Galvenā lapa - Arhīvs - 2007


26.04.2007   PCTVL grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”

 

9.panta 4.daļa: Pašvaldība var izdot saistošus noteikumus par sapulču, gājienu un piketu rīkošanas kārtību un norisi atsevišķās vietās.”

Politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Papildināt likuma 9. panta ceturto daļu (likumprojekta 1. lasījuma redakcija) ar teikumu šādā redakcijā:
„Ar šiem noteikumiem nevar tikt ierobežotas Latvijas Republikas Satversmē un šajā likumā garantētās personas tiesības uz miermīlīgu sapulču brīvību.”

 

Deputāta V. Buhvalova runa:

 

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi!

 

Apspriežamā likuma 9. panta 4. daļa noteic, kā pašvaldība var izdot saistošus noteikumus par sapulču, gājienu un piketu rīkošanas kārtību un norisi atsevišķās vietās. PCTVL frakcija piedāvāja gan likumprojekta otrajam lasījumam, gan šobrīd precizēt šo normu.

Ja šīs tiesības tiks izmantotas, lai paplašinātu likumā nostiprinātās tiesības uz miermīlīgo sapulču organizēšanu, tad nekādi iebildumi nerodas. Pretējā gadījumā rodas pretruna ar Satversmes 116. pantu, kurā noteikts, ka personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 103.pantā, var ierobežot tikai, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, un tikai likumā, nevis atsevišķos pašvaldību ierēdņu lēmumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos, paredzētajos gadījumos.

Savā 2000. gada 7. janvāra spriedumā Lietuvas Republikas Konstitucionālā tiesa, izskatot līdzīgu jautājumu par to, vai pašvaldības tiesības noteikt pastāvīgas vietas pilsoņu organizētajiem pasākumiem atbilst Lietuvas Konstitūcijai, paskaidroja, ka gadījumā, ja šādas vietas ir noteiktas, tad pasākuma organizatoriem ir tiesības izvelēties vai nu šo pastāvīgo pašvaldības noteikto vietu un tikai informēt par to atbildīgās institūcijas, vai izvēlēties vietu pēc sava ieskata un šajā gadījumā iesniegt rakstisku pieteikumu. Savā spriedumā Lietuvas Konstitucionālā tiesa paskaidroja, ka šādu pastāvīgu vietu noteikšana paredz arī atbilstošu vienkāršotu pasākuma rīkošanas procedūru, tikai informējot par pasākumu, atšķirībā no parastās procedūras, saņemot atļauju. Tātad, Lietuvas Konstitucionālā tiesa atzina, ka Lietuvas pašvaldībām ir tiesības izveidot to teritorijās sava veida Londonas Haidparku, kur ikviens cilvēks jebkurā brīdī varētu noturēt runu bez jebkāda pieteikuma. Bet atteica pašvaldībām tiesībās rīkot savās teritorijās sava veida nelielu koncentrācijas nometni, kur par nošķaudīties nevar bez barakas uzrauga atļaujas.

Balstoties uz augstākminēto argumentāciju, arī Latvijas likumdošanā vajadzētu paredzēt vienkāršotu pasākumu pieteikšanas procedūru gadījumos, ja pašvaldības pieņem saistošos noteikumus par sapulču, gājienu un piketu rīkošanas kārtību atsevišķās vietās. Tātad, mēs piedāvājam papildināt normu ar teikumu „Ar šiem noteikumiem nevar tikt ierobežotas Latvijas Republikas Satversmē un šajā likumā garantētās personas tiesības uz miermīlīgu sapulču brīvību”.

Ja šis mūsu priekšlikums tiks noraidīts, tad saglabāsies iespēja, ka pašvaldības varēs traktēt likumu tādā veidā, ka viņām it kā ir pilnvaras ierobežot tiesības uz sapulču brīvību noteiktajās vietās. Šāda viegli prognozējama antikonstitucionālā darbība novedīs pie prasību iesniegšanas Satversmes tiesā ar iepriekš paredzamiem rezultātiem. Tādēļ, spraužot sev par mērķi, ieekonomēt valsts līdzekļus un izvairīties no neizbēgamiem skandāliem, es piedāvāju atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu.

 

Izteikt 16. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu pašvaldība ir tiesīga pieņemt ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms pieteiktā pasākuma norises dienas. Ja pasākums pieteikts, ievērojot šā likuma 13. panta otrās daļas otrajā teikumā noteikto kārtību un termiņu, šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu pašvaldība ir tiesīga pieņemt ne vēlāk kā sešas stundas pirms pieteiktā pasākuma norises.”

 

V. Buzajevs:

 

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi!

 

Juridiskā biroja priekšlikums numur 3 un pilnībā ar to saskanošais atbildīgās komisijas priekšlikums numur 4 neapšaubāmi maina likumprojekta būtību.

Pati likumprojekta rašanās ir saistīta ar Satversmes tiesas spriedumu: Atzīt likumu „Par sapulcēm...” par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmei un daļēji par spēkā neesošu no 2007. gada 1. jūnija. Tai skaitā, to varēja attiecināt arī uz pieteikumu izskatīšanas termiņiem. Citēju: «Atzīt likuma 15. panta ceturtās daļas vārdus „ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 48 stundas pirms pasākuma sākuma” par neatbilstošiem Satversmei un spēkā neesošu no sprieduma publicēšanas brīža».

Likumprojektā šo normu pārsvarā regulē 16. panta otrā daļa. Šī panta redakcijas pirmajā lasījumā likums ļāva pašvaldībām pieņemt negatīvu lēmumu attiecībā par šo pieteikumu triju dienu laikā kopš tā iesniegšanas brīža.

Dāmas un kungi!

Šī triju dienu pieteikuma izskatīšanas norma bija spēkā Latvijas teritorijā kopš 1989. gada 21. augusta līdz 2005. gada 23. novembrim, tātad, 16 gadu laikā. Tās izsvītrošana kļuva par galveno motīvu, lai vērstos tiesā. Norma absolūti taisnīgi tika atgriezta apspriežamajā likumprojektā, kuru sagatavoja speciāla darba grupa, kurā bija ne tikai speciālisti cilvēktiesību jomā, bet arī pašvaldību pārstāvji.

Neviens neiebilda pret to, lai tiktu atjaunots pašvaldības pienākums izskatīt pieteikumu triju dienu laikā, par šo normu ar pārliecinošu balsu vairākumu trīs reizes nobalsoja arī Saeima. Un tagad nav saprotams, kādēļ Saeimas Juridiskais birojs piedāvāja šo normu izsvītrot, bet atbildīgā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Tajā redakcijā, kādā likums bija pieņemts otrajā lasījumā, pieteikumu iesniedzējam, ja viņš to iesniedza desmit vai vairākas dienas pirms pasākuma, bija laiks, lai to pasākumu sagatavotu pārliecībā, ka pašvaldība trīs dienas pēc pieteikuma iesniegšanas jau nespēs viņam atteikt. Pat ja pieteikums tika iesniegts pirms sešām dienām, pieteicēja rīcībā palika trīs dienas, lai varētu paspēt pārsūdzēt atteikumu tiesā līdz ieplānotā pasākuma sākumam.

Gadījumā, ja apspriežamais grozījums tiks pieņemts, situācija būtiski mainīsies. Jo tad pašvaldībai būs tiesības novilcināt jebkura pieteikuma izskatīšanu, pat ja tas bija iesniegts mēnesi pirms pasākuma, līdz pat šī pasākuma sākumam nepaliks piecas dienas. Bet pēc tam atteikt, tai skaitā arī nepamatoti, ar mērķi maksimāli samazināt tā pasākuma dalībnieku skaitu, kas ir nevēlams šīs pašvaldības vadībai. Toties pieteikumam, kas iesniegts 9 dienas pirms pasākuma, var dot atteikumu 6 stundas pirms pasākuma sākuma bez jebkādām pašvaldībai nepatīkamām sekām. Tādas normas nebija pat pirmskara Latvijā, kur šis termiņš tomēr sastādīja 12 stundas, tātad, divreiz vairāk.

 

Cienījamie kolēģi deputāti!

Derētu atzīmēt, ka likumā jau tā ir iestrādāta norma, kas ļauj jebkurā brīdī atteikt pieteicējam, ja tiesībsargājošās institūcijas konstatēs negaidītu draudu parādīšanos sabiedriskajai drošībai. Pret šo normu mēs neiebildām, bet iebildām pret to, lai likums dotu pašvaldībai iespēju izjaukt jebkuras tai nepieņemamas sapulces.

Gadījumā, ja apspriežamais grozījums tomēr tiks pieņemts, likums nonāks vēl lielākā pretrunā ar Satversmi, nekā tas viņa variants, kuru atcēla tiesa. Šajā gadījumā mēs esam gatavi vērsties pie Prezidentes ar lūgumu neizsludināt likumu, kā arī nosūtīt jaunu pieteikumu Satversmes tiesā.

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124