Galvenā lapa - Arhīvs - 2007


18.06.2007   Viltojums: Izmaiņas likumā ir izdarītas bez deputātu ziņas!

 

7. jūnijā Latvijas Prezidente izsludināja kārtējos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Dokumentā ar Reģ. Nr. 14. Saeimas juridiskā komisija apvienoja uzreiz vairākus likumprojektus ar Reģ. Nr. 52, 72, 125, 148, 149 un 226.

Kopumā ar likumprojektu LAPK tika izdarīti 84 grozījumi. Gribētos pievērst sabiedrības uzmanību grozījumam Nr.47, kurā tiek piedāvāts 2363. panta pirmajā daļā aizstāt skaitli 201.35 ar skaitli 201.36

2363. pants paredz Valsts valodas centra pilnvaras izskatot pārkāpumus valsts valodas lietošanas jomā. Atbilstošā sadaļa, kurā aprakstīti konkrēti pārkāpumi (piemēram — Valsts valodas nelietošana profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā) ietver sevī 11 pantus no 236.26 līdz 236.36. Neskatoties uz to, kopš 2001. gada, kad kodeksā parādījās šī sadaļa, Valsts valodas centrs bija tiesīgs izskatīt tikai tos pārkāpumus, kas minēti no 23626. līdz 236.35 pantam. Nozīmēt iestādi, kas ir tiesīga sodīt par LAPK 236.36 pantā minēto pārkāpumu likumdevējs vienkārši aizmirsa.

Grozījums Nr. 47 dot tiesības Valsts valodas centram izskatīt arī lietas par LAPK 236.36 pantā minēto visai eksotisko „klaju necieņas izrādīšanu pret valsts valodu”, par kuru paredzēts naudas sods līdz 250 latiem.

Dīvainākais ir tas, ka Saeimas 17.maija sēdē galīgā lasījumā izskatāmajā likumprojektā, iepriekšminētais grozījums nebija atrodams ne ar numuru 47., ne ar kādu citu numuru! Šī grozījuma nebija arī 2. maijā notikušās Juridiskās komisijas sēdē izskatāmajā dokumentā, kurā likumprojekts tika gatavots 3. lasījumam. Katrs var par to pārliecināties internetā, savukārt man ir saglabājušās arī dokumentu kopijas.

„Necieņas pret valodu” vietā deputātiem izdalītajos dokumentos ar numuru 47. ir grozījumi 236.8 pantā, kuri prezidentes parakstītajā variantā ieguva numuru 48. Visu nākamo grozījumu numerācija ir nobīdīta par vienu vienību. Viltojums ir acīmredzams un šim viltojumam ir ne tikai Latvijas, bet arī starptautiska skandāla raksturs.

Piemēram, Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību rekomendācijās Latvijai, kuru izpilde pašreiz atrodas izskatīšanas stadijā, ir pausta neizpratne par šo LAPK iekļauto subjektīvo un apšaubāmo pantu. Šis viltojums ir noticis laikā, kad pēc TB/LNNK pārstāvja iecelšanas par Tieslietu ministru pilnīgi nepamatoti divkārt tika palielināts Valsts valodas centra budžets, savukārt šis centrs ir uzsācis plašas un nepamatotas represijas pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem

Taisnības labad jāatzīmē, ka 2. februārī šādu grozījumu ar nelaimīgo numuru 13. tieslietu ministrs Bērziņa kungs patiešām iesniedza (likumprojekts Nr. 226). Atklājot, ka galīgajā dokumentā šis grozījums ir pazudis, es pārkāpjot deputātu ētikas kodeksu nesāku celt trauksmi un ar interesi gaidīju tālāku notikumu virzību.

 

LR Saeimas Juridiskās komisijas loceklis Vladimirs Buzajevs

 

P.S. Manā rīcībā ir visi dokumenti, kas pierāda, ka šis grozījums 3. lasījumā netika akceptēts Saeimā, tam nav likuma spēka un tas nevar tikt izmantots soda naudas uzlikšanai.

Komentāri


Осталось символов:  4124124