Galvenā lapa - Arhīvs - 2007


08.05.2007   A. Kuzmina runa Rīgas Domē par politiski represētās personas statusa piešķiršanu

Godātie kolēģi!

 

1944. gada 7. februārī padomju karaspēks atbrīvoja ciematu Pesočnijmoha. Šajā ciematā jau pirms kara dzīvoja latvieša Oto Skrinda ģimene ar četriem bērniem, viena no kuriem bija Nadežda, tagad Babņejeva. Tolaik astoņu gadu vecumā, viņa kopā ar ģimeni bija izsūtīta spaidu darbos Vācijā, Hamburgā, kur ievietota koncentrācijas nometnē.

 

Saskaņā ar arhīvu datiem, no ciemata Pesočnijmoha vācu gūstā tika aizdzīti 3500 cilvēki, no kuriem vārdi, uzvārdi un tēvvārdi noskaidroti 913 cilvēkiem. Par laimi, gan Hamburgas pilsētas arhīvā, gan Starptautiskā Meklēšanas dienesta rīcībā saglabājās dati par Skrindu ģimeni.

 

Pirmais ieraksts datēts ar 1944. gada 21. februāri, tātad divas nedēļas pēc ciemata atbrīvošanas. Pēdējais ieraksts datēts ar 1945. gada 16. janvāri. Ir apstiprināts arī spaidu nodarbinātības fakts: ne tikai attiecībā uz viņas vecākiem, bet arī uz viņas māsām Valentīnu un Gaļinu, kurām bija tolaik nepilni 17 un 13 gadi. Tagad visas Nadeždas māsas ir mirušas, un tas apgrūtina pierādīšanu tiesā.

 

Kā ģimenes pirmā dzīvesvieta ir norādīta koncentrācijas nometne, kuras teritorija bija nožogota ar dzeloņdrāti, kuru apsargāja bruņota apsardze ar suņiem. Šajā vietā viņi dzīvoja baraku tipā mītnēs, gulēja uz divstāvu nārām, un viņiem deva ēst biešu zupu lopiem. Naktīs viņi nevarēja gulēt, jo baraka bija pilna ar blaktīm.

 

Runājot juridiskajā valodā, ir pierādīts, ka, pirmkārt, uz Babņejevu attiecas likuma «Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem» 4. panta pirmās daļas 2. punkts — ieslodzīti koncentrācijas un labošanas darbu nometnēs.

Otrkārt, tās pašas daļas trešais punkts — nometināti vai pārvietoti no pastāvīgās dzīvesvietas.

Nu un beidzot, daļas ceturtais punkts — izsūtīti piespiedu darbos uz Vāciju nacistiskā režīma 1942. un 1943. gada akciju laikā, ja, protams, nedomāt, ka viņu ģimeni pārvietoja ar automašīnu.

 

Visi šie punkti attiecas tikai uz Latvijas pilsoņiem. Un Babņejeva ir Latvijas pilsone, latviete, latviešu valodas pasniedzēja. Ir tikai viens šķērslis — Tieslietu ministrijas atzinums, ka viņai it kā vajadzētu būt par Latvijas pilsoni ne šodien, bet represijas brīdī. Lūk, citāts no Saeimas 1995. gada 19. janvāra sēdes stenogrammas, likumprojekta par politiski represētajiem apspriešana otrajā lasījumā.

 

Andrejs Panteļejevs, atbildīgās komisijas referents: Pirmkārt, kas attiecas uz jautājumu, ko pacēla Gravas kundze, par tiem latviešiem, kuri ir atgriezušies, dzīvo Latvijas teritorijā un kļūs par pilsoņiem. Pašlaik no likuma izriet, ka, tiklīdz šie cilvēki kļūs par Latvijas Republikas pilsoņiem, viņiem ir piemērojams represēto statuss, jo šajā likumā nav teikts, ka ir bijis jābūt pilsonim represijas brīdī. Citāta beigas.

Arī Pilsonības likuma 4. pants paredz, ka Latvijas pilsoņi neatkarīgi no pilsonības iegūšanas veida tiesībās un pienākumos ir vienlīdzīgi.

 

Viss ir skaidrs, un nav neviena iemesla, kāpēc nepiešķirt politiski represētas personas statusu Nadeždai Babņejevai. It īpaši šodien, 8. maijā, oficiāli atzīmējamā nacisma sagrāves dienā. Aicinu balsot pret komitejas sagatavoto lēmumprojektu!

 

 

 

Par lēmumprojektu atteikumu piešķirt politiski represētās personas statusu nobalsoja 21 no 57 klātesošiem deputātiem (TP, "TB"/LNNK un LSDSP). Projekts noraidīts.

Komentāri


Осталось символов:  4124124