Galvenā lapa - Arhīvs - 2007


15.02.2007   Saeima noraidījusi PCTVL deputātu likumprojektu, kura būtība – mainīt MK Noteikumus - tajos ierakstīts, ka ugunsdzēsējiem jāprot valsts valoda visaugstākā kategorijā

Saeima noliegusi PCTVL deputātu likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā. Tā būtība – mainīt MK Noteikumus, kuros ierakstīts, ka ugunsdzēsējiem jāprot valsts valoda visaugstākā kategorija. 

 

J. Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs daudz no šīs tribīnes savās diskusijās runājam par to, ka mums ir cilvēks pirmajā vietā. Pat pagājušajā Saeimā pieņēma koncepciju „Cilvēks pirmajā vietā”. Atcerieties, pirms diviem gadiem mēs apspriedām šeit mūsu frakcijas pieprasījumu par to, kāpēc cilvēki brauc uz ārzemēm strādāt un dzīvot, un mēs toreiz brīdinājām, ka būs darbaspēka trūkums. Toreiz kolēģi bija skeptiski noskaņoti un teica, ka tas nekad nenotiks, ka mums ir liels bezdarba līmenis… Bet tagad tas ir fakts.

Par ko iet runa šajos priekšlikumos? Runa iet par ugunsdzēsējiem, runa iet par tiem cilvēkiem, kuri strādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

Godātie kolēģi! Situācija ir drusciņ izmainījusies salīdzinot ar situāciju, kas bija pirms pieciem, pirms desmit gadiem. Lai ieņemtu šos amatus, lai strādātu tur, nestāv rindas. Gluži otrādi. Tur ir liels darbinieku trūkums, jo tagad cilvēks var nopelnīt strādājot tātad privātajā sektorā daudz vairāk, vai celtniecībā vai citās nozarēs daudz vairāk nekā strādājot paar ugunsdzēsēju vai par apsargu cietumā. Tātad nav rindas, ir cilvēku trūkums.

Un līdz ar to saglabājas interesanta situācija, ka mēs joprojām saglabājam ierobežojumus, piemēram, tiem pašiem nepilsoņiem strādāt… par tiem pašiem tātad Ieslodzījumu vietu pārvaldē. Kāpēc, godātie kolēģi? Varbūt kāds no mums gribēs tur strādāt. Kāpēc tātad decembrī Ministru kabinets pieņēma grozījumus MK noteikumos un pastiprināja tātad valodas prasības ugunsdzēsējiem? Un līdz ar to Latgales reģionā rodas cilvēkiem lielas problēmas.

Tātad šie cilvēki saņem ļoti niecīgu algu. Viņiem ir ļoti sarežģīti darba apstākļi. Viņi riskē ar savu dzīvību strādājot šajos amatos. Ir darbaspēka trūkums šajās iestādēs. Kāpēc mēs joprojām saglabājam šos ierobežojumus un mēģinām ieviest jaunus ierobežojumus?

Godātie kolēģi! Padomāsim par to un varbūt atbalstīsim mūsu priekšlikumu!

 

Sēdes vadītājs. „Pret” pieteicies runāt deputāts Pēteris Tabūns.

 

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums cieši sasaucas ar to, par ko es runāju debatēs apspriežot Repatriācijas likumprojektu. 

Jo redziet, atkal ir mēģinājums izdalīt nepilsoņu masu, pielīdzināt pilsoņiem. Tā nekur pasaulē nav. Tiesa, nekur pasaulē nav arī tādas kategorijas kā „nepilsoņi”, bet nu, ja tā reiz mums radusies, tad nevarētu būt šāds variants, protams. Vai nepilsoņiem ir problēmas ar darbu Latvijā? Protams, ka nav. Taisni otrādi – viņi ir visvairāk nodrošinātie, jo kā mēs zinām, Latvijā finanses, ekonomika, ir sabraucēju rokās. Tas ir pilnīgi un absolūti skaidrs. Un tūkstošajās, ja ne desmittūkstošajās dažādās firmās tiek pieņemti pamatā darbā viņi. Es jau esmu runājis kādreiz no šīs tribīnes, ka tajās firmās, par cik tur latviešu valoda vairs neskan, pieņem tikai vienu, divus latviešus, kuri uztur sakarus ar attiecīgajām valsts institūcijām. Tur ir viņiem visplašākais darba lauks. Un tur viņi strādā.

Un otrs. Ja jau nu jūs gribat ieņemt, ja šie cilvēki grib ieņemt attiecīgos amatus, par ko šobrīd ir runa, nu mācaties valodu! Jums ir visas iespējas, zinot, diemžēl šobrīd tie noteikumi ir ārkārtīgi vienkārši – pāris simtus vārdu latviešu valodā, nokārtot eksāmenu un iegūt pilsonību. Un jūs būsiet pilsoņi, un strādājiet uz veselību! Bet nē! Vajag, redziet, vēl un vēl. Sešpadsmit gados kur tad jūs dzīvojat? Kur tad jūsu aizstāvāmie nepilsoņi, kas ir tuvu pusmiljonam? Kur tad viņi dzīvo? Sešpadsmit neatkarības gadus. Nesaprot, ka te ir Latvija un būs Latvija! Neatkarīga Latvija. Un nekas cits šeit neizmainīsies. Nu tad stāstiet viņiem, lai viņi mācās valodu, lai viņi integrējas, lai viņi iegūst pilsonību, nevis piedāvājiet šādus stulbus priekšlikumus, es atvainojos. Paldies.

 Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, viens deputāts runājis „par”, viens – „pret”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 63, atturas – 3. Šis likumprojekts komisijai nav nodots.

Komentāri


Осталось символов:  4124124