Galvenā lapa - Arhīvs - 2008


01.11.2008   Skola

 

Strasbūras nedēļā es izlidoju no Rīgas nevis septiņos no rīta (lidmašīnas uz Briseli aizlidošanas laiks), bet vēlāk, pulksten divpadsmitos. Un šī iemesla dēļ pirmdienu rītos var paspēt šo to izdarīt mājās. Šoreiz es tikos ar Rīgas 71. skolas, kas atrodas Iļģuciemā, vecāko klašu skolniekiem. Stāstīju par Eirosavienību un mūsu dzīves peripetijām tajā. Tikšanās priekšvakarā mani pārņēma šaubas, vai neesmu zaudējusi pasniedzējas iemaņas. Bet nē taču – vairāk kā simts cilvēku zālē sēdēja klusu un uzmanīgi klausījās. Kaut gan es uzstājos, apzināti uzturot „augstu līmeni”, jo nevēlējos pārāk vienkāršot sarežģītas lietas.  

 

Šķiršanās skumjas

 

Protams, sesijas Strasbūrā sagādā ne mazums rūpju. Lielāka daļa to, kas ir saistīti ar Eiroparlamentu, iestājas par vienu darbavietu – Briseli. Bet pēc triju mēnešu ilgā braucienu uz Strasbūru piespiedu pārtraukuma, es pēkšņi sajutu, ka esmu noilgojusies pēc šīs pilsētas. Un Strasbūra, kas bija  nedaudz apvainojusies uz untumainiem eirodeputātiem, it kā tīšām sagaidīja mūs visā rudens krāsu bagātīgajā krāšņumā. Pilsētas apkārtne arī ir gleznaini lieliska: slavenie Reinas vīnogu dārzi izskatās, kā raibs audums – rudenī dažādām vīnogulāju šķirnēm lapu krāsas mainās savādāk.

 

Debates

 

Sēžu zālē salaboja griestus, sakot, ka nu būs droši. Jebkurā gadījumā, Nikolā Sarkozī nobijies nebija, visu otrdienas rītu pavadīja kopā ar mums.  Tika apspriestas trīs svarīgas problēmas: finanšu krīze, ekoloģija, stāvoklis Kaukāzā. Pēc pusdienām atsevišķi, bet it kā turpinādami rīta debates, runājām par attiecībām Eirosavienība-Krievija. Tam tika atvēlētas divas stundas – pēc parlamentārām mērauklām, ļoti daudz. No «zaļajiem» uzstājās trīs cilvēki. Tā kā frakcijas oficiālo pozīciju, visai konstruktīvu  (dialogs ar Krieviju ir nepieciešams), bet tai pat laikā visai striktu (Gruzijas teritoriālā integritāte), izklāstīja Vācijas deputāte Rebeka Harmsa, man izkrita reta izdevība uzstāties sevis pašas vārdā personīgi. Tādēļ es uzsvēru, ka ES dzīvojošie krievi vēlas, lai partnerattiecības būtu stratēģiskas un skartu humāno dimensiju, bet nevis tikai enerģētiku. Tā protams, ir programma maksimums. Bet jau tas vien, ka savā runā Sarkozī pieļāva kopīgās ES un Krievijas ekonomiskās telpas uzbūvi, ir īsta revolūcija. Īpaši, ja liktu uz citu svaru kausu visu rusofobu uzstāšanās, bet to bija ne mazums.

 

Vīzas

 

Trešdien Henriks Lakss, referents ES Vīzu kodeksa jautājumos, pastāstīja mums, «ēnu referentiem», par pārrunu gaitu starp Komisiju un Padomi. Noskaidrojās, ka tās nonāca strupceļā. Mūsu Pilsonisko tiesību komitejas priekšlikums ieviest daudzkārtējās vīzas un pazemināt maksu par tām tika uzņemts ļoti negatīvi. Bet mēs turpināsim uzstāt, jo par laimi, lai pieņemtu Kodeksu, nepieciešams ES Padomes un Eiroparlamenta kopīgais lēmums. Mēs izstrādājam pozīciju «kaulēšanās» procesam : kādā jomā esam ar mieru piekāpties, bet kādā – nē. Protams, tā būtu pārestība, ja nāktos atteikties, piemēram, no tāda  mūsu priekšlikuma: ja ārvalstnieks vēlas vīzu uz vienu ES dalībvalsti, bet tuvāk viņa dzīvesvietai atrodas citas dalībvalsts konsulāts, tad viņš var griezties tuvākajā.  Padome uzstājas arī pret to. Turklāt,  par cik Padomes sēdes notiek slēgti, nav zināms, kāda valsts kādu pozīciju ieņem.

 

Delegācija

 

Un tomēr, mēs devāmies uz Maskavu. Mēs – tā ir starpparlamentu  sadarbības ar Krievijas deputātiem delegācija. Izņemot šo braucienu boikotējušos liberāļus un dažus „tautiešus”. Šodien visu dienu pavadījām ceļā. Dienasgrāmatu es atsāku rakstīt lidmašīnā, bet šo lappusi pabeidzu Maskavas viesnīcas numurā. Sen jau bija pāri pusnaktij. Rīt darbadiena sākas pulksten astoņos no rīta. Sestdien un svētdien paredzēts daudz tālāks brauciens personīgās programmas ietvaros. Bet par to – nākamajā dienasgrāmatas lappusē…

 

Maskava, ceturtdien, 2008. gada 23. oktobrī

 

 

 

 

 

 

 

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124