Galvenā lapa - Arhīvs - 2007


19.03.2007   Dažas Latvijai dotās starptautiskās rekomendācijas nepilsoņu tiesību jomā

Godātie Saeimas deputāti!

 

Mēs vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz sekojošiem faktoriem:

 

1. Pastāv liels skaits Latvijai adresētu starptautisko rekomendāciju, kas aicina ļaut Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem piedalīties pašvaldības vēlēšanās (pielikums Nr.1)

 

2. Latvijā dzīvojošo pieaugušo nepilsoņu un ārvalstnieku skaits virknē pilsētu ir tuvs vēlēšanās piedalījušos pilsoņu skaitam (pielikums Nr.2)

 

3. Naturalizācijas tempi pēdējā laikā ir katastrofāli kritušies un jau sasnieguši 1997.gada līmeni

 

Sakarā ar to lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumus Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, ar mērķi izpildīt starptautiskās rekomendācijas par pastāvīgo iedzīvotāju tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās un likvidēt ārvalstu novērotāju atzīmēto demokrātijas deficītu valstī.

 

 

Frakcijas PCTVL priekšsēdētājs

Jakovs Pliners

 

Pielikums Nr.1

 

Dažas Latvijai dotās starptautiskās rekomendācijas,

 par nepieciešamību samazināt atšķirības pilsoņu un nepilsoņu tiesībās un dot nepilsoņiem tiesības piedalīties pašvaldības vēlēšanās

 

 

1. Vietējo un Reģionālo varas institūciju Kongress (Eiropas Padome), 47. Rekomendācija (1998.) par demokrātiju vietējā un reģionālajā līmeņos Latvijā; 28/05/1998.

9. Saskaņā ar Eiropas Pašvaldību Hartas preambulā teikto un ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāju lielākajai daļai, kuru skaits dažās pilsētās, piemēram, galvaspilsētā, sasniedz apmēram 50% iedzīvotāju, nav politisko un pilsonisko tiesību:

            a) Uzskata, ka ir svarīgi integrēt šos iedzīvotājus valsts demokrātiskajā sistēmā, un vietējā demokrātija sniedz tam ievērojamas iespējas;

            b) Rekomendē, lai Latvijas varas pārstāvji parlamentā un valdībā, pievienodamies Konvencijas par ārvalstnieku dalību vietējā līmeņa sabiedriskajā dzīvē, atzītu cilvēku tiesības balsot par jautājumiem, kas atrodas pašvaldību kompetencē.

 

 

2. Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību [EKRN] Otrais ziņojums par Latviju, 34.punkts

 

34. “Nepilsoņiem” nav tiesību vēlēt, kandidēt un tikt ievēlētiem gan parlamenta, gan municipālajās velēšanās. Ņemot vērā to apstākli, ka lielākā daļa nepilsoņu ir nodzīvojuši valstī dzīves lielāko daļu vai arī visu mūžu, EKRN rekomendē Latvijas varas institūcijām piešķirt nepilsoņiem tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem municipālajās vēlēšanās.

            Savā pirmajā referātā EKRN norādīja uz to, ka tiesiskās normas liedz nepilsoņiem dažas tiesības uz īpašumu, tiesības strādāt noteiktās profesijās valsts un privātajā sektorā un tiesības saņemt dažos sociālos pabalstus. Pēc Valsts Cilvēktiesību biroja (VCB) pētījumu rezultātiem, kuros bija noteikts, ka 10 no šādiem ierobežojumiem bija pretrunā ar starptautiskajiem standartiem, daži no šiem ierobežojumiem tika atcelti. EKRN aicina Latvijas varas pārstāvjus likvidēt arī pārējos netaisnīgos ierobežojumus.

 

 

3. EDSO/DICB (Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs) nobeiguma ziņojums par Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanām 2002.gada 5.oktobrī, 20/11/2002

2. Jautājums par nepilsoņu tiesībām balsot pašvaldību vēlēšanās – EDSO/DISB atbalsta izsmeļošu un atklātu diskusiju jautājumā par nepilsoņu tiesībām balsot pašvaldību vēlēšanās. Eiropas Padome un Baltijas jūras valstu padome jau agrāk ir mudinājušas Latviju piešķirt nepilsoņiem balsošanas tiesības pašvaldību vēlēšanās. Nepilsoņu iesaistīšana lēmumu pieņemšanā pašvaldību līmenī varētu būt pirmais un reālais solis esoša demokrātijas deficīta novēršanā; par šo deficītu liecina tas, ka 22 procentiem iedzīvotāju nav balsstiesību ne parlamenta, ne pašvaldību vēlēšanās.

 

 

 

 

4. Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas rekomendācija 1625(2003) “Imigrantu integrācijas politika Eiropas Padomes dalībvalstīs”, 8.iv c) apakšpunkts – adresēta Eiropas Padomes Ministru komitejai ar lūgumu aicināt visas dalībvalstis dot vēlēšanu tiesības imigrantiem, kuri valstī dzīvo vismaz trīs gadus.

 

 

5. ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja, noslēguma ziņojums, CERD/C/63/CO/7, 21/08/2003

12. Komiteja uzskata par tiesisku politisko tiesību piešķiršanu tikai pilsoņiem. Taču, ņemot vērā to, ka lielākā daļa nepilsoņu ir dzīvojuši Latvijā ilgus gadus, pat visu savu mūžu, Komiteja stingri iesaka dalībvalstij sekmēt integrācijas procesu, dodot iespēju piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās visiem tiem nepilsoņiem, kas ilgu laiku ir bijuši pastāvīgie iedzīvotāji.

15. Komitejā izraisa bažas ierobežojumi, ar kādiem jāsaskaras nepilsoņiem nodarbinātības jomā.

Komiteja aicina dalībvalsti saīsināt tikai pilsoņiem pieejamo darbu sarakstu un to aizvien pārskatīt, lai nodrošinātu, ka tiesības uz darbu netiek nepienācīgi ierobežotas.

 

 

6. ANO Cilvēktiesību komiteja, noslēguma ziņojums, CCPR/CO/79/LVA, 05/11/2003

18. Attiecībā uz nepilsoņu statusu Komiteja ņem vērā valdības politiku, lai veicinātu sabiedrības integrāciju naturalizācijas ceļā. Tomēr Komiteju uztrauc lielais nepilsoņu īpatsvars dalībvalstī, kuri saskaņā ar likumu netiek uzskatīti ne kā ārvalstnieki, ne bezvalstnieki, bet gan kā atsevišķas kategorijas personas, kurām ir ilgstošas un noturīgas saiknes ar Latviju, kuri daudzos aspektos ir pielīdzināti pilsoņiem, bet citos aspektos tiem nav visu tiesību, ko paredz pilsonības esamība. Komiteja pauž bažas par šādas izslēgšanas situācijas turpināšanos, kā rezultātā iedzīvotāju nepilsoņu daļai nav efektīvi nodrošinātas daudzas šajā Paktā paredzētās tiesības, t.sk. politiskās tiesības, iespējas ieņemt atsevišķus valsts un sabiedriskos amatus, iespējas strādāt atsevišķās profesijās privātajā sektorā, ierobežojumi uz īpašumtiesībām uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kā arī sociāliem pabalstiem (26. pants).

Dalībvalstij būtu jānovērš situācijas turpināšanos, kad ievērojama iedzīvotāju daļa tiek klasificēta kā "nepilsoņi". Kā pagaidu pasākumu, dalībvalstij vajadzētu veicināt integrācijas procesu, ļaujot nepilsoņiem, kuri jau ilgu laiku ir pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji, piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās, un samazināt pārējo uz nepilsoņiem attiecināto ierobežojumu skaitu, lai veicinātu nepilsoņu līdzdalību Latvijas sabiedriskajā dzīvē.

 

 

7. Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Komisijas visaptverošo monitoringa ziņojumu par Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas gatavību dalībai ES, 74.punkts

 

74. {Eiropas Parlaments} izsaka gandarījumu par naturalizācijas tempu pieaugumu 2003. gadā, kas notika galvenokārt pateicoties kampaņai sakarā ar referendumu par iestāšanos ES, kaut gan naturalizācijas process vēl joprojām paliek visai lēns;

Aicina Latvijas varas institūcijas virzīt uz priekšu šo procesu un uzskata, ka par ieguldījumu šajā virzībā varētu kalpot minimālās valodas zināšanas prasības, kas tiek uzstādītas veciem ļaudīm; aicina Latvijas varas pārstāvjus pārvarēt sabiedrībā pastāvošo šķelšanos un sekmēt “nepilsoņu” patieso integrāciju, nodrošinot vienlīdzīgas tiesības izglītībā un iespējas iekārtoties darbā; piedāvā Latvijas varas pārstāvjiem paredzēt piešķirt nepilsoņiem, kuri ilgu laiku ir nodzīvojuši Latvijā, iespēju piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās;

 Izsaka gandarījumu par dialoga starp valdības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem turpināšanos attiecībā par Eiropas Padomes Vispārējās Mazākumtautību aizsardzības Konvencijas ratifikāciju, kā arī par speciālas sabiedrības integrācijas apakškomisijas Cilvēktiesību komisijas ietvaros izveidošanu Saeimā; rekomendē Latvijas varas institūcijām pēc iespējas ātrāk ratificēt Vispārējo Mazākumtautību aizsardzības Konvenciju.

 

 

8. Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra ziņojums par vizīti uz Latviju, 5.punkts

132. Vadoties no augstākminētajiem secinājumiem un ar mērķi palīdzēt Latvijai cilvēktiesību attīstībā, komisārs piedāvā saskaņā ar (99.)50. Rezolūcijas 8. pantu sekojošās rekomendācijas:

5. Lai atbalstītu naturalizācijas procesu un sekmētu nepilsoņu integrāciju, palielināt viņu dalību valsts politiskajā dzīvē, nepieciešams līdzās ar citām tiesībām piešķirt viņiem tiesības balsot vietējās vēlēšanās.

 

9. EDSO Parlamentārā Asambleja, 2004. gada Edinburgas Deklarācija, Rezolūcija par situāciju ar nacionālajām minoritātēm Latvijā un Igaunijā (05-09/07/2004).

EDSO Parlamentārā Asambleja:

16. Uzstājīgi rekomendē Latvijas varas institūcijām radīt apstākļus personu bez pilsonības dalībai valsts politiskajā dzīvē, proti, piešķirt tiem tiesības balsot vietējās vēlēšanās.           

 

Pielikums Nr.2

 Papildus vēlētāju skaita un to daļas attiecības pret esošo vēlētāju skaitu aprēķins  

 

 

 































































































































































































































 Reģions


Pilsoņi


Nepilsoņi


Ārvalstnieki


KOPĀ


Nepilsoņi

un ārvalstnieki


Vēlētāju skaits

2005.g.12. marta vēlēšanās


Vēlēšanās,

piedalījušos

vēlētāju skaits


Pieaugušo nepilsoņu

un ārzemnieku skaits


 Papildus vēlētāju daļa attiecība pret esošo vēlētāju skaitu


  Papildus vēlētāju daļa attiecība pret to vēlētāju skaitu, kas piedalījās vēlēšanās


RĪGA kopā


493303


210164


21240


724707


231404


385967


204056


181054


0,469


0,887


DAUGAVPILS


78048


27489


2723


108260


30212


60698


33186


23496


0,387


0,708


JELGAVA


50175


14509


1145


65829


15654


37918


16822


11830


0,312


0,703


JŪRMALA


40602


13436


1475


55513


14911


31460


18346


11554


0,367


0,630


LIEPĀJA


58064


24780


2746


85590


27526


43352


21587


20552


0,474


0,952


RĒZEKNE


32650


3425


310


36385


3735


26150


16105


2991


0,114


0,186


VENTSPILS


30963


11405


1442


43810


12847


23667


11713


9820


0,415


0,838


Latvija kopumā


1834282


418440


38043


2290765


456483


1418445


749709


352997


0,249


0,471


 
Attēlā:

Naturalizācijas iesniegumu skaita dinamika laika posmā no 1996.gada līdz 2007.gadam 

(lai būtu iespējams salīdzināt datus ar pašreiz pieejamo 2007. gada statistiku (pirmie divi gada mēneši), tabulā norādītais skaitlis iegūts summējot konkrētā gada janvārī, februārī un iepriekšējā gada decembrī iesniegto naturalizācijas iesniegumu skaitu) 

Komentāri


Осталось символов:  4124124