Galvenā lapa - Arhīvs - 2007


06.09.2007   Deputāta J. Plinera runa, aizstāvot frakcijas PCTVL likumprojektu „Grozījumi Valsts valodas likumā”





J. Pliners (PCTVL frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jautājums par oficiālā statusa piešķiršanu krievu valodai jau kopš seniem laikiem — kopš 1988. gada oktobra — atrodas sabiedrības uzmanības lokā, jo jau toreiz Latvijas PSR Augstākā padome, kuru daudzi šeit klātesošie uzskata par okupācijas varas pārstāvi, vienbalsīgi nolēma piešķirt valsts valodas statusu vienīgai no Latvijā lietojamām valodām, proti, latviešu valodai. Līdz tam brīdim valodu lietošanu regulēja pati dzīve. PSRS pakļautības lielajos uzņēmumos lietvedība pārsvarā

tika lietota krievu valodā, bet republikāniskās pakļautības uzņēmumos — latviešu valodā. Darba grāmatiņas cilvēkiem aizpildīja abās valodās. Skolās latvieši tika apmācīti praktiski tikai dzimtajā valodā. Augstskolās lielum lielajā vairākumā specialitāšu pastāvēja latviešu plūsmas.

Dažās specialitātēs — pārsvarā militāra rakstura — mācības notika tikai krievu valodā. Dažās humanitārajās — mākslas specialitātēs — Mākslas akadēmijā, Konservatorijā — praktiski tikai latviešu valodā. Lūk, kādas bija tās okupācijas šausmas!

Jau iepriekš minētajā Augstākas padomes sesijā, kas notika gandrīz pirms 20 gadiem, tikai viens vienīgs deputāts uzdrošinājās iebilst pret partijas ģenerālo līniju un paziņot, ka, ja tiks pieņemts tāds lēmums, tad jau Latvijā tiks apdraudēta krievu valoda. Diemžēl lielā mērā viņam bija taisnība.

Likumdošanas līmenī krievu valodu pretdabistiskā kārtā atzina par svešvalodu. Šī valoda tika izskausta no valsts iestādēm, no tiesu sistēmas, no valsts augstākajām mācību iestādēm. To cenšas izskaust arī no skolām, lai tad tiktu lietota vienīgi virtuvēs.

Vai šādu stāvokli var nosaukt par dabisku, atbilstošu starptautiskajām normām? Protams, nē. Latvijā tikai etnisko krievu vien ir 26 procenti. Bet krievu valodu par dzimto uzskata ap 40 procentu valstu iedzīvotāju, un divas trešdaļas Rīgas iedzīvotāju.

Piemēram, Somijā zviedru valodai ir valsts valodas statuss, kaut gan zviedru tur dzīvo apmēram 6 procenti. Un arī, izejot no vēsturiskā viedokļa, viņi somiem ir daudz ļaunāki okupanti, nekā krievi latviešiem.

Cits piemērs. Izraēlā, kur uz 5 miljoniem ebreju ir 1 miljons arābu. Turklāt attiecības starp šīm abām kopienām jau daudzus desmit gadus ir ārkārtīgi sarežģītas. Un, neskatoties uz to, arābu valoda bez jebkādiem ierobežojumiem ne tikai tiek lietota skolās, bet arī kā darba valoda tiek lietota knesetā — viņu parlamentā. Arābu valoda ir atzīta Izraēlā par oficiālu.

Dāmas un kungi! Mūsu likumprojektā izklāstītās prasības — par oficiālā statusa piešķiršanu krievu un citām mazākumtautību valodām vietās, kur kompakti dzīvo nacionālās minoritātes, saskan ar Eiropas Savienības garu. Tas nepārsniedz to garantiju ietvarus, kuras ir paredzētas Eiropas Padomes Vispārējā Konvencijā par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Minimālās garantijas tiek dotas tautām, kuras tikai apguva rakstību, bet nevis nācijai, kuras pārstāvis pats pirmais nokļuva kosmosā un kura uzbūvēja atomreaktoru.

Saeimas vairākumam, mūsuprāt, nav nekāda pamata noraidīt šo likumprojektu. Un šīs prasības tiks izvirzītas vēl un vēl, kamēr mēs nepanāksim Valodas likuma īsto demokratizāciju.

Aicinu balsot „par”!



Par likumprojekta nodošanu komisijai balsojaa — 22, pret — 64 deputāti.

Komentāri


Осталось символов:  4124124