Galvenā lapa - Arhīvs - 2007


08.11.2007   PCTVL deputātu runas, apspriežot grozījumus likumā „Par valsts pensijām”

 

J. Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! PCTVL frakcijas piedāvātā grozījuma būtība ir šāda: izlīdzināt Latvijas Republikas pilsoņu un nepilsoņu tiesības, aprēķinot darba stāžu, kas ir uzkrāts ārpus Latvijas teritorijas.

No 80 tiesību atšķirībām starp Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem varbūt vissāpīgākā ir tā, ka nepilsoņiem, aprēķinot

darba stāžu, netiek ņemts vērā tas darba stāžs, kas līdz 1991. gadam bija uzkrāts ārpus Latvijas robežām.

Pēc Labklājības ministrijas 2007. gada aplēsēm, to nepilsoņu skaits, kuriem pensijas apmērs ir samazināts sakarā ar to, ka daļa darba stāža viņi bija uzkrājuši Krievijas teritorijā, sastāda apmēram 15 tūkstošus. Kopējais zaudējums, kas nodarīts viņu pensijām, sastāda atkal aptuveni 6 miljonus latus gadā.

No bijušajām PSRS republikām Latvijai tikai ar Igauniju, Lietuvu un Ukraini ir noslēgti līgumi par savstarpējā darba stāža ieskaitīšanu. Mēs paši vērtējām, ka to nepilsoņu skaits, kuriem nav ieskaitīta tā darba stāža daļa, kas uzkrāta to republiku teritorijās ar kurām Latvijai nav attiecīgu līgumu, sastāda 19 tūkstošu cilvēku.

Tātad kopējais zaudējums, kas nodarīts viņu pensijām, sastāda 7,6 miljonu latu gadā.

Šī ir viena no tām divām pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirībām, kura vēl 2001. gadā tika pārsūdzēta Satversmes tiesā pēc deputātu grupas iesniegtā pielikuma. Diemžēl ar negatīvu rezultātu.

Kopš 2000. gada marta attiecīga individuāla lieta „Andrejeva pret Latviju”, kurai piemīt precedenta raksturs, reģistrēta Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

2006. gada jūlijā tiesa atzina, ka šī lieta ir pieņemama, bet 2007. gada jūlijā nodeva šo lietu izskatīšanai Lielajā palātā. Pati atšķirība parādījās jau pēc 1995. gada oktobra valdības likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā.

Tajā laikā jau tika ievēlēta 6. Saeima, bet likumprojektu izskatīja vēl iepriekšējā sasaukuma deputāti. Atbildīgā komisija neatbalstīja attiecīgu TB un LNNK frakcijas priekšlikumu. Plenārsēdē balsošanā piedalījās tikai 52 deputāti un „par” nobalsoja attiecīgi 29.

Mēģinājumi atcelt šo ierobežojumu: 6. Saeimas sastāvā, trīs reizes 7. Saeimas sastāvā, divas reizes 8. Saeimas sastāvā. Sešas reizes!

Interesanti, ka tieši pirms gada Latvija bija paziņojusi, ka ir gatava parakstīt ar Krieviju līgumu par savstarpēju darba stāža ieskaitīšanu. Un ka līguma parakstīšanas novilcināšanā ir vainojama tieši Krievijas puse.

No tā izriet, ka 6 miljoni no nepieciešamajiem 8 miljoniem latu jau bija iekļauti gan 2007. gada budžetā, gan ir iekļauti 2008. gada budžetā.

Tādēļ PCTVL arī piedāvā atrisināt šo problēmu ar iekšēju piepūli, negaidot reakciju no lēnīgā Austrumu kaimiņa, vai Latvijai iespējamo kaunpilno Eiropas tiesas spriedumu.

Aicinu balsot „par”.

Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

 

V. Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kad es iesniedzu šo vienkāršo priekšlikumu – izslēgt no likuma divus vārdus, manā rīcībā vēl nebija ļoti svarīgas informācijas, kas ir pieejama tikai no trešdienas vakara.

5. novembrī valdībai beidzot tika iesniegts likumprojekts par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu „Par sadarbību sociālās drošības jomā”.

Un šodien no rīta, kā es sapratu, likumprojekts tika apstiprināts Valsts sekretāru sanāksmē. Likumā ir pensijas piešķiršanas kārtības noteikšana par apdrošināšanas stāžu periodam, kas līdz 1991. gada 1. janvārim uzkrāts vienā no līgumslēdzēju pušu teritorijām. Pensiju piešķirs tā puse, kuras teritorijā persona dzīvoja uz pensijas pieprasīšanas brīdi. Tas attiecas gan uz Latvijas pilsoņiem, kuram tas nav svarīgs, gan Latvijas nepilsoņiem, kuram tas ir vitāli svarīgs.  Šo līgumu varētu droši iekļaut budžeta paketē un acīm redzams, ka netieši tas ir iekļauts. Tātad 6 miljoni no nepieciešamajiem 8 miljoniem latu, lai nodrošinātu visiem nepilsoņiem, kas strādāja pirms 1991. gada gan Krievijā, gan citās PSRS republikās,  jau iekļauti budžetā.

Un PCTVL priekšlikums ir trīs reizes lētāks, nekā valdība jau gatava iztērēt, lai nokārtotu mūsu attiecības ar Krieviju.

Tātad valdība uz trīsceturtdaļām jau atbalstīja šo PCTVL priekšlikumu. Šobrīd situācija ar līgumiem sociālās drošības jomā starp Latviju un citām bijušajām PSRS republikām ir sekojoša. Ir līgumi ar Igauniju un Lietuvu, kuri bez tam jau ir ES dalībvalstis un Latvijas nepilsoņu līdztiesību ar pilsoņiem sociālajā jomā nodrošina attiecīga Eiropas padomes regulas. Ar nepilsoņu stāžu, kas ir uzkrāts Ukrainā, arī problēmas neeksistē. Kā jūs jau dzirdējāt, drīz būs līgums ar Krieviju.

No likumprojekta anotācijas ir redzams, ka Ārlietu ministrijas plānos ir sarunu ar Baltkrieviju uzsākšana. Diemžēl paliek vēl Gruzija, Armēnija, Azebaidžāna, Moldova, Turkmēnija, Kazahstāna, Uzbekistāna, Kirgīzija un Tadžikija. Vēl darbs Ārlietu ministrijai uz gadu desmitiem.

Tieši tāpēc PCTVL piedāvā mums pašiem izpildīt savu mājas darbu un lemt 11 gadus ilgstošā nepilsoņu pensionāru problēmu ar vienu balsojumu un divu vārdu izsvītrošanu no likuma.

Aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam.

 

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 50, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

Komentāri


Осталось символов:  4124124