Galvenā lapa - Arhīvs - 2007


20.12.2007   Saeima noraidīja PCTVL frakcijas deputātu likumprojektu „Grozījums likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”

 

 

V. Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Jau pēc četrām dienām visa lietišķā dzīve daudzos zemes reģionos pierims un miljardiem cilvēku atzīmēs Ziemassvētkus pēc Gregoriāņu kalendāra. Šīs kalendāra dienas ir valsts svētki 145 valstīs, kas atrodas sešos kontinentos.

Arī starp pareizticības piekritējiem, kas ir pati ortodoksālākā no kristīgām konfesijām, tikai dažas baznīcas, ieskaitot arī krievu, turpina turēties pie Juliāna kalendāra un atzīmēt Ziemassvētkus 7.janvārī. Ja mēs šeit zālē pārstāvētu vispasaules parlamentu, mums tad arī nebūtu nekādu problēmu ar šo kristiešu minoritāti, bet mēs šeit pārstāvam nevis Austrāliju vai Brazīliju, bet gan Latviju un Latvijas pareizticīgā baznīca atzīmē Kristus dzimšana dienu tiešā saskaņā ar Juliāna kalendāru.

Vēsturiski tieši pareizticība kļuva par pirmo kristīgo konfesiju Latvijas teritorijā. Vēsturnieki fiksēja, ka šeit tā pastāvēja divsimt gadus pirms Rīgas dibināšanas. Lielākā daļa Latvijas pilsoņu nelatviešu sastāda vecticībnieki, kuru dzimtā valoda – krievu – pat mūsu galvenais integrators Oskars Kastēns ir gatavs atzīt par nacionālās minoritātes valodu.

Ticība ir katras personas individuālās izvēles lieta un precīzu datu par Latvijas krievu lielāko kristīgo konfesiju skaitliskā sastāva nav. Bet, protams, pareizticīgā konfesija šajā trijniekā ietilpst. Jaundzimušo un mirušo reģistrācijas dati, kā arī socioloģiskās aptaujas demonstrē, ka visas trīs konfesijas skaitliskā ziņā ir aptuveni vienlīdzīgas. Pareizticīgā varbūt ir pat nedaudz vairāk nekā atsevišķi katoļu un luterāņu. Un izsauc neizprati tas, kādēļ galvenie pareizticīgo svētki nav atzīmēti Latvijas oficiālajā kalendārā.

Vairāk nekā divsimt gadus Latvijas teritorijā pareizticīgo Ziemassvētki bija svētku diena. Latvijā pareizticība nebūt nav tīri krievu konfesija, bet konsekventi sekojot Kristus baušļiem. Pareizticīgo vidū ir ne mazums latviešu. Dievkalpojumi daļēji notiek latviešu valodā, bet, piemēram, Rīgas Kristus debesbraukšanas baznīcā tikai valsts valodā.

Starp Latvijas iedzīvotājiem vienīgais kanonizētais kristiešu svētais ir pareizticīgais arhibīskaps latvietis Jānis Pommers. Iespējams, tieši tādēļ 2006. gada maijā Saeimas atbildīgā komisija atbalstīja priekšlikumu izsludināt pareizticīgo Ziemassvētkus par oficiāli atzīmējamo dienu. Bet 2004.gada 9.decembrī ar vairākumu 44 pret 43 likumprojekts par svētku statusu piešķiršanu šai dienai uz pusdienu pat bija nodots komisijām.

Tiesa gan, nepaspēja vēl gailis trīs reizes nodziedāt, kad deputātu vairākums pārdomāja. Toreiz „par” nobalsoja ne tikai Saeimas krievu spārna pārstāji, bet arī Zaļo un zemnieku savienības un Latvijas Pirmās partijas frakcijas pārstāvji pilnā sastāvā. Es pievēršu jūsu uzmanību tam faktam, ka vienas no šīm frakcijām pārstāvis ir Saeimas priekšsēdētājs, bet citas frakcijas pārstāvim ir uzticēts sastādīt valdību. Bet pavisam šajās frakcijās šobrīd ir 27 deputāti, kas kopā ar frakcijas „Saskaņas Centrs” un PCTVL frakcijas deputātu balsīm sastāda tieši pusi Saeimas deputātu.

Es ticu, ka arī citi deputāti izturas pret pareizticību ar pietiekamu pietāti, lai nodotu likumprojektu komisijai.

Aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Buzajevam.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens var runāt „pret”. Buzajeva kungs runāja „par”. Vai kāds vēlas runāt „pret”? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 15, atturas – 37. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Komentāri


Осталось символов:  4124124