Galvenā lapa - Arhīvs - 2007


22.02.2007   Saiema noraidījusi PCTVL likumprojektu Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu

 

 

Lūk, kas rakstīts likumprojekta anotācijā:

 

Šā likuma mērķis ir atzīt to cilvēku nopelnus Latvijas tautas un cilvēces labā, kas cīnījās pret nacistiskās Vācijas un tās sabiedroto karaspēku un okupācijas režīmu Otrā pasaules kara laikā. 

Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem atzīstami Latvijas Republikas iedzīvotāji, kas laika posmā no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 2. septembrim:

1) karoja antihitleriskās koalīcijas regulāro bruņoto spēku vienībās;

2) karoja partizānu vienībās vai piedalījās pagrīdes pretošanās cīņā pret nacistiskās Vācijas okupācijas režīma militārajiem formējumiem un administrāciju;

3) veicināja bruņoto un pagrīdes pretošanās cīņu, sniedzot antihitleriskās koalīcijas kareivjiem, partizāniem vai pagrīdes pretošanās cīnītājiem materiālu un citādu palīdzību;

4) glāba cilvēkus, kurus vajāja nacistiskās Vācijas okupācijas vara. 

Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem nevar atzīt personas, kuras piedalījušās komunistiskā vai nacistiskā režīma politiskajās represijās vai sodītas par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, ja tās nav reabilitētas. 

Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāja statusu piešķir vietējā pašvaldība, kas veikusi attiecīgās personas reģistrāciju dzīvesvietā, ja persona var pamatot savu lūgumu ar šādiem dokumentiem:

 

Deputāta Vladimira Buzajeva runa

Cienījamais Priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi likumdevēji!

 

Pamatodams PCTVL frakcijas priekšlikumu piešķirt Antihitleriskās koalīcijas karavīriem īpašu statusu , es varētu ilgi un dikti stāstīt gan par Slaveno (divsimts pirmo) 201. Strēlnieku divīziju, gan par (četrdesmit trešo) 43. Latviešu Strēlnieku gvardes divīziju, gan par (pirmo) 1. Latviešu Aviācijas pulku un ar Suvorova otrās pakāpes ordeni apbalvoto ( simts trīsdesmito) 130. Latviešu Strēlnieku korpusu, gan par lielo daudzumu tautas partizānu vienību.

Saeimas latviskais vairākums var pelnīti lepoties ar saviem slavenajiem senčiem, kuru asinis, kas tika izlietas kauju laukos, izpirka gan Arāja benžu komandas noziegumus, gan to personu grēcīgos darbus, kas piespiedu kārtā vai brīvprātīgi deva zvērestu Hitleram.

Tomēr, lielākā daļa no tiem 150 tūkstošiem zaldātu, kas ir apbedīti Latvijas zemē no Zilupes līdz Ventspilij, bez šaubām, ir krievi, ukraiņi, baltkrievi.

Tādēļ es iztērēšu laiku, kurš man ir atvēlēts saskaņā ar Kārtības Rulli, uz to, lai pastāstītu kaut vai par dažiem no šiem varoņiem.

1941. gada jūnijā, aizstāvēdams Daugavpili, pirmais, kam tika piešķirts Padomju Savienības Varoņa goda nosaukums bija vienkāršais frontes pavārs Ivans Sereda. Kādā kaujā vieglais tanks triecienuzbrukumā nokļuva viņa pulka dislokācijas teritorijā. Ar šauteni pret bruņām nav vērts cīnīties, granātu arī Ivanam nebija. Tad drosminieks paķēra cirvi un ar to metās pretī tankam, ar spēcīgu sitienu viņš salieca ložmetēja stobru un ieķīlāja tanka torni. Laicīgi viņam piebiedrojās arī cīņu biedri un saņēma gūstā tanka apkalpi.

Bet 30. jūnijā gaisā virs Daugavpils bumbvedēja apkalpe, kuru komandēja vecākais leitnants Pjotrs Igaševs, iznīcināja divus vācu iznīcinātājus, bet trešo – taranēja. Pēc tam pilots degošajā lidmašīnā ietriecās nacistu karaspēka kolonnā, kas forsēja Daugavu.

Es esmu pārliecināts, ka dažas rakstura īpašības no šiem mūsu senčiem esam mantojuši ari mēs, viņu tuvākie un attālākie pēcteči.

67. Strēlnieku divīzijas vienības, kuru komandēja ģenerālis Nikolajs Dedajevs, kopā ar brīvprātīgajiem veselu nedēļu sekmīgi aizsargāja Liepāju. Jau nacistu okupētajā pilsētā pieci Sarkanās flotes jūrnieki, kuru vārdi nav zināmi, līdz pēdējam elpas vilcienam cīnījās Četrpadsmitā Novembra bulvāra nama, kuru sagrāva artilērija, drupās. Kaujās par Liepāju nacisti zaudēja savus pirmos divus tūkstošus kareivju. Vēlāk pienāca Maskavas, Staļingradas, Kurskas un Berlīnes kārta.

Nu, bet Latgales meži uz ilgiem laikiem atcerēsies partizāna spridzinātāja Vasilija Kononova vārdu, kas bija nolaidis no sliedēm četrpadsmit nacistu ešelonus.

 

Es kārtējo reizi piedāvāju Saeimas latviskajam vairākumam pievienoties visā civilizētajā pasaulē pieņemtajai vēstures versijai un ar savu balsošanu atbalstīt PCTVL iesniegto likumprojektu par Antihitleriskās koalīcijas kareivju statusu.

 

Par nobalsoja 20 deputātu, pret – 56, atturējās – 7.

 

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124