Galvenā lapa - Arhīvs - 2007


20.02.2007   Frakcijas PCTVL vēstule Naturalizācijas pārvaldes direktorei E. Aldermanei

Latvijas Republikas

Naturalizācijas Pārvaldes direktorei

E. Aldermanes kundzei

 



 

 

 2007. gada 20. februārī

 

Cienījamā Aldermanes kundze!

 

Kopš 2005. gada pretendentu skaits LR pilsonības saņemšanai naturalizācijas kārtībā ar katru gadu samazinās. Turklāt, pēdējo gadu laikā pretendentu vidū krasi pieauga to personu daļa, kuras nespēj nokārtot eksāmenus. Tanī pat laikā saglabājās virkne ierobežojumu Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem nav LR pilsonības.

Pusmūža cilvēkiem par pašu slimīgāko no šiem ierobežojumiem ir kļuvusi atteikšanās iekļaut apdrošināšanas stāžā to darba stāžu, kas līdz 1991. gada 1. janvārim ir sakrāts ārpus Latvijas robežām. Šo ierobežojumu, kas netiek piemērots LR pilsoņiem, paredz likuma "Par valsts pensijām" Pārejas noteikumu 1. punkts, un tas ir spēkā kopš 1996. gada 1. janvāra, tātad jau vairāk kā 11 gadus. Šajā laikā tika parakstīti tikai trīs divpusējie līgumi (ar Igauniju, Lietuvu un Ukrainu), kuri paredz ieskaitīt darba stāžu, kas ir sakrāts šo valstu teritorijās, ne tikai LR pilsoņiem, bet arī visiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Sarunas par analoģiskas vienošanās ar Krieviju parakstīšanu jau rit vairāk nekā 10 gadus, bet ar citām valstīm, kas izveidojās bijušās PSRS republiku teritorijās, nenotiek vispār.

Savā 2007. gada 5. februāra atbildē Nr. 9-15-04/ 539 uz mūsu 1. februāra jautājumu LR labklājības ministre Dagnija Staķe atzīmēja, ka sarunas jautājumā par sociālās aizsardzības līgumu starp Latviju un Krieviju ir pārtrauktas uz nenoteiktu laiku pēc Krievijas puses iniciatīvas. Šajā pat atbildē ministre novērtēja arī to personu skaitu, kuru apdrošināšanas stāžā nav iekļauts darba stāžs, kas bija uzkrāts Krievijas teritorijā. Šādu personu ir 15 tūkstoši. Vērtējums tika minēts, izejot no krievu tautības LR nepilsoņu skaita – 278 206 cilvēku.

 Pielietodami tādu pašu metodiku, mēs veicām paši savu to nepilsoņu skaita novērtējumu, kuri uzkrāja savu darba stāžu citu bijušās PSRS republiku teritorijās, ar kurām nav parakstīti attiecīgie līgumi. Balstoties uz PMLP datiem, to nepilsoņu skaits, kuri nepieder pie etniskiem krieviem, igauņiem, lietuviešiem un ukraiņiem, sastāda aptuveni 70 000 cilvēku.

Attiecīgi, arī to personu skaits, kuras zaudē pensijas daļu neatkarīgi no tā, vai tiks vai netiks parakstīts līgums ar Krieviju, sastāda apmēram 15000*70/278=4000 cilvēku. Kopējais to personu skaits, kuras nesaņem pensijas pilnā apjomā sava tiesiskā statusa dēļ, sastāda apmēram 19 tūkstošus cilvēku.

Saistībā ar augstākminēto, lūdzam Jūs savā atbildē minēt pēdējo dažu gadu statistiskos datus, kas attiecas uz pensijas vecuma personu daļu pretendentu vidū. Atsevišķi lūdzam minēt to pensijas vecuma personu daļu, kuras nav nokārtojušas valsts valodas prasmes pārbaudes.

Lūdzam Jūs, Aldermanes kundze, izteikt arī savu viedokli par to, kādiem no šiem ceļiem būtu jākļūst par prioritāriem, lai atrisinātu šo jautājumu:

- turpmākā abpusējo līgumu parakstīšana par darba stāža savstarpējo vērā ņemšanu;

- valsts valodas prasmes pārbaudes procedūras atvieglošana pensijas vecuma cilvēkiem;

- ierobežojumu tiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem nav LR pilsonības, atcelšana likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 1. punktā.

 

 

 

Ar cieņu,

 

LR 9. Saeimas PCTVL

frakcijas priekšsēdētājs

                                                                                                 Jakovs Pliners

Komentāri


Осталось символов:  4124124