Galvenā lapa - Arhīvs - 2008


20.10.2008   Politiskās paslēpes

 

Termins «politiskās spēles» ir alegorisks. Tomēr bieži to var lietot arī tiešā nozīmē.  Visos jautājumos, kas attiecas uz cilvēktiesību ievērošanu Eirosavienības valstīs, tiek spēlētas politiskās paslēpes. Kad Eiroparlaments māca visu pārējo pasauli, kas ir demokrātija, tad pieņemts norādīt konkrēto valstu nosaukumus. Bet gadījumā, kas attiecas uz pašu problēmām, pastāv skaidrs noteikums: «jā» un  «nē» nesakiet, valsti nenosauciet. Vispārinošā referātā «Par fundamentālām tiesībām ES valstīs laikposmā no 2004.-2007.g.g.» viss tiek izklāstīts, ievērojot šos noteikumus. Jo savādāk pastāv risks, ka sesijā referāts izgāzīsies. Bet tomēr teksts sanāca labs. Referents, kreisais deputāts no Itālijas Džusto Katani bija iezīmējis problēmas tik skaidri, ka nav grūti „noķert melno kaķi tumšajā istabā”. Piemēram, kad tiek norādīts, ka izšķīrušies vecāki vizītes pie bērna laikā nevar runāt ar viņu savā dzimtajā valodā, kļūst skaidrs, ka runa ir par Vāciju. Bet rekomendācija piešķirt personām bez pilsonības, kuras dzimušas valstī, tādas pašas tiesības, kā pilsoņiem, acīmredzami ir attiecināma uz Latviju, Igauniju un Slovēniju. Pirmdien referāta projektu apsprieda ar tiesībsargājošām organizācijām. To stādīja priekšā Katani k-gs un visi „ēnu” referenti, tai skaitā arī es. Pašreiz ir svarīgi iegūt balsu vairākumu plenārsēdē.

 

Karogs

 

Liekas, ka neiespējami, bet tas ir fakts: vienā no sēžu istabām Eiroparlamentā uz galda atradās Abhāzijas karogs. Mans kolēģis Čems Ozdemirs, «zaļo» grupas koordinators Ārlietu komitejā, nolēma izstāstīt visiem, kas tie tādi ir par etnosiem – čerkesi un abhāzi. Ozdemirs ir deputāts no Vācijas, kas pārstāv turku diasporu. Bet Turcijā dzīvo daudz čerkesu. Nu, bet, protams, augusta notikumu kontekstā īpašu uzmanību sev pievērsa radnieciskās tautas pārstāvji – abhāzi. Viesi no Abhāzijas ieradās ļoti solīdi: Prezidenta padomnieks un ārlietu ministra vietnieks. Uz “zaļo” organizētajām klausīšanām atnāca pat ierēdnis no Eirokomisijas. Un ilgi centās pārliecināt viesus, ka Abhāzijai būtu labāk palikt Gruzijas sastāvā – un tad tā iemantos laimi, saņemdama palīdzību no Eiropas. Kā atbilde uz šo apgalvojumu bija vienīgi viesu smaids…

 

11/6

 

Pašreiz 6. novembris man ir ļoti svarīgs datums. Lūgumrakstu komitejā notiks balsojums jautājumā: sagatavot vai nē rezolūciju par krieviem Latvijā. Tā nolēma koordinatoru sēdē, kas notika otrdien no rīta. Latvijas jautājums jau pārtop par seriālu ar milzīgu epizožu skaitu. Un viss pateicoties Marcīnam Ļibickijam. Tā nu ir nepaveicies, ka tieši šajā komitejā priekšsēdētājs ir labējais radikāls, turklāt vēl no Polijas. Eiroparlamantā vadošie amati sadalīti saskaņā ar politiskās grupas lielumu, kā arī ņemot vērā valsti, no kuras deputāts ievēlēts. Lai „visas māsas saņemtu pa auskaram”. Un tā nu pasjansā bija izkritušas šīs komiteju priekšsēdētāju „kārtis”, neko tur nepadarīsi.  Poļu pans tik pieklājīgi klanās, mani satiekot – nu pati laipnība! Bet pats ar visādiem viltīgiem paņēmieniem novilcināja vēršanos Prezidijā ar lūgumu par rezolūcijas sagatavošanu, ko uzstājīgi pieprasīja koordinatoru vairākums. Un novilcināja to līdz septembrim, kad lūguma iesniegšanas termiņš jau bija iztecējis. Mēs izdomājām citu gājienu: sagatavot jautājumu Eirokomisijai, pēc kura atkal rakstīt rezolūciju. Tā, Ļibickis, redzēdams, ka novilcināt vairs neizdosies, nolēma nodot jautājumu vispārējai balsošanai. Redzēsim, kas vinnēs.  Mūsu pusē ir Komitejas deputātu vairākums. Bet vēl ir svarīgi, lai visi šie deputāti atnāktu uz sēdi. Patlaban, kad līdz vēlēšanām ir palicis mazāk nekā gads, parlamentāro sapulču apmeklēšana ir krasi kritusies.

 

Finanses

 

Gruzijas tēma pakāpeniski nonāk otrajā plānā, vismaz pēc pieminēšanas debatēs biežuma. Patlaban visbiežāk lietojamie vārdi ir „finanšu krīze”. Uzreiz trijās rezolūcijās, par kurām mēs balsojām šodien mini sesijā, par to bija runa. Šeit jau strikti sadalījās kreisie un labējie politiķi. Galvenā tēma, kas izsauc strīdu mūsu starpā, ir ne jau tas, vai nepieciešama finanšu tirgus regulēšana no valsts puses. Šai ziņā pat Amerikas republikāņi kļuva par kreisajiem. Eirosavienības problēma meklējama citā : kā to darīt transnacionālajā līmenī.

 

Brisele, ceturtdien, 2008. gada 9. oktobrī

(turpinājums sekos)

 

 

 

 

 

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124