Galvenā lapa - Arhīvs - 2007


22.02.2007   Saeima izskatījusi PCTVL likumprojektu "Par personu, kuras pildīja alternatīvo (darba) dienestu un aktīvo Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu, atzīšanu par Latvijas pilsoņiem”

 

Priekšlikuma būtība ir atzīt par Latvijas pilsoņiem:

1) personas, kuras no 1990. gada 4.maija pildīja alternatīvo (darba) dienestu, Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas, Latvijas Republikas Muitas departamenta un Latvijas Republikas robežapsardzības iestāžu militarizētajās daļās, apakšvienībās un īpašajās kārtības sargu vienībās un kurām likumā noteiktā kārtībā ir piešķirts nepilsoņa statuss;   

2) personas, kuras no 1991. gada 1.oktobra pildīja aktīvo Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu un kurām likumā noteiktā kārtībā ir piešķirts nepilsoņa statuss.

N. Kabanovs (PCTVL frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Manuprāt, iepriekšējais orators runāja pilnīgi ne par tematu, bet tomēr jūs visi zināt, ka Valsts prezidente, apmeklējot Rīgas Centrālcietumu vakar pienāca pie slēdziena, ka cilvēki tur atrodas kā zoodārzā. Bet zoodārzā atrodas ne tikai zvēri, bet arī cilvēki, kas kopj šos zvērus.

Es pazīstu vienu žurnālistu, kurš 15 gadus atpakaļ bija cietumā. Tas ir, viņš nebija vis noziedznieks, bet viņš apsargāja ieslodzītos. Tajā laikā bijušās PSRS iekšlietu karaspēka konvoja pulks jau tika izvests no Latvijas pats pirmais un ieslodzījumu vietas varēja palikt bez jebkādas kontroles.

1990.-1991. gadā Latvijas cietumos un kolonijās skāra dumpju epidēmija, kas beidzās ar cilvēku upuriem. Bailes iedomāties, kas varētu notikt, ja šis kontingents, pēdiņās, iznāktu brīvībā. Starp citu, līdzīga situācija izveidojās daudzās bijušās padomju republikās un rezultātā noveda pie traģiskām sekām.

Mans paziņa joprojām ir nepilsonis, neskatoties uz to, ka lieliski runā latviski. Viņš ir pat intervējis dažus no šeit klātesošajiem. Kāpēc viņš nenaturalizējas? Tāpēc, ka 15 gadus atpakaļ ierindas priekšā viņam apsolīja: „Visiem piešķirsim pilsonību!” Viņus vienkārši apmānīja.

1991.-1993. gados daudzi simti jauniešu, kuriem nebija Latvijas pilsonības, pildīja aktīvo obligāto valsts dienestu dažādās mūsu valsts militarizētās struktūrās. Tagad, ņemot vērā naturalizāciju, un no Latvijas izbraukušo skaitu, runa var iet aptuveni par 100 cilvēkiem, kuriem ir nepilsoņa statuss.

Es esmu pārliecināts, ka pat pats izteiktākais ultrapatriots nevarēs pasludināt Latvijas pilsonības piešķiršanu tik nelielam cilvēku skaitam par draudiem pilsoņu kopumam. Latvijas valsts savukārt atcerēsies pat savu vēsturi, jo 1920. gadā pēc atbrīvošanās kara beigām tādā veidā pilsonību ieguva daudzi karavīri nelatvieši. Par laimi 90.gadu sākumā mūsu militārajiem formējumiem nenācās piedalīties kaujas operācijās, taču robežapsardze, ieslodzījumu vietu apsardze un kārtības sargāšana toreiz bija arī daudz bīstamāka nekā pašreiz, kad mēs atrodamies ES un NATO stabilitātes zonā.

Pie visa tā var piebilst, ka, ja dienestu sauc par pienākumu pret valsti, tad 90.gadu sākumā jaunā Latvijas Republika bija tikko atjaunota un neko vēl šiem jaunajiem cilvēkiem nebija devusi. Tieši viņi bija tie, kas tai piešķīra lojalitātes un kalpošanas kredītu.

Militārajā folklorā ir leģenda par aizmirsto sargkareivi, kurš nosala postenī, pildot pavēli. Lai tad Latvija atgriež savu parādu saviem aizmirstajiem sargiem!

Aicinu jūs balsot „par”!

 

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Viens ir runājis „par”, viens – „pret”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Nr.237 nodošanu komisijā! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 58, atturas – 5. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Komentāri


Осталось символов:  4124124