Galvenā lapa - Arhīvs - 2007


04.04.2007   Deputāta V. Buzajeva runa, aizstāvot savu priekšlikumu svītrot no APK pantu par necieņu pret valsts valodu

 

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi likumdevēji!

 

Mans priekšlikums svītrot no Latvijas Administratīvo Pārkāpumu kodeksa pantu, kas paredz soda naudu līdz 250 latiem par necieņu pret valsts valodu, izskatās baigi pretvalstisks un necienīgs attiecībā pret visu latvisko. Tomēr, tas ir tikai viens no trim priekšlikumiem svītrot to vai citu „nedzīvo” pantu no kodeksa. Turklāt divus priekšlikumus iesniedza pats tieslietu ministrs no partijas, kas mums daudzās jomās ir pilnīgi pretēja.

Lūk, kā tas viss tiek pamatots anotācijā likumprojektam. Projekts paredz svītrot Latvijas Administratīvo Pārkāpumu kodeksa divus pantus, jo pēc saņemtās informācijas praksē nav bijis neviens gadījums, kad būtu uzsākta administratīvo pārkāpumu lieta saskaņā ar šiem pantiem.

Par trešo pantu, kuru es piedāvāju svītrot, ir faktiski sniegta tāda paša informācija – šī panta pastāvēšanas sešu gadu laikā praksē nav bijis neviens gadījums, kad šis pants tiktu piemērots. Bet šī informācija ir pasniegta pavisam citiem vārdiem: Ņemot vērā, ka šī pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietu -necieņa pret valsts valodu – izskatīšana šobrīd neietilpst nevienas institūcijas kompetencē, likumprojektā ietverts grozījums cita kodeksa pantā, nododot šo administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu Valsts Valodas centra kompetencē.

Tātad pastāvošā attieksme pret diviem kopš dzimšanas vienādi „nedzīviem” likumiem, pret ne reizi praksē nepiemērotām viena un tā paša kodeksa daļām ir gluži pretēja – vienu daļu sekmīgi apbedīt, bet otru daļu – brīnumainā kārtā atdzīvināt.

Tātad, cienījamais ministrs Gaidis Bērziņa kungs ir uzdrošinājies uzņemties  uzdevumu, kas agrāk bija pa spēkam vienīgi Jēzum Kristum, kas Lācaru augšāmcēla no mirušajiem. Tas būtu labi, ja ministrs rīkotos tādu pašu cēlu mērķu vadīts.

Es uzdrošināšos apšaubīt tieslietu ministra brīnumdara spējas. Jo kā gan nebalzamē nelaiķi, kaut vai iesēdini viņu goda krēslā, bet nejaukā līķa smirdoņa tomēr paliek. Tādēļ es arī biju piedāvājis ar godu apglabāt nedzīvu dzimušo pantu par necieņu pret valsts valodu. Kaut gan patiesībā godināšanu šis pants pelna, jo savas no iesākuma aizkapa dzīves sešu gadu laikposmā tas apstiprināja to faktu, ka Latvijā nepastāv nekāda necieņa pret valsts valodu. Nepastāv, pat neskatoties uz to, ka valsts visiem spēkiem cenšas šo necieņu izsaukt, noteikdama visāda veida bezgalīgās soda naudas, atbalstīdama valodas inkvizitorus, un bezkaunīgi pasludinādama Latvijā krievu valodu par svešvalodu.

 

Aicinu pasludināt Saeimā klusuma brīdi un guldīt nelaiķi zemes klēpī. Āmen.

Komentāri


Осталось символов:  4124124