Galvenā lapa - Arhīvs - 2007


26.04.2007   PCTVL — par izmaiņām likumā par svētku, piemiņas un atzīmējamām dienām

 

Par Pareizticīgo Ziemassvētkiem un 8. martu.

 

Deputāta J. Plinera runa

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi!

 

Nez kāpēc atbildīgā komisija sajauca, apvienojot vienā priekšlikumā uzreiz divus PCTVL frakcijas priekšlikumus. Proti, atzīt par svētkiem uzreiz kopā gan Pareizticīgo un Vecticībnieku Ziemassvētkus, gan Astoto martu — Starptautisko sieviešu dienu. Varbūt tas ir izdarīts, lai būtu ērtāk abus šos priekšlikumus noraidīt, vai arī tādēļ, lai uzsvērtu, ka Astoto martu svin vienīgi Pareizticīgie?

Dāmas un kungi, ticiet, ka patiesībā tas tā nav! Latvijā Astotais marts jau sen ir kļuvis par visas tautas svētkiem, par dienu, kad daiļās dāmas apsveic gan latvieši, gan krievi, gan katoļi, gan jūdi.

Stūrgalvīga nevēlēšanās ņemt vērā tautas vairākuma viedokli nebūt nedara Jums godu, cienījamie valdošās koalīcijas locekļi! Galu galā, tā pati Tautas Partija, par piemēru,  ar savu rašanos varētu pateikties tieši Astotajam Martam, ja ziņas par Šķēles kunga biznesa puķainajiem pirmavotiem ir patiesas. Un arī šie svētki iesākumā radās nevis bijušajā PSRS, bet gan uzticību pelnošās Amerikas Savienotajās Valstīs.  

Tieši pirms 150 gadiem tūkstošiem Ņujorkas šūšanas un apavu fabriku darbinieču izgāja ielās ar prasību ieviest desmit stundu darbadienu. Vīrieši tad to jau bija panākuši, bet sievietes vēl bija spiestas strādāt 16 stundas dienā. Vēl šīs sievietes prasīja arodbiedrību izveidošanas brīvību un tiesību piešķiršanu sievietēm piedalīties vēlēšanās. Kā Jūs noprotat, divsimts tūkstošām daiļo dāmu no Latvijas pēdējā prasība joprojām paliek aktuāla. Pagaidām viņām ir tiesības piedalīties municipālajās vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās gandrīz jebkurā no Eirosavienības valstīm, kurās viņas kopš janvāra var iebraukt bez vīzas un saņemt uzturēšanās atļauju. Bet kā tas bija pirms 150 gadiem Amerikā, tās nevar balsot dzimtajā Latvijā, kur lielākā daļa no viņām ir dzimusi, un kur viņas regulāri maksā nodokļus.

Bet pati Astotā Marta tradīcija radās vēl Senajā Romā kā brīvībā dzimušo sieviešu svētki. Šajā dienā sievietes saņēma dāvanas no saviem vīriem, tām pievērsa īpašu uzmanību un dāvāja mīlestību. Sievietes verdzenes arī saņēma dāvanas: šajā dienā mājas saimniece ļāva verdzenēm atpūsties.

Mūsdienu varas pārstāvji ir daudz mazāk humāni, nekā sen mirušie Romas imperatori. Viņi atņēma balsstiesības 400 tūkstošiem savu pavalstnieku. Vēl 500 tūkstošiem atņēma tiesības apmācīt bērnus dzimtajā valodā. Nu, un pie reizes liedz saviem pavalstniekiem tiesības uz atpūtu, kuras sieviešu dienā bija pat seno romiešu verdzenēm. 

Piedāvāju atjaunot tiesības uz atpūtu Ziemassvētkos pareizticīgajiem un vecticībniekiem, kā arī Astotajā Martā daiļā dzimuma pārstāvēm, un ar savu balsošanu atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu. PAR daiļām dāmām!

 

Deputāta Valērija Buhvalova runa

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi likumdevēji!

 

Kā Jums visiem ir zināms, Jūliāņu un Gregoriāņu kalendāri nesakrīt. Bet Pareizticīgo Lieldienas ar Katoļu un luterāņu Lieldienām sakrīt visai reti. Tādēļ arī Pareizticīgo Lielā Piektdiena, parasti, ir darbadiena. Pareizticīgo un Retumkristīgo Lieldienas, paldies Dievam, sakrīt šogad, bet jādomā arī par nākotni.

Dāmas un kungi!

Domājams, ka Jūs zināt arī to, ka skaita ziņā, saskaņā ar oficiāliem statistiskas datiem, Pareizticīgie ir trešā pēc lieluma konfesija Latvijā. Pastāv vēl arī daudz drošāka pazīme, kas liecina par ticīgo skaitu: mirušo un jaundzimušo reģistrācijas dati, kas tika apglabāti vai kristīti pēc Pareizticīgo rituāla. Šie dati liecina, ka Pareizticīgo konfesija, pat ja neņem vērā vecticībniekus, skaita ziņā ieņem pirmo vietu, pārspējot gan katoļus, gan luterāņus.

Pareizticība arī bija pirmais Kristietības paveids, kas parādījās Latvijas teritorijā sen senos laikos. Turklāt Pareizticība netika iedēstīta vietējo iedzīvotāju dvēselēs ar uguni un zobenu! Pareizticīgi joprojām ir daudzi tūkstoši latviešu, tai skaitā ne mazums izcilu personu. Dažos pareizticīgo dievnamos dievkalpojumi pilnībā tiek noturēti latviešu valodā. Un tas ne tikai Rīgas Debesbraukšanas baznīcā, par kuras draudzes locekli kādreiz bija dzejnieks Aleksandrs Čaks, kur daudzas freskas gleznojis mākslinieks Voldemārs Irbīte. Dievkalpojumi latviešu valodā regulāri notiek Kolkas Kristus Piedzimšanas baznīcā, Kosā, Ainažos, Salacgrīvā, Nītaurē, Limbažos, Jēkabpili un citur.    

Šādos apstākļos it īpaši ir neizprotama mūsu valstsvīru nevēlēšanās iet pretī daudzu desmitu tūkstošu ticīgo vēlmēm. Dažiem deputātiem Saeimā bieži patīk spriedelēt par Baltkrievijas totalitāro režīmu, salīdzinot to ar demokrātisko Latviju. Un neskatoties uz šo no pirksta izzīsto totalitārismu, Baltkrievijā katoļu un luterāņu reliģisko minoritāšu svētki ir valsts svētki.

Nav vērts dižoties ar saviem panākumiem demokrātijas attīstības jomā, kad Pareizticības skaidri redzamā diskriminācija duras acīs! Vai nu atdodiet atpakaļ tos ordeņus, kurus Jūs esat saņēmuši no Pareizticīgā Patriarha Aleksija rokām, vai nu atdodiet Pareizticīgiem viņu svētkus!

PCTVL priekšlikums — papildināt 1. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “Darbadienas nav pārceļamas uz dienām, kuras sakrīt ar svētku, piemiņas un atzīmējamām dienām.”

 

V. Buzajevs:

Godātajs Prezidij! Cienījamie kolēģi likumdevēji!

Absolūti nav skaidrs, kādēļ atbildīgā komisija noraidīja PCTVL priekšlikumu — Darbadienas nav pārceļamas uz dienām, kuras sakrīt ar svētku, piemiņas un atzīmējamām dienām. Vai tas nozīmē, ka var pārcelt dienas? Piemēram, 17. jūnijs — Latvijas Republikas okupācijas diena — šajā gadā tā iznāk svētdienā. Tātad gadījumā, ja netiks pieņemts PCTVL priekšlikums, Kalvīša valdībai būs visas tiesības pasludināt šo dienu par darbadienu robežlīguma ar Krieviju ratifikācijas dēļ. Vai tad tas būs Jums pa prātam?

Domājams, Jūs izjustu to pašu, ko mēs, kad ekonomikas ministrs Kariņš, kurš, acīmredzami, pirmo pareizticīgo bija ieraudzījis tikai brieduma gados, piedāvāja pasludināt par darbadienu Pareizticīgo Lieldienu Kluso Sestdienu!

Lai turpmāk varētu novērst šādus kazusus, piedāvāju atbalstīt PCTVL frakcijas tīri tehnisko priekšlikumu.  

 

Deputāts Vladimirs Buzajevs:

"atzīt 16.martu par nacionālo kauna dienu"

 

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi likumdevēji!

 

Manu ideju izsludināt 16. martu par nacionālā kauna dienu izprovocēja valdošās koalīcijas nekrietnā uzvedība. Tieši 15. februārī tika piedāvāts pagarināt grozījumu apspriežamajam likumprojektam iesniegšanas termiņu līdz 15. martam. Par balsoja 52 deputāti — visi no valdošas koalīcijas, pret — 38 deputāti — visi no opozīcijas.

Kādēļ tas tika izdarīts, kad visi grozījumi jau bija iesniegti un komisija tos izskatīja, šodien jau kļuvis skaidrs. PCTVL priekšlikums — «Ja svētku diena ir sestdienā vai svētdienā nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu» — jau skaitījās komisijas atbalstīts. Tagad tas skaitās noraidīts, bet atbalstīts ir Aigara Kalvīša priekšlikums — attiecināt šo noteikumu tikai uz 4. Maiju un 18. novembri.

Kalvītis kopā ar valdošo koalīciju, vienkāršu manipulāciju ar Kārtības Rulli ceļā nozaga velētājiem gan Līgo svētkus, gan Ziemassvētkus Cik stipri gan viņš uzticas savai popularitātei un tautas aizmāršībai!

Bet, dāmas un kungi, manipulācijas ar Kārtības Rulli ir bīstamas ne tikai opozīcijai, bet arī valdošajai koalīcijai! 15. martā, dienā, kad bija iztecējis jaunais termiņš grozījumu iesniegšanai, es tieši arī biju domājis, kādā veidā pārliecinošāk to nodemonstrēt SS leģionāru pēctečiem. Un nodomāju izdarīt viņiem nelielu dāvanu, ne pirmo, un, acīmredzami, ne pēdējo. 

Ja runāt par lietas būtību, tad šī diena, kad divas esesiešu divīzijas pirmo un pēdējo reizi sagājās kopā, lai Krievijas okupētajā teritorijā dažus simtus kilometrus no Latvijas teritorijas pacīnītos it kā par Latvijas atbrīvošanu, šī diena pelna to, lai viņu nodēvētu par nacionālā kauna dienu. Pateicoties šai kaujai nedēļu vēlāk, nekā tas varētu būt, nodzistu Aušvicas, Buhenvaldes, Dahāvas, Zaksenhauzenas, Maidānekas, Mauthauzenas, Osvencīmas, Rāvensbrikas, Treblinkas, Štuthofas krāsnis. Visas koncentrācijas nometnes, kuru darbību pagarināja Latviešu Waffen SS leģiona dalība šajā kaujā, uzskaitīt man neļauj Kārtības Rullī noteiktais laiks.

Uzjautrina tas fakts, ka kopš 1998. gada 17. jūnija līdz 2000. gada 17. februārim oficiālajā kalendārā 16. marta diena tomēr skaitījās par — Latviešu karavīru atceres dienu. 44 mēnešus, nevis vienu dienu, turpinājās šis nacionālais kauns!

Es uzskatu, ka mūsu oficiālais kalendārs jau tā ir pārpildīts no visabsurdākajām atceres dienām, un atsaucu savu priekšlikumu.

 

Deputāts Jakovs Pliners — par 9. maija svētkiem:

 

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi!

 

Kā Jums patiks tas apstāklis, ja svētki, kurus īpaši plaši svin valsts iedzīvotāji un kurus godina visa civilizētā pasaule, tīšuprāt tiek izslēgti ne tikai no svētku dienu, bet arī no atzīmējamo datumu saraksta?

Jūs, domājams, nolemsiet, ka pie varas ir nākuši ne visai pilnvērtīgi cilvēki, kuri stipri ienīst savus pavalstniekus.

Bet tā arī ir noticis ar Devītā (9.) Maija dienu, kuru tikai Rīgā ik gadus atzīmē daži simti tūkstoši cilvēku, pulcējoties Pārdaugavā. Un vēl daži simti tūkstoši cilvēku gandrīz visās Latvijas apdzīvotajās vietās.

Jūs esat aizvietojuši Uzvaras Dienu ar Eiropas Dienu, aizmirsdami, ka Eiropa, kā tāda, pastāv vienīgi, pateicoties padomju armijas karavīru varoņdarbam, kas sagrāva fašistu brūnās ordas! Ja nebūtu Uzvaras Dienas, tad šeit, teritorijā no Parīzes līdz Pēterburgai un pat tālāk — līdz Urāla kalniem būtu Trešais Reihs! Bet varbūt Jums Trešais Reihs patiktu daudz labāk, nekā Eiropas Savienība? 

Šāds iespaids nepārprotami rodas, ja palūkojas uz neskaitāmo balsošanu rezultātiem „pret” ideju atgriezt Devītajam Maijam Fašisma sagrāves svētku statusu.

Gribētos atzīmēt, ka likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" pastāv kopš 1990. gada, un līdz 1996. gadam par Uzvaras dienu tika uzskatīta tieši 9. maija diena. Tanī pat 1996. gadā ne tikai atcēla Uzvaras Svētkus, bet arī tika pieņemta Deklarācija par Latviešu Waffen SS leģionu. Var jau atcelt datumu, bet vēsturi atcelt nav iespējams, lai arī cik cītīgi nestrādātu komisija, kas aprēķina okupācijas nodarīto kaitējumu!

Nav ko teikt, labu sabiedroto pieņēma NATO blokā Antihitleriskās koalīcijas valstis! Un tomēr, man gribētos ticēt tam, ka Latvijas Republikas Devītā Saeima vairs tik atklāti nedemonstrēs savas sēras sakarā ar nacisma sagrāvi, kā to darīja tās priekšteces. Piedāvāju atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumus Nr. 18. un 19. Piedāvāju pieņemt cilvēces lielākās daļas viedokli un uzskatīt, ka jauna Eiropas attīstības ēra bija sākusies 1945. gada Devītajā maijā.



 

Komentāri


Осталось символов:  4124124