas ir NATO...

Bet , varbūt, lai atrisinātu dienišķās problēmas, būtu jāizveido, piemēram, starptautisko skolotāju NATO? Pēc tam, skat, viss jau var būt – arī mūsu valsts uzņemsies saistības tērēt izglītības vajadzībām ne mazāk par noteiktu procentu no IKP.

Un kā gan savādāk?! Tā jau pie mums viss notiek – viss mums ir caur NATO…

 

 

 

 

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124