Galvenā lapa - Arhīvs - 2007


26.04.2007   PCTVL grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā

 

 

Jakovs Pliners:

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi!

 

Izskatot otrajā lasījumā analoģiskus priekšlikumus par to, lai ļautu Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotajiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās, mēs daudzkārtīgi pieminējām attiecīgās Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas un EPPA Vietējo un Reģionālo varas institūciju Kongresa, Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību, EDSO Parlamentārās Asamblejas un EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja, ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas un ANO Cilvēktiesību komitejas rekomendācijas. Bet, acīmredzami, pūlējāmies velti. Saeimas Prezidijs pat ieviesa sava veida cenzūru uz visām šīm rekomendācijām, atteikdamies izplatīt to tekstu deputātu vidū. Patiesi, lielas zināšanas noved pie lielām skumjām.

Tomēr atgādināšu Jums vēl vienu rekomendāciju, kuru Latvijai deva Eiropas Parlaments, kad tā iestājās ES: Eiropas Parlaments piedāvā Latvijas varas pārstāvjiem paredzēt piešķirt nepilsoņiem, kuri ilgu laiku ir nodzīvojuši Latvijā, iespēju piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās.

 

Dāmas un kungi!

Saprazdama to, ka dialogs ar kurliem ir bezjēdzīgs, PCTVL sāka vākt iedzīvotāju parakstus petīcijai Eiropas Parlamentam, kurai ir sekojošs saturs.

Petīcija: Latvijas nepilsoņu tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās

Mēs uzskatām, ka situācija Latvijā, kur nepilsoņiem nav tiesību piedalīties pašvaldību vēlēšanās, rada ilgtermiņa demokrātijas deficītu un apliecina demokrātijas principa pārkāpumu. Demokrātijas princips ir Eiropas Savienības pamatprincips, kurš nostiprināts Līguma par Eiropas Savienību 6.panta pirmajā daļā. Ja pastāv droša varbūtība, ka kāda dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt šo principu, pret to var uzsākt Līguma par Eiropas Savienību 7. pantā paredzēto procedūru.

Mēs lūdzam Lūgumrakstu komiteju veikt iepriekšēju izmeklēšanu sadarbībā ar citām Eiropas Parlamenta komitejām un ieteikt Latvijas varas iestādēm ļaut nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Es Jums nolasīšu Līgumā par Eiropas Savienību 6.panta pirmajā daļā rakstīto: «Savienība pamatojas uz brīvības, demokrātijas principiem, cilvēktiesību un pamatbrīvību cieņas principiem, kā arī tiesību virsvadības principa — principiem, kas ir kopēji visām dalībvalstīm».

Es Jums teikšu, kāds ir līguma 7. panta saturs. Šis pants apraksta tās valsts izslēgšanas procedūru no Eiropas Savienības, kura nevēlas ieklausīties Eiropas Parlamenta rekomendācijās, nevēlas ievērot cilvēktiesību normas. Šis pants tika izdomāts speciāli Haideram no Austrijas. Bet tas ir absolūti noderīgs, un pat daudz vairāk piemērots arī Kalvītim no Latvijas.

Lēmumu par Eiropas Savienības attīrīšanu no rasisma lipīgajiem perēkļiem pieņem Eiropas Parlaments ar 2/3 balsu vairākumu.

Mēs aicinām visus deputātus un citas personas, kuras atzīst nepilsoņu tiesības piedalīties pašvaldību velēšanās, ar saviem parakstiem atbalstīt šo petīciju, ko var izdarīt tuvākajā pārtraukumā tūlīt pat pēc negatīvas balsošanas sakarā ar mūsu priekšlikumu.

 

Otrais PCTVL priekšlikums

Izteikt 41. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Deputātu vietu sadalē pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā  iepriekšējās pašvaldības vēlēšanās ir reģistrēti ne mazāk kā 65 000 balstiesīgo iedzīvotāju, nepiedalās tie kandidāt saraksti, kuri šīs pašvaldības vēlēšanās saņēmuši mazāk nekā piecus procentus no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits.”

iepriekšēja redakcija:

“(2) Deputātu vietu sadalē pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā Iedzīvotāju reģistrā ir reģistrēti ne mazāk kā 20 000 iedzīvotāju, nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri šīs pašvaldības vēlēšanās saņēmuši mazāk nekā piecus procentus no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits.”

 

Deputāts Vladimirs Buzajevs:

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi!

 

 

Visā apspriežamā likuma tekstā ar uzteicamu patriotismu figurē termins „pilsoņi”. Izņēmums ir tikai 41. panta otrā daļa, kurā pēc otrā lasījuma parādījās pavisam nepatriotisks termins „iedzīvotāji”.

Citēju: «Deputātu vietu sadalē pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā Iedzīvotāju reģistrā ir reģistrēti ne mazāk kā 20 000 iedzīvotāju, nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri šīs pašvaldības vēlēšanās saņēmuši mazāk nekā piecus procentus no nodoto balsu kopskaita».

Kādēļ pēkšņi tas tā? — nodomāja PCTVL frakcija un piedāvāja aizvietot terminu «iedzīvotāji» ar terminu «pilsoņi», pie reizes piedāvājot palielināt to skaitu līdz 65 000.

Nevar izmantot vēlēšanu likumā terminu «iedzīvotāju,», turklāt vēl operēt ar to skaitu. Jo saskaņā ar apspriežamo likumu, Jelgavā nav pielaisti vēlēšanām  24% pieaugušo rīcībspējīgo iedzīvotāju, Jūrmalā, Daugavpilī un Ventspilī  — 28%, bet Rīgā un Liepājā  —  viena trešdaļa. Tādēļ tas, ka vēlēšanu likumā ir paredzēta mūsu pilsētu iedzīvotāju skaitīšana, līdzinās dzimtcilvēku dvēseļu skaitīšanai Katrīnas Otrās laikos. 21. gadsimtā uz katru Latvijas pilsoni, bez šaubām, iznāk mazāk vergu, nekā 21. gadsimtā pirms mūsu ēras tas bija attiecībā uz vienu brīvu Ēģiptes iedzīvotāju. Bet 60% Liepājas krievu iedzīvotājiem ir tādas pašas tiesības vēlēt pilsētas mēru, kādas tās bija pirms 4 tūkstošiem gadiem piramīdu celtniekiem attiecībā uz sava vagara vēlēšanām. Un tikpat, cik Salaspils koncentrācijas nometnes ieslodzītajiem ievēlēt savu uzraugu.

Es domāju, ka tieši Salaspils koncentrācijas nometnes uzraugu un sargu garīgie mantinieki, kā arī ebreju slakteru Kalēja un Arāja pēcteči arī izdomāja šo „brīnumjauko” likumprojektu, saskaņā ar kuru koncentrācijas nometnes ieslodzīto pēctečiem nav tiesību piedalīties vēlēšanās. 

Bet kā mēdza teikt Rablē, atgriezīsimies pie mūsu auniem. Mūsu piedāvātais kritērijs —   pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā  iepriekšējās pašvaldības vēlēšanās ir reģistrēti ne mazāk kā 65 000 balsstiesīgo iedzīvotāju — ir tikai viena, bet proti, Rīga. Jo pat Daugavpilī pagājušajās velēšanās bija reģistrēti tikai 62 000 vēlētāju. Jūs uzzinātu šo ciparu jau likumprojekta otrā lasījuma apspriešanas gaitā, ja Saeimas Prezidijs neatteiktos izplatīt Jūsu vidū PCTVL sagatavotos materiālus. Materiālos būtu attiecīga tabula. Tur būtu arī Latvijai adresētās starptautiskās rekomendācijas par nepilsoņu pielaišanu balsošanai vietējās vēlēšanās. No šiem materiāliem izriet, ka Latvija paliek par vienu no pasaules valstīm, kas līdzinās senai vergturu Ēģiptei vai Salaspils koncentrācijas nometnei.

Vēl viena nianse, dāmas un kungi. Jūsu „gādīgās” vadības laikos Jūsu padoto skaits sarūk tik ātros tempos, ka es Jūsu vietā neriskētu un neiestrādātu likumā skaitliskos kritērijus. Pēc vēlētāju skaita, kuri piedalījās iepriekšējās vēlēšanās, likumprojektā nostiprinātam kritērijam — 20 000 cilvēku, atbilst, starp citu, vienīgi Rīga, Daugavpils un Liepāja. Bet nākamajās vēlēšanās paliks tikai Rīga un Dublina.

Aicinu Jūs atteikties no rasisma un atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu.

 

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124