Galvenā lapa - Arhīvs - 2007


03.05.2007   Deputāta V. Buzajeva runa, aizstāvot savu prikšlikumu likumprojektam "Grozījumi Repatriācijas likumā”

 

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi!

 

Mans priekšlikums nedaudz savādāk izklāstīt Repatriācijas likuma 10. pantu ir saistīts ar nepieciešamību sakārtot likumdošanu. 1995. gadā pieņemtais likums tiek saskaņots ar daudz mūsdienīgāku Imigrācijas likumu, kas stājās spēkā 2003. gadā. It īpaši, ja ņemt vērā, ka abi likumi regulē vienu un to pašu procesu, un abi likumi satur to iemeslu sarakstu, kuri var kalpot par pamatu aizliegumam dzīvot Latvijā.

Atšķirība ir vienīgi tanī, ka Imigrācijas likums, no kura es arī esmu aizguvis 10. panta redakciju, attiecas uz jebkuru ārvalstnieku, tai skaitā arī tādu, kuram Latvija ir absolūti sveša. Toties Repatriācijas likumu var piemērot latviešiem un līviem, pārsvarā no represēto ģimenēm, kas vēlas atgriezties uz dzimteni. Tādēļ izsauc izbrīnu tas, ka Saeimas Cilvēktiesību komiteja piedāvā daudz striktāk izturēties pret latviešiem un līviem, nekā pret pārējo tautu pārstāvjiem. Manuprāt, visas tautas ir vienlīdzīgas, un ja krievu nedrīkst sodīt par tā saucamās okupācijas tā saucamā fakta neatzīšanu, tad nedrīkst sodīt par to pašu arī latvieti.

Diemžēl, kad latviešu politiķi izmanto svešvārdus  repatriācija, imigrācija un okupācija, viņi vadās nevis no juridiskās argumentācijas vai veselā saprāta argumentiem, bet gan no sava veida mistiskā ticības simbola. Latvijas krieviem ir daudz racionālāka attieksme pret visām trim minētajām lietām. Es pat varu apgalvot, ka Latvijas krievu vidū ir daudz mazāk personu, kuras tic okupācijas faktam, nekā krievu, kas ir katoļi un luterāņi kopumā.

Šāds neticības tā saucamajam okupācijas faktam fenomens ir izplatīts arī mūsu Igaunijas tautiešu vidū, ko demonstrēja nesenie notikumi Narvā, Silamjaē, Jihvijā, Kohtlajarvē un, protams, Tallinā. Tallinā par sava ticības simbola aizstāvēšanu tika nogalināts Dmitrijs Gaņins, Krievijas Federācijas pilsonis, puisis manas jaunākās meitas vecumā no Igaunijas pilsētas Mustvē. Šajā pilsēta Pareizticīgo draudzē Peipusa ezera krastos atrodas mana vecvectēva kaps, kas bija pareizticīgais mācītājs, Igaunijas Republikas pilsonis. Es uzskatu, ka nav svarīgs, vai tuvāk dzīvei Igaunijas vai Krievijas versija par notikušo. Svarīgāk ir fakts, ka ir nogalināts 20 gadu vecuma cilvēks situācijā, kura ir izprovocēta ar Igaunijas valdības rīcību.

Lūk, ko šai sakarā teica Tallinas un Visas Igaunijas Metropolīts, Igaunijas Pareizticīgās Baznīcas Sinodes priekšsēdētājs Kornīlijs: "Mūsu valdība, ignorēdama pilsētas varas pārstāvju pozīciju, kas balstās uz apaļā galda „Bronzas karavīra” problēmā dalībnieku viedokļiem, un ignorēdama daudzu citu vietējo un ārvalstu politisko un sabiedrisko darbinieku un organizāciju izteikumus, galu galā, pretēji veselā saprāta balsij, Uzvaras pār fašismu svētku priekšvakarā, uzsāka īstenot operāciju, kas apvaino to kareivju piemiņu, kuri atdeva savas dzīvības par pasaules atbrīvošanu no brūnā mēra".

Es aicinu Saeimas vairākumu neatkārtot savu Igaunijas kolēģu kļūdu un neiekļaut Latvijas likumos visai apšaubāmos ticības simbolus. Droši vien tad mūsu bērniem nenāksies nogalināt citam citu.

 

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124