Galvenā lapa - Arhīvs - 2008


31.10.2008   DESMIT SLAVENIE STUDENTI

 

Autors: Aleksandrs GURINS

Iedomāsimies augstskolu, kurā pasniedz nākamie Nobeļa prēmijas laureāti, bet studē – nākamie akadēmiķi, lielo uzņēmumu direktori un  nākamie valsts vadītāji. Par šādu augstskolu vēl 19. gadsimta beigās kļuva Rīgas Politehniskais institūts.

Gubernators – zelta ieguvējs

 

Protams, augstskolai palaimējās ar aizbildnību. Lai dibinātu Rīgas Politehnikumu naudu nebija žēlojusi Rīgas Biržas komiteja, mācību iestādi  protekcionēja Vidzemes (Liflandes) ģenerālgubernators Bagrations. Gruzijas ķeizaru pēctecis un Borodinas kaujas varoņa brāļadēls, viņš pats arī bija izcils zinātnieks. Bagrationam apritēja tikai 25 gadi, kad viņam izdevās īstenot viduslaiku alķīmiķu sapni – izgudrot metodi, kas ļāva iegūt zeltu no citu metālu izrakteņiem cianēšanas ceļā (patlaban šādi iegūst gandrīz pusi no visas pasaules zelta).Pēc gadu desmitiem Pēteris Bagrations tika iecelts  Rīgas ģenerālgubernatora amatā un tūlīt pat sāka darbīgi aizstāvēt Politehnikuma intereses. Viņš bija speciāli organizējis Krievijas Impērijas finanšu ministra vizīti Rīgā un panāca, lai mācību iestādei piešķirtu valsts dotāciju, kā arī uzstāja, lai Politehnikuma absolventu statusu pielīdzinātu Pēterburgas Civilo inženieru institūta absolventu statusam. Bagrationa vadības laikā Rīgā bija uzcelts otrais Politehnikuma korpuss, tas kļuva par vienu no lielākajām šāda veida iestādēm Eiropā.

1862. gadā dibinātā Rīgas Politehnikuma (kopš 1893. gada  – Rīgas Politehniskais institūts) autoritāte bija tik liela, ka uz Rīgu brauca studēt studenti no citiem Krievijas Impērijas reģioniem, no Austroungārijas un Vācijas. Šeit pasniedza nākamie Nobeļa prēmijas laureāti Vilhelms Ostvalds un Svante Arēniuss.

 

10 tūkstošu inženieru dzīves apraksti

 

 1912. gadā Rīgas Politehniskais institūts svinīgi atzīmēja savu 50.-to gadskārtu. Par godu jubilejai klajā tika laista visai neparasta grāmata – aptuveni desmit tūkstošu bijušo RPI studentu dzīves apraksti, kuru pamatā bija nelieli stāsti par katru no tiem. Augstskola varēja lepoties ar saviem absolventiem. Viņi būvēja dzelzceļus Krievijā un Brazīlijā, veiksmīgi vadīja uzņēmumus ASV un Vācijā, ieņēma augstus administratīvos amatus. Piemēram, Vilhelms Libreihts vadīja dzelzceļa būvniecību no Tukuma līdz Vīndavai (Ventspilij), Ferdinands Ikskils ieņēma svarīgu amatu Vācijas Bādenes hercogistes Ceļu satiksmes pārvaldē, Staņislavs Kostjuško kļuva par cukura fabrikas direktoru Krievijā, Gvīdo Hirgensons kļuva par fabrikas līdzīpašnieku ASV. Neapkaunoja savu neparasto uzvārdu arī Ābels Robinzons – Tulas-Lihvinas dzelzceļa būves galvenais inženieris. Augstskolas absolventi strādāja ne tikai par inženieriem. Pāvels Kerbers bija Krievijas vicekonsuls Japānā, Pļavnieka k-gs strādāja par latviešu avīzes «Baltijas Vēstnesis» redaktoru, Vitvicka k-gs – Rīgas krievu avīzes «Rižskaja misļj» („Rīgas doma”) redaktoru. Kaut gan, ne jau visi iepriekšminētie ļaudis ir paši slavenākie RPI absolventi. Minēsim 10 slavenos absolventus.

 

RPI lepnums

 

Ignācijs Moscickis

RPI absolvents, polis, zinātnieks un valstsvīrs, Polijas prezidents. Pēc augstskolas absolvēšanas vadīja zinātnisko darbu Šveicē, pēc tam atgriezās uz dzimto Poliju. Tiek uzskatīts par vienu no valsts ķīmiskās rūpniecības pamatlicēju, slāpekļa savienojumu fabrikas dibinātājs. 1925. gadā ievēlēts Ļvovas universitātes rektora amatā. No 1926. līdz 1939. gadam – Polijas prezidents. Miris emigrācijā Šveicē.

 

Jānis Pauļuks

RPI absolvents, latvietis, inženieris un valstsvīrs, premjerministrs. Daudz gadus bija nostrādājis Krievijā kā dzelzceļu būvinženieris. Pēc Latvijas valstiskās neatkarības proklamēšanas atgriezās dzimtenē. 1923. gadā Saeima apstiprināja Jāni Pauļuku Ministru Prezidenta amatā.  Būdams valdības vadītājs, kā pragmatiķis īstenoja centrisku politiku, daudz izdarīdams Latvijas ekonomikas attīstības labā.

 

Džordžs Armitsteds

RPI absolvents, anglis, tiek uzskatīts par Rīgas visu laiku vislabāko mēru. Pēc RPI absolvēšanas strādāja Krievijā par dzelzceļu būvinženieri. Pēc atgriešanās Rīgā veiksmīgi nodarbojās ar uzņēmējdarbību. Kļuva par Tehniskās biedrības vadītāju, organizēja lauksaimniecības un rūpniecības izstādes. Pēc ievēlēšanas mēra amatā uzsāka Rīgas pārveidošanu: viņa laikos pilsētā tika atklātas  14 jaunas skolas, 3 jaunas slimnīcas, uzcelti pilsētas muzejs, zooloģiskais dārzs, tautas bibliotēkas un tējnīcas, strādniekiem par simbolisku naudu piešķīra zemi dārziņiem. Armitsteda laikos Rīgā tika uzcelta pirmā ievērojama elektrostacija, pilsētas ielās attīstījās elektriskā dzelzceļa tīkls, parādījās taksometri. Strauji attīstījās rūpniecība, rezultātā Rīga kļuva par Krievijas Impērijas visbagātāko pilsētu. Nikolajs II piedāvāja Armitstedam kļūt par Sanktpēterburgas pilsētas galvu, bet šis palika uzticīgs dzimtajai pilsētai.

 

Teodors Kaleps

RPI absolvents, igaunis, viens no lidaparātu būves pamatlicējiem Krievijas Impērijā. Pēc šīs augstskolas absolvēšanas kļuva par tās pasniedzēju. Rīgas rūpnīcas «Motors» līdzīpašnieks un direktors. Gaisa satiksmes entuziasts, viņš bija uzkonstruējis vienu no pirmajiem Krievijas Impērijā oriģinālas konstrukcijas aeroplāniem. Pēc Kalepa iniciatīvas, rūpnīca «Motors» uzsāka ražot lidmašīnas, šeit parādījās pašu aerodroms; Kaleps palīdzēja atklāt lidotāju skolu. Teodors Kaleps ir Krievijas Impērijā pirmā aviācijas motora konstruktors, viņš bija organizējis šādu motoru ražošanu.

 

Fridrihs Canders

RPI absolvents, vācietis, viens no padomju kosmonautikas pamatlicējiem. Kopā ar Konstantīnu Ciolkovski dibināja «Starpplanētu satiksmes pētīšanas biedrību», izstrādāja oriģināla kosmiskā lidaparāta projektu, uzkonstruēja pirmās PSRS reaktīvās dzinēju ierīces, kas darbojas lietojot šķidro degvielu…

 

Vsevolods Keldišs

RPI absolvents, krievs, izcils zinātnieks. Slavenā akadēmiķa Mstislava Keldiša tēvs. Tā milzīgā loma, kuru viņa dēls bija nospēlējis pasaules kosmonautikas tapšanā un attīstībā, kļuva plaši zināma tikai pēdējo gadu laikā. Nav jau brīnums, ka Vsevolodam izdevās izaudzināt tādu dēlu, viņš pats arī bija talantīgs pētnieks. Pēc RPI absolvēšanas, šeit pat arī pasniedza lekcijas studentiem, kļuva profesors. PSRS saņēma ģenerālmajora pakāpi, piedalījās tādu būvprojektu izstrādē, ekspertīzē un pieņemšanā, kā kanāls Maskava-Volga, Maskavas metropolitēns. PSRS nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks.

 

Pauls Valdēns

RPI absolvents, latvietis, izcils ķīmiķis, akadēmiķis. Bija RPI profesors, Pēterburgas Akadēmijas ķīmijas laboratorijas vadītājs.  1918. gadā vadīja Pārtikas ZPI Krievijā, 1919. gadā atgriezās Latvijā un kļuva Augstākās skolas rektors. Tomēr tolaik valstī nespēja pievērst pienācīgu uzmanību izglītībai, jo mainījās dažādas varas, Rīga pārgāja no vienām rokām citās. 1919. gada augustā Valdēns emigrēja uz Vāciju un sāka nodarboties ar zinātni.  1927. gadā, dzīvodams Vācijā, kļuva par PSRS ZA goda locekli. Vēsturiskajā literatūrā atrodami apgalvojumi, ka Valdēns tika uzlūkots kā viens no kandidātiem uz Nobeļa prēmiju, kaut arī to nebija saņēmis.

 

Mihails Doļivo-Dobrovoļskis

Bija studējis RPI, krievs, izcils zinātnieks un izgudrotājs. Daudzus gadus bija nostrādājis Berlīnē «Vispārējā Elektrības kompānijā» (starp citu, viens no tās meitas uzņēmumiem bija Rīgas lielākā rūpnīca «Union»). Nikolā Tesla un Doļivo-Dobrovoļskis atklāja cilvēcei maiņstrāvas ģeneratorus. 1889. gadā Doļivo-Dobrovoļskis uzkonstruēja trīsfāzu dzinēju.

 

Eižēns Laube

RPI absolvents, latvietis, slavenākais Rīgas arhitekts. Strādāja kā pasniedzējs RPI, 1920. gadā kļuva profesors, 1922. gadā  - Latvijas Universitātes rektors. Pēc Laubes  projektiem Rīgā tika uzbūvētas gandrīz simts ēkas – neviens cits arhitekts nebija uzprojektējis mūsu galvaspilsētā tik daudz jūgendstila namu, cik Laube.

 

Mihails Prišvins

Bija studējis RPI, krievs, slavens rakstnieks. Dažus gadus bija studējis RPI, pēc tam turpināja studijas Vācijā, pēc studiju pabeigšanas kļuva par agronomu Krievijā. 1906. gadā publicēja savus pirmos literāros daiļdarbus. Kļuva slavens kā stāstu par dabu autors.

 

Protams, ka RPI slavenāko absolventu saraksts nebūt neaprobežojas ar desmit izcilu zinātnieku, uzņēmēju un valstsvīru uzvārdiem. Tomēr ir kāds apstāklis, kas pievērš sev uzmanību. RPI uzplaukums vērojams multikulturālisma  laikmetā Rīgā, un tā nav nejaušība, ka 10 manis minēto par slavenībām tapušo, bijušo RPI studentu vidū ir seši dažādu tautību pārstāvji. Turpmākajos laikos represijas, ideoloģisko shēmu uzspiešana izglītībā, multikulturālisma trūkums noveda līdz tam, ka patlaban šī simts gadus vecā universitāte vienīgi atgādina par Latvijas augstākās izglītības «zelta laikmetu».

 

(no krievu valodas tulkojusi Irēna Ase)

 

 

 

 

 

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124