Galvenā lapa - Arhīvs - 2008


28.11.2008   Kontinents



Šonedēļ Briselē dīvainā  kārtā krustojās cits ar citu trīs Eiropas kontinenta sāpju punkti - no trim dažādām šī visnotaļ cietušā kontinenta daļām.  Baski – no Eiropas rietumiem. Ungāri – no Eiropas centra. Osetīni – no Eiropas austrumiem.



 

Baski

 

Vēl pirms trim gadiem Eiroparlamentā bija izveidota miera procesa atbalsta Basku zemē grupa. Paņemt šo «karsto kartupeli» rokās uzdrošinājās vienīgi daži deputāti no «zaļo» grupas un kreisās frakcijas. Neilgi pirms tam vesela virkne basku politisko partiju, arodbiedrību un sabiedrisko kustību parakstīja vienošanos par konflikta noregulēšanu. Tas arī pamudināja mūs atbalstīt šo iniciatīvu. Drīzumā,  2005. gada decembrī , man nācās pārstāvēt mūsu deputātu grupu svinīgajā ceremonijā Bilbao, kur tika parakstīta vienošanās vēl ar virkni organizāciju. Bet 2006. gada martā teroristiskā organizācija ETA izsludināja ugunspārtraukšanu. Vēlāk, šī paša gada oktobrī, Eiroparlaments pieņēma rezolūciju «Par miera  procesu Spānijā». Pret to balsoja visas labējās frakcijas, un rezolūcija tika akceptēta tikai ar 10 balsu pārsvaru. Bet tomēr tā tika pieņemta. Par lielu nožēlu, pozitīvo pārmaiņu process drīzumā palēninājās. Lēmums par ugunspārtraukšanu tika pārkāpts. Patlaban visu ir jāsāk no iesākuma. Šo otrdien Eiroparlamentā mēs rīkojām klausīšanās ar juristu no Dienvidāfrikas un Ziemeļīrijas piedalīšanos, kuri uzņēmās uz sevis iniciatīvu vest sarunas ar Spānijas valdību.

 

Ungāri

 

Trešdien Eiroparlamentā pēc mūsu grupas deputāta Laslo Tokeša ielūguma viesojās Karpatu baseina valstu ungāru organizāciju vadītāji – no Rumānijas, Ukrainas, Horvātijas un Serbijas. Savu asociāciju viņi bez aplinkiem nosauca kustība par autonomiju. Jo, viņuprāt, tikai šāds ceļš var apstādināt asimilācijas politiku, kuru īsteno viņu valstu valdības. Bija interesanti sarunāties ar Miklošu Kovaču no Užgorodas. Aizkarpatu ungāri tādā pašā mērā cieš no piespiedu  «ukrainizācijas», kā krievi no Doņeckas un Harkovas.

 

Osetīni

 

Otrdien man piezvanīja Vitālijs Lukovs, Krievijas vēstnieks Beļģijā, un palūdza ceturtdien pieņemt Eiroparlamentā delegāciju no Dienvidosetijas, kas atlidos trešdienas vakarā. Par nožēlu, vizītes programma tika sastādīta lielā steigā. Brauciena organizētāji no aģentūras RIA-Novostji aizbildinājās ar grūtībām, kas radās noformējot Šengenas vīzas. Bet man ir aizdomas, ka šeit neiztika bez krieviskā  «kaut kā nebūt». Iepriekš bija saskaņota vienīgi tikšanās ar tiesībsargiem no Human Rights Watch. Man tika uzdots gandrīz vai neizpildāms uzdevums: atrast deputātus, kuriem ceturtdien (pēdējā dienā pirms aizbraukšanas uz mājām) ir kāds „logs” iepriekš sastādītajā grafikā. Tomēr, kā par brīnumu izdevās sarunāt tikšanos ar Mariānu Isleru-Begvīnu, kas vada parlamentārās sadarbības ar Kaukāza valstīm delegāciju. Saruna ilga trīsarpus stundas. Tās gaitā varēja vērot it visu: gan nesaprašanās sienu, gan paaugstinātus balss toņus, gan izmisumu, un pēkšņi – neviltotu interesi pret jauniegūto informāciju. Cik svarīgi tomēr ir prast dažas svešvalodas. Ja Mira Chovrebova, universitātes docente no Chinvali, lieliski nepārvaldītu angļu valodu, viņas augusta notikumu aculiecinieces stāsts nespētu izkausēt aizsprieduma ledu.

 

Grozījumi

 

Izņemot visas tikšanās, pastāv arī ikdienas rutīnas darbs ( kas no tā nebūt nav vieglāks)  pie likumdošanas aktiem, kuri iziet cauri profila komitejām. Vienmēr iepriekš ir zināms pēdējais grozījumu iesniegšanas termiņš. Šoreiz man, kā «ēnas» referentam rezolūcijā par čigānu tautības iedzīvotāju tiesībām bija jānosūta savas piezīmēs līdz šīsdienas vidum. Roma jeb čigāni ir specifiska nacionālā minoritāte.  Un viņu sociālās problēmas jārisina, pielietojot specifiskas metodes, uz ko arī mērķēta rezolūcija. Gribējās, lai teksts iznāktu konkrēts un saturīgs. Tādēļ nācās izdarīt daudz grozījumu. To sanāca 17. Starp citu, man šis skaitlis ir kaut kāds īpašs. Un ne pārāk laimīgs. Jo krievu skolu numur 17, kurā es mācījos, tomēr aizvēra.  

 

Tatjana Ždanoka, Eiroparlamenta deputāte

Briselē, ceturtdien,  2008. gada 13. novembrī

(turpinājums sekos)

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124