Galvenā lapa - Arhīvs - 2007


18.12.2007   Natālijas Jolkinas runa par Rīgas 2008. g. budžetu

2008. gada budžets ir palielinājies par 54,488 miljoniem latu jeb par 10%, salīdzinot ar 2007. gadu. Novembrī inflācija sastādīja 13,7 %, pakalpojumu cenas pieauga par 16%, bet 2008. gada sākumam prognozē maizes un piena cenu celšanos par 20%. Mūsu neatkarīgais regulators neatkarīgi ne no kā paaugstina tarifus elektroenerģijai, gāzei. Šādos apstākļos mums ir garantēts maznodrošināto iedzīvotāju skaita pieaugums, kuram pilsētas vara nemaz nav gatava.

 

Šodien pie mums griežas iedzīvotāji no Kurzemes priekšpilsētas, kas saņēma jaunos rēķinus, ar vienu jautājumu – kas atbild par šiem milzīgiem rēķiniem un kā mums tālāk jādzīvo? Tajā pašā laikā Labklājības departamenta budžets pieauga par 13%. Tomēr ne sociālā, ne komunālā komiteja neierosināja kopīgu valsts un pašvaldības rīcības programmu, lai kompensētu iedzīvotājiem komunālo pakalpojumu cenu pieaugumu. Šādas programmas līdzīgās situācijās sen tiek radītas Eiropas pilsētās.

 

Komunālā departamenta budžets pieauga par 17%. Parasti izdevumu palielināšanās ir saistīta ar tēriņu pieaugumu dzīvokļu un komunālās saimniecības objektu uzturēšanai. Diez vai Komunālais departaments plāno šādu izmaksu pieaugumu, jo darba grupa jau izstrādāja pašvaldības SIA (namu pārvalžu) kapitāla daļu 49% pārdošanas koncepciju. Bet līdz ar SIA pārdošanu vispār var ietaupīt uz Komunālā departamenta budžeta rēķina.

 

Transporta problēmas ieguva jau nacionālo mērogu. Bet pieckārtēja Dienvidu tilta celtniecības projekta sadārdzināšanās pret sākotnējo vērtību nekādi nepalīdz risināt transporta problēmas, toties stipri ietekmē pilsētas līdzekļu sadali. Dotācijas “Rīgas satiksmei” sastāda 47 miljonus. Par spīti tam, notiek pārsteidzoša tarifu palielināšana sabiedriskajā transportā – līdz pat 40 santīmiem. Iztrūkst lielpilsētās sen izstrādātā tarifu noteikšanas procesu optimizācija.

 

Administratīvā aparāta pieaugums pat plānoto 6% apmērā, jaunu aģentūru radīšana, drīzāk atgādina noteiktas iedzīvotāju grupas nodarbināšanu un ved pie budžeta līdzekļu izšķērdēšanas, nevis rīdzinieku stāvokļa uzlabošanas. 29,5 miljonu budžeta deficīts pašlaik ir gan pieņemams, ņemot vērā ekonomikas attīstību, ja tam nebūs ieilgstoša rakstura.

 

2008. g. Rīgai jāpārskaita izlīdzināšanas fondā 51,8 miljonus latu. Mūsu frakcija uzskata, ka jānosaka pašvaldību palīdzības no izlīdzināšanas fonda saņemšanas tieša atkarība no pašas pašvaldības attīstības un pašu budžeta papildināšanas pakāpes.

 

Budžets tiek veidots pēc atlikuma principa, neņemot vērā pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības prognozi. Budžeta pieaugumam pirmām kārtām jākalpo pašu rīdzinieku labklājības celšanai un līdz ar to – pilsētas ekonomiskajai attīstībai.

Komentāri


Осталось символов:  4124124