Galvenā lapa - Arhīvs - 2007


08.03.2007   V. Buzajeva runa likumprojekta „Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” izskatīšana pirmajā lasījumā

 

 

 

Cienījamie kolēģi! Apspriežamais likumprojekts ir diezgan līdzsvarots un gandrīz katra tā rindkopā ir redzama PCTVL civilizētāja ietekme ar Satversmes tiesas starpniecību. Paldies darba grupai, kurā bija iekļauti pārstāvji ne tikai no Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Drošības policijas, Rīgas Domes un Latvijas Pašvaldību savienības, bet arī no Tieslietu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja un īpaši no Tiesībsarga biroja.

Piemēram, ir ideāla piedāvāta likuma 12. panta otras daļas redakcija — organizators iesniedz pieteikumu par piketa rīkošanu, ja pikets tiek publiski izsludināts. Es saņēmu savu pēdējo administratīvu sodāmību tieši par neizsludināto piketa rīkošanu, kuru es pilnīgi atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei organizēju bez pieteikuma. Šodien ir skaidrs, ka taisnība bija manā pusē, un valsts var droši atdot man atpakaļ simt latu.

Pilnīgi atbilst Satversmes tiesas spriedumam arī likumprojektā paredzēta atļauju sistēmas maiņa uz paziņošanas sistēmu. Es uzskatu, ka var droši atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un ceru, ka atsevišķie deputāti ar savām priekšlikumam otrajām un trešajām lasījumam neizkropļo likumprojektu, kopumā atbilstošo Latvijas Republikas Satversmei un Eiropas demokrātiskajām tradīcijām.

 

Bet pat saulē tomēr ir traipi.

Teiksim, likuma 9. panta ceturtās daļas piedāvāta redakcija: Pašvaldība var izdot saistošus noteikumus par sapulču, gājienu un piketu rīkošanas kārtību un norisi atsevišķās vietās. Ja ir runa par pašvaldību tiesībām noteikt pilsētā speciālas zonas, kur, līdzīgi Londonas Haidparkam, var rīkot jebkuru sapulci vispār bez pieteikuma, tā ir viena lieta. Bet gadījumā, ka likumprojekta autori paredz pašvaldību tiesības vispār liegt privātpersonu pasākumus kādā vietā, teiksim, pie Brīvības pieminekļa, tā ir pavisam cita lieta. Jo tas ir klājā pretrunā ar Satversmes 116.pantu, jo sapulču brīvību var ierobežot tikai likumā, nevis pašvaldību saistošo noteikumos paredzētajos gadījumos.

Ir arī šaubas par likuma 16. panta otras daļas piedāvāto redakciju: lēmumu aizliegt pasākumu pašvaldība pieņem ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas vai ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pirms pasākuma norises. No vienas puses ir tomēr iespēja un laiks pārsūdzēt prettiesisko aizliegumu tiesā. Bet vārdkopā „ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pirms pasākuma norises” dod pašvaldībai iespēju ļaunprātīgi vilcināt pasākuma vērtēšanu gadījumā, ja pieteikums ir iesniegts, teiksim, divu mēnešu iepriekš. Es gribētu atgādināt, ka Satversmes tiesa atzina, ka iepriekšēja Sapulču likuma 15. panta ceturtajā daļā ietvertie vārdi „ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 48 stundas pirms pasākuma sākuma” neatbilst Satversmes 103. pantam saistībā ar Satversmes 92. pantu. Vārdkopa „ne agrāk kā 10 dienas” pēc būtības mainījās  uz vārdkopu „ne agrāk kā 5 dienas”, kas vel vairāk ierobežo Satversmes 103.panta aizsargātas tiesības.

Es ceru, ka mēs kopējiem pūliem varām novērst visos minētās trūkumus likumprojekta tālākajās izskatīšanās gaitā  un vel vien reiz aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. 

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124