Galvenā lapa - Arhīvs - 2007


12.10.2007   Deputāta V. Buzajeva runa, aizstāvot PCTVL priekšlikumu likumam par operatīvo dienestu

Priekšlikuma būtība: „(2) Operatīvās darbības subjekts katru gadu apkopo informāciju par šī panta pirmajā daļā minēto operatīvo pasākumu skaitu un līdz nākamā gada 1.martam publicē to laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Kārtību, kādā informācija tiek publicēta, nosaka Ministru kabinets.”

 

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi!

 

Mans priekšlikums operatīvo darbības likumam ir veltīts tikai vienam specdienestu sabiedriskās kontroles aspektam – telefonu sarunu noklausīšanai, papīra un elektroniskās korespondences perlustrācijai. PCTVL deputāti ar specdienestu darbību iepazinušies ne jau no svešas pieredzes. Tā bija gan noklausīšanās ierīces atklāšana partijas birojā, kur mēs pieņēmām velētājus; gan mūsu eirodeputātes telefonsarunu pārtveršana, kad tika gatavots ceļojums uz Igauniju; gan uzbāzīga ārējā novērošana miermīlīgo masu akciju laikā, kā arī mūs atbalstošo aktīvistu saraksta izpaušana, ieskaitot mūsējos Rīgas Domes deputātus, Igaunijas KAPO ar mērķi noslēgt viņiem ieceļošanu Igaunijas teritorijā. Labi, ka vēl no tilta upē nemet!

Apspriežamais grozījums atrodas tieši tās darbības gultnē, kas paredz specdienestu kontroles pilnveidošanu, kuru uzsāka atstādinātais Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis. Manuprāt, šis cilvēks pelna pašu visdziļāko cieņu, jo valdošajā elitē viņš ir pats rīcībspējīgākais un godīgākais. Uzsākt viņš bija uzsācis, bet līdz galam to novest viņam neļāva. Un tagad bez Emša kunga Nacionālās drošības komisija mēnešiem ilgi apspriež jautājumu, kādā no komisijām izveidot apakškomisiju, lai uzsāktu darbu pie likumprojekta.

Šā darba ietvaros mēs vēl jūnijā devāmies komandējumā uz Vāciju, kur mums bija liels skaits pārrunu gan ar parlamentārās kontroles vadītajiem, gan ar gandrīz visu Vācijas vadošo specdienestu vadītajiem. Pēc šīm sarunām man radās iespaids, ka vesela virkne apkopoto rādītāju, kas raksturo Vācijas specdienestu darbu, tā ir informācija, kas ir atklāta ne tikai Bundestāga deputātiem, bet arī visai vācu tautai.

Lūk, tad arī es piedāvāju uzlikt par pienākumu mūsējiem SABam, KNABam un PB publicēt atklātā presē ikgadējo izdoto noklausīšanās atļauju skaitu. Kad es aizstāvēju savu priekšlikumu atbildīgajā komisijā, tad SAB direktora vietnieks, kas speciāli ieradās, lai man oponētu, izteica savu neizpratni: ko tad tas konkrēti dos? Nu, piemēram, šādu atļauju skaita krass pieaugums Saeimas vai pašvaldību velēšanu gados, nepārprotami demonstrēs, kam tieši šīs atļaujas ir pārsvarā paredzētas. 

Protams, šāds grozījums kardināli nemaina situāciju, bet tas, manuprāt, ir solis pareizajā virzienā. Starp citu, mūsu drošības policijas Igaunijas analogs un mūsu mūžsenais oponents publicē ikgadējās atskaites par savu darbību.  Un pat tulko tās angļu valodā, lai citu valstu drošībnieki, tai skaita arī viņu Krievijas draugi, varētu  palasīt. 

Dāmas un kungi! Es nebaidos atkārtot Emša kunga likteni, jo manas personiskās iespējas kavēt specdienestu nelikumīgo darbību ir daudz mazākas, nekā tās bija Saeimas priekšsēdētājam. Tā, man atņēma pielaidi valsts noslēpumam, un tagad priecājās, kā bērni.  

Es aicinu Jūs, kolēģi, izmantot likumdošanas iniciatīvas tiesības ar mērķi padarīt Latviju nevis par policijas, bet gan par demokrātijas valsti.

Pateicos par uzmanību.  

Komentāri


Осталось символов:  4124124