Galvenā lapa - Arhīvs - 2007


04.04.2007   Deputāta V. Buhvalova runa, aizstāvot PCTVL likumprojektu „Par civilo dienestu”

 

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

Mēs izskatām jautājumu par nepamatotiem ierobežojumiem nepilsoņiem katrā plenārsēdē. Dažreiz pat divas-trīs reizes. Tā, pagājušajā sēdē tika izskatīti uzreiz divi jautājumi: par to, lai nepilsoņiem dotu pielaidi valsts noslēpumam un par nepilsoņu pielaidi civilajiem amatiem bruņotos spēkos. Bet aizpagājušajā sēdē mēs izskatījām jautājumu par nepilsoņu pielaišanu dalībai pašvaldību vēlēšanās.

Turklāt, derētu atzīmēt, ka nevis PCTVL nosaka, kad mums kārtējo reizi turpināt diskusiju par ierobežojumiem nepilsoņiem. Vienkārši mēs cenšamies jebkurā likumā, kur šie ierobežojumi pastāv, ienest priekšlikumus par ierobežojumu atcelšanu, kaut gan likums atvērts izskatīšanai pavisam cita iemesla dēļ. Vienkārši likumdošanā ir tik daudz ierobežojumu nepilsoņiem, ka šie ierobežojumi nonāk pretrunā gan ar sabiedrības interesēm, gan ar tikumības pamatiem, gan ar veselo saprātu.

No pirmā acu uzmetiena ierobežojumi nepilsoņiem strādāt par valsts ierēdņiem liekas pamatoti. Bet tikai tajā gadījumā, ja aizmirst, no kurienes šie nepilsoņi ir uzradušies. Tie parādījās pirms 16 gadiem, kad Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma atņemt politiskās tiesības vienai trešdaļai no saviem vēlētājiem. Ņemiet vērā, ka Tautas Fronte pirms vēlēšanām solīja kaut ko pavisam pretēju. 1990. gada 4. maijā šie solījumi tika fiksēti attiecīgajā Deklarācijā - Garantēt Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām. Tas pilnā mērā attiecināms uz tiem PSRS pilsoņiem, kas izteiks vēlēšanos dzīvot Latvijā, nepieņemot tās pilsonību.

Acīmredzami, ka šis solījums sastāv no divām daļām: pirmām kārtām – Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem tiek solīta brīva Latvijas Republikas pilsonības izvēle; otrkārt – garantijas saglabāt sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības tiem, kuri nevēlas pieņemt Latvijas pilsonību.

Dāmas un kungi, Tautas Frontes mantinieki un mantinieces!

Toreiz Jūs melojāt diemžēl melojiet arī šodien. Kādēļ no sabiedrības tiek apzināti slēpts tas fakts, ka tā saucamās naturalizācijas procedūra nonāca līdz absolūta bankrota robežai, iesniegumu iesniegšanas tempi salīdzinājumā ar 2005. gadu kritās gandrīz sešas reizes, bet, lai tādos tempos naturalizēt atlikušos nepilsoņus, būs nepieciešami simts gadi? Kādēļ Saeimas Prezidijs atteicās izplatīt šos datus deputātu vidū? Kādēļ Prezidijs atteicās izplatīt deputātu vidū starptautiskās rekomendācijas, kas pieprasa no Latvijas samazināt pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību sarakstu?

Kad šeit tiek runāts, ka pilsonība nav privilēģija, bet gan pienākums, tad aizmirst, ka sabiedrības dalīšanas pilsoņos un nepilsoņos procesā ikvienam nākamajam pilsonim ir pienākums parakstīt anketu, kurā jānorāda, vai viņš vēlas kļūt par Latvijas pilsoni. Tad , lūk, 89% nākamo nepilsoņu paziņoja, ka viņi vēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem.

Dāmas un kungi! Patreizējā situācijā, kad naturalizācijas procedūra demonstrēja savu absolūto nespējību, nav palicis nekādu saprātīgu iebildumu pret pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību saraksta samazināšanu.

Tāpēc aicinu atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Komentāri


Осталось символов:  4124124