Galvenā lapa - Arhīvs - 2007


22.03.2007   Deputāta V. Buzajeva runa, aizstāvot PCTVL priekšlikumu par nepilsoņu piedalīšanās vietējās vēlēšanās

 

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi likumdevēji!

 

Man gribētos minēt dažus skaitļus, kas pārliecinoši apstiprina mūsu taisnību, pierāda nepieciešamību ļaut visiem pastāvīgajiem iedzīvotajiem piedalīties pašvaldību velēšanās. Visi šie skaitļi ir ņemti no oficiālajām statistiskām atskaitēm.

Pirmkārt, par balsstiesīgā vecuma personu skaitli, kuriem pretdabiskā kārtā ir atteikts piedalīties vēlēšanās. 2006. gada 1. janvārī Latvijā bija četrsimts astoņpadsmit tūkstoši četrsimt četrdesmit (418 440) nepilsoņu un ārvalstnieku. Lielākā daļa no tiem, vai 92% - tās ir personas, kuriem ir oficiālais Latvijas nepilsoņu statuss. Tātad, personas, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā ne mazāk kā 17 gadus, bet parasti – visu mūžu. Gandrīz puse no tiem ieceļojuši Latvijā tieši no dzemdību nama. Tad lūk, šīs personas, kuriem ir liegtas balsstiesības, sastāda gandrīz ceturto daļu no Latvijā dzīvojošajiem pilsoņiem. Ja minēt tikai balsstiesīgā vecuma personas, tad to ir 47 procenti no pilsoņu skaita, kuri pēdējo reizi vēlējās piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Šie dati liek domāt par to, ka šādā veida ievēlētās pašvaldības par leģitīmām varētu atzīt tikai vergturu iekārtas Atēnās.

Bet sešās Latvijas pilsētās, izņemot Rēzekni, situācija izskatās vēl šaušalīgāka. Visās šajās pilsētās balsstiesīgā vecuma personu daļa, kuri mākslīgi nav pielaisti vēlēšanām, pārsniedz 30% no pilsoņu skaita. Rīgā un Liepājā šis rādītājs ir gandrīz 50 %. Ja skaitīt, izejot no pilsoņu skaita, kas piedalījās vēlēšanās, tad Jelgavā to ir 70%, Ventspilī – 84%, Rīgā – 89%, bet Liepājā – 95%. Tādēļ šo četru pilsētu pašvaldības ir gandrīz tikpat leģitīmas, kā Trešā Reiha laiku vācu komandantūras.

Dāmas un kungi!

Šai sakarā gribētos Jums atgādināt Eiropas Parlamenta rezolūciju par Eiropas Komisijas visaptverošo monitoringa ziņojumu par Latvijas gatavību dalībai ES: Eiropas Parlaments izsaka gandarījumu par naturalizācijas tempu pieaugumu 2003. gadā, kaut gan naturalizācijas process vēl joprojām paliek visai lēns. Parlaments aicina Latviju virzīt uz priekšu šo procesu un piedāvā Latvijai paredzēt piešķirt nepilsoņiem iespēju piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās.

Kā tas skaidri jaušams no citāta, jautājums par iespējas piešķiršanu piedalīties pašvaldību velēšanās ir tieši sasaistīts ar naturalizācijas tempiem. Gribētos atgādināt, ka patlaban kopš  2003. gada, kad Eiropas Parlaments uzskatīja, ka kaut gan naturalizācijas process vēl joprojām paliek visai lēns, iesniegumu iesniegšanas tempi ir kritušies tieši sešas reizes. Pēdējo triju mēnešu laikā tika iesniegti tikai tūkstoš septiņdesmit četri (1 074) iesniegumi, bet 2004. gada analoģiskajā periodā – seši tūkstoši simts astoņdesmit četri ( 6 184). Mazāk nekā patlaban iesniegumu bija tikai 1996. un 1997. gadā  – naturalizācijas procesa pašā sākumā. Nav grūti aprēķināt, ka tādos tempos Jūs naturalizēsit nepilsoņus ne mazāk kā simts gadus!

Dāmas un kungi! Ticiet man, ka visi šie iznīcinošie cipari, kā arī Jūsu šodienas balsošanas rezultāti, nekavējoties  tiks nodoti Eiropas Parlamenta rīcībā. Lai Eiropa beidzot saprot, kādu aparteīda perēkli viņi pie sevis ir pieņēmuši.  

Strasbūrai un Briselei ir gan spēki, gan līdzekļi, lai tālās Eiropas nomales valsts parlamentāriešus piespiestu ar purnu pret galdu. Bet pamatojumu, lai piemērotu šo procedūru, ir vairāk nekā tas nepieciešams. Tādēļ, es rīkojos, kā policists, kas aicina demonstrantus izklīst pirms tam, kad viņš pielietos spēku. Es aicinu Jūs brīvprātīgi nobalsot PAR frakcijas PCTVL priekšlikumiem.

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124