Galvenā lapa - Arhīvs - 2007


08.02.2007   PCTVL frakcijas deputātu runas, apspriežot jautājumu par pilnvarojumu MK parakstīt robežlīgumu ar Krieviju

Miroslavs Mitrofanovs

Godātais Prezidijs! Godātie kolēģi!

 

Pēdējās nedēļas mēs dzīvojam, asu diskusiju par robežlīgumu, gaisotnē. Robežlīguma apspriešanas epopeja paliks Latvijas vēsturē, kā laiks, kad kārtējo reizi pārāk bieži tika lietoti un vēl vairāk devalvēti tādi vārdi kā „nacionālā nodevība”, „okupācijas fakta ignorēšanas”, „bezierunu pakļaušanās Kremļa diktātam” un tā tālāk. Visdrīzāk, ka pēc šodien izskanējušajām kaislīgajām  runām, Saeima nobalsos par pilnvarojuma piešķiršanu Ministru kabinetam parakstīt šo līgumu ar Krieviju, pēc tam mūs sagaida vēl viena slimības saasināšanās, kad parakstītais līgums nonāks līdz ratifikācijai Saeimā. Tad mēs vēlreiz uzzināsim, ka līgums ir kaitīgs „Valsts pastāvēšanas pēctecībai” un, ka neviens īsts patriots nevar mierīgi gulēt un negulēs , kamēr netiks atgūta Abrene. Vēl kādu laiku šī apšaubāmā izklaide var turpināties, bet galu galā viss beigsies – līgums stāsies spēkā un divu nedēļu laikā kaislības norimsies. Brīnumainā kārtā īstie patrioti tomēr atklās sevī spēju mierīgi gulēt arī bez Abrenes atgūšanas. Uzņēmēji no politikas un naftas tirgoņi, kuri pašlaik aktīvi virza robežlīguma noslēgšanu uz priekšu, dabūs savu karoto gāzes caurules atzaru Dobeles virzienā. Varbūt arī neko nedabūs... Bet vairākums Latvijas iedzīvotāju nekādas izmaiņas savā dzīve nepamanīs. Uzdrošinos apgalvot, ka pēc līguma noslēgšanas nepiepildīsies ne pārāk optimistiskie līguma aizstāvju solījumi, ne drūmie līguma pretinieku pareģojumi.

Diemžēl nekas nemainīsies arī to Latvijas iedzīvotāju dzīvē, kuri ar cerībām sekoja līdzi sarunu gaitai starp Latviju un Krieviju. Es runāju par Latvijas nepilsoņiem, kuri cerēja, ka Latvija un Krievija, risinot starpvalstu problēmas, neaizmirsīs arī par viņu pensijām. Nepilsoņi gaidīja, bet tika piemānīti. Līgumu pakete, kas jau sen bija sagatavota, lai vienlaicīgi atrisinātu gan robežas, gan dubultās nodokļu aplikšanas, gan darba stāža savstarpējās atzīšanas problēmas, pēkšķi tika izjaukta, un no visas paketes palika pāri tikai viens vienīgs robežlīgums. Mūsu frakcija izmanto patreizējo diskusiju, lai atgādinātu abām valstīm, ka šī rīcība ir nepareiza un necilvēciska. Tajā  laikā, kad divu valsts politiķi turpina vingrināties vēstures argumentu pielietošanā, divi simti tūkstoši Latvijas pensionāru, kuriem nav mūsu valsts pilsonības, joprojām tiek diskriminēti pensiju jautājumā, jo atšķirībā no Latvijas pilsoņiem, nesaņem pensijas daļu par gadiem, kuri savulaik tika nostrādāti Krievijas teritorijā. Vairākumam no šiem cilvēkiem naturalizācija nevar līdzēt, jo vecuma, veselības stāvokļa un atsvešināšanās no sabiedrības dēļ, viņi nekad sava atlikušajā mūžā neiegūs Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā. Līdz ar to panākt taisnīgumu individuālā ceļā varēs tikai nedaudzi. Nepilsoņu pensionāru diskrimināciju varēja izskaust Latvijas likumdevēji, bet viņi desmit gadu laikā balsoja pret attiecīgiem priekšlikumiem. Diskrimināciju varēja izbeigt arī Satversmes tiesa jau 2001 gadā, bet diemžēl tiesneši ar niecīgu pārsvaru, tomēr neatbalstīja frakcijas PCTVL pieteikumu par pilsoņu un nepilsoņu līdztiesību pensiju piešķiršanas jautājumā. Nepilsoņu diskriminācija varēja izbeigties arī tad, ja vienlaicīgi ar robežlīguma noslēgšanu tiktu noslēgts arī līgums par sociālo palīdzību. Bet tas arī nenotika.

Gatavojoties šodienas diskusijai mēs iesniedzām priekšlikumu, kas paredz  dot uzdevumu Latvijas valdībai atgriezties pie tā saucamā „paketes principa”, vienlaikus noslēdzot līgumus par robežu starp Latviju un Krieviju, līgumu par nodokļu dubulto neaplikšanu un sociālo līgumu. Pirms šodienas plenārsēdes atbildot uz jautājumu, vai PCTVL atbalstīs pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt robežlīgumu, mēs paziņojām, ka tas atkarīgs no abu valstu ierēdņu reakcijas uz mūsu atgādinājumu par netaisnību, kas pieļauta attiecībā uz nepilsoņu pensijām. Un reakciju no abām pusēm mēs sagaidījām. Savu atbildi rakstiski sniedza Labklājības ministre Staķes kundze un mutiskus paskaidrojumus sniedza Krievijas Federācijas vēstnieks Kaļužnija kungs ar kuru speciāli tikās PCTVL līdzpriekšsēdētāja Ždanokas kundze.

Šī informācija nebija savstarpēji pretrunīga, bet vērtējot attieksmi, esmu spiests atzīst, ka šoreiz tieši Latvijas ministres atbilde bija vairāk labvēlīga mūsu nepilsoņiem, nekā tā informācija, kas saņemta no Krievijas vēstnieka. Izradās, ka pusēm bija visas izredzes veiksmīgi noslēgt līgumu par sociālo palīdzību jau pirms sešiem mēnešiem. Vismaz Latvijas puse bija gatava līgumu parakstīt, bet Krievijas eksperti pēkšņi pārtrauca kontaktus ar Latvijas kolēģiem, paziņojot, ka Krievijā ir gaidāmā viena pensiju likuma grozīšana un jau saskaņotais līgums varētu teorētiski nonākt pretrunā ar topošajiem likuma grozījumiem. Pēc tam viss darbs ar starpvalstu vienošanos pensiju jomā pilnīgi apstājās. Bumba joprojām ir Krievijas ierēdņu un diplomātu lauciņā un es ceru, ka par mūsu šodien izteikto neizpratni, par viņu vienaldzību pret savu tautiešu likteni, tiks paziņots Krievijas valdībai un valdošajiem politiķiem.

Ņemot vērā šodienas balsu sadalījumu jautājumā par robežlīguma likteni, mūsu frakcijai diez vai izdosies apturēt ar savu balsojumu līguma tālāko virzību, kaut gan tā būtu bijusi laba mācība tiem, kuri valsts robežas abās pusēs, ignorē veco cilvēku taisnīgās intereses. Bet frakcija plāno atgriezties pie šī jautājuma vēl un vēl, kamēr sociālais līgums nebūs stājies spēkā.

Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, atklājam debates par 9. – frakcijas PCTVL priekšlikumu. Runās deputāts Jakovs Pliners.

 

J. Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Nesen, klausoties Rugātes kundzes uzstāšanos, ļoti gribējās pateikt un Rugātes kundzei, un Rībenas kundzei – cienījamās dāmas, nevajag kašķēties, nevajag strīdēties! Atcerēsimies kaķa Leopolda vārdus: „Dzīvosim draudzīgi!” Debatēs nobalsosim un viss būs OK, tulkoju latviešu valodā, viss būs kārtībā.

PCTVL frakcijas priekšlikuma būtība ir aizvietot vienu likumprojekta tekstu ar pavisam citu. Šajā priekšlikumā patiesībā ir vesela virkne neatkarīgu priekšlikumu. Katru no tiem es raksturošu atsevišķi, cik vien man to ļaus reglaments. Bet pirmām kārtām par to, ko mēs vienīgi piedāvājam saglabāt nemainīgu. Tas ir pilnvarojums Ministru kabinetam robežlīgumu. Mēs ar abām rokām balsosim par to, lai robežlīgumu ne tikai parakstītu Latvijas puse, bet arī to ratificētu Krievijas valsts dome. Tas teksts, par kuru nobalsoja pirmajā lasījumā, nedemonstrēja to, ka Krievijas pusei radīsies vēlme šo līgumu ratificēt. Tāpēc mēs pirmām kārtām piedāvājam izslēgt no teksta atsauci uz konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Kādēļ? Tādēļ, ka šī likuma preambulā ir atsauce uz 1990. gada 4. maija deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Bet deklarācijas 9. punktā savukārt ir atsauce uz it kā joprojām spēkā esošo 1920. gada 11. augusta miera līgumu starp Latviju un Krieviju. Tātad, lai arī ar divām atsaucēm, bet skaidri tiek izteiktas teritoriālās pretenzijas Krievijas Federācijai. Tādēļ pastāv reāla iespēja, ka Krievijas valsts dome neratificēs līgumu ar šādu pielikumu.

Mums, kas Saeimā pārsvarā pārstāv krievvalodīgos Latvijas iedzīvotājus, ir daudz svarīgāks tas apstāklis, ka Konstitucionālā likuma 3. pants satur sevī norādījumu par okupācijas likvidēšanu. Tātad visai skaidra forma – tiek piedāvāts atzīt visai apšaubāmu okupācijas faktu.

Vēl. Pašā likumprojekta tekstā ir arī tāda frāze, kuru mēs arī piedāvājam izsvītrot. Citēju: „Ņemot vērā starptautiski

atzīto Latvijas Republikas valstisko nepārtrauktību.” Citāta beigas.

Mēs labi zinām, ka šie apšaubāmie termini – „okupācija” un „pastāvēšanas nepārtrauktība” – ir kļuvuši mūsu valstij par teorētisko bāzi aparteīdam Latvijā. Tieši ar šiem apstākļiem, kuri neatbilst vēsturiskajai patiesībai, tiek attaisnota gan joprojām 400 000 nepilsoņu pastāvēšana, gan pazemojošais krievu valodas statuss, kura pretdabiskā kārtā tika atzīta par svešvalodu mūsu republikā, gan izglītības sistēmas krievu valodā likvidēšanas process, gan atteikšanās izmaksāt pilnvērtīgas kompensācijas denacionalizēto namu iemītniekiem.

Saeimas lielum lielais vairākums tam ar gandarījumu piekritīs. Bet es ļoti šaubos, ka visu to ar savu balsojumu apstiprinās Krievijas Valsts domes deputāti. Jebkurā gadījumā tēzi par šādu valstisko nepārtrauktību nekad neparakstīs neviena sevi cienoša politiskā partija, kas cer uz krievu vēlētāju balsīm Latvijā.

Dāmas un kungi! PCTVL piekrīt tam, lai pilnvarotu Ministru kabinetu parakstīt robežlīgumu, bet šis mūsu priekšlikums likumprojekta tekstam, šīs mūsu uzstāšanās no Saeimas tribīnes viennozīmīgi liecina par to, ka mēs neatbalstām nedz likumprojekta tekstā iekļautās netiešās teritoriālās pretenzijas pret Krieviju, nedz mēģinājumus attaisnot Latvijā pastāvošo aparteīdu.

Un tieši tāpēc es lūdzu nobalsot „par” mūsu priekšlikumu.

Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Valērijs Buhvalovs.

 

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi!

 

Frakcijas priekšsēdētājs izskaidroja Jums, ko tieši ar savu priekšlikumu PCTVL vēlas izsvītrot no likumprojekta teksta. Es mēģināšu izskaidrot, ko tieši mēs vēlamies tur ienest (iestrādāt).

Pirmām kārtām, mēs minām uzreiz divas atsauces uz LR Satversmi – attiecīgi uz 68. pantu un 73. pantu. 68. pantā ir rakstīts, ka starptautiskos līgumus ratificē Saeima, bet 73. pantā – ka par starptautiskajiem līgumiem netiek  rīkoti referendumi. Līdz ar to PCTVL pauž pozīciju, ka nekāda referenduma sakarā ar robežlīgumu ar Krieviju par robežu, kas de fakto pastāv jau 64 gadus, rīkot nevajag.  Pietiek parakstīt un nobalsot abos parlamentos.

Otrkārt, par prieku „Jaunā Laika” deputātiem un pārējiem tēvzemiešiem mēs piedāvājam likumprojektā atsaukties uz 1990. gada 4. maija Deklarāciju. Bet uz citu – «Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos». Šī ir Deklarācija par Latvijas pievienošanos dažiem desmitiem starptautiskajiem dokumentiem. Tai skaitā tur bija arī 49. punkts - Eiropas drošības un sadarbības apspriedes dalībvalstu pārstāvju Helsinku tikšanās 1975. gada Noslēguma akts. Šis akts starp citu paredzēja arī pēckara robežu nemainīgumu un ir ārkārtīgi svarīgs stabilitātes nodrošināšanai Eiropā. 

Mēs piedāvājam likumprojektā tieši atsaukties uz šo punktu, tātad viennozīmīgi atteikties no teritoriālajām pretenzijām pret Krieviju.

Treškārt, mēs uzdodam Ministru kabinetam uzdevumu atsaukt vienpusīgo 2005. gada 26. aprīļa Deklarāciju Nr. 263. Tieši šīs deklarācijas pieņemšana arī izjauca sarunas par robežlīguma parakstīšanu. Turklāt, vecajai-jaunajai Kalvīša valdībai parādās iespēja saglabāt seju, saņemot tiešu norādījumu no Saeimas.

Ceturtkārt, mēs, ņemot vērā bēdīgo iepriekšējo sarunu pieredzi, kurās piedalījās tie paši Kalvītis un Pabriks, pieprasām no valdības nepievienot līgumam jaunas deklarācijas.

Dāmas un kungi!

Ja Jūs patiesi vēlaties parakstīt robežlīgumu ar Krieviju, tad likumprojekts PCTVL frakcijas redakcijā – tas ir vienīgais īstenais ceļš, kas garantē iespēju, ka šo līgumu ratificēs Krievijas puse.



 

Vladimirs Buzajevs   

Cienījamais Prezidij! Cienījamas dāmas un kungi!

 

Man gribētos vēlreiz izskaidrot PCTVL pozīciju attiecībā par šo likumprojektu. Pirmkārt, mūsu priekšlikums skaidri satur sevī pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt robežlīgumu. Mūsu vēlme parakstīt robežlīgumu tika skaidri izteikta caur frakcijas balsošanu par likumprojektu nulles un pirmajā lasījuma. Tiesa, mēs balsojām pret likumprojekta steidzamību. Un ne jau tāpēc, ka runāt par līguma steidzamību, kas desmit gadus ir nogulējis bez virzības, būtu vienkārši smieklīgi, bet pavisam citu iemeslu dēļ.

Mēs no paša sākuma redzējām lielu likumprojekta nepilnību, tā autoru skaidri izteikto vēlmi saglabāt teritoriālās pretenzijas pret Krieviju un attaisnot aparteīda politiku attiecībā pret Latvijā dzīvojošajiem Krievijas tautiešiem. Tādēļ mēs uzstājām, lai likumprojekts tiktu izskatīts nevis divos, bet gan trijos lasījumos, kas ļautu izsvītrot no likumprojekta teksta nedz Krievijai, nedz mūsu vēlētājiem nepieņemamās pozīcijas. Turklāt likumprojekta izskatīšana trijos lasījumos pagarinātu viņa virzību caur Saeimu tikai par nedēļu. Toties ļautu apkopot visus saprātīgos priekšlikumus. Tai skaitā arī "Saskaņas Centra" frakcijas priekšlikumus, kurus mēs esam gatavi atbalstīt, bet kuri, ja likumprojekts izietu tikai divus lasījumus, varētu būt noraidīti procedūras apsvērumu dēļ, kaut vai redzamu gramatisku kļūdu dēļ. Diemžēl, ar savām balsīm nodrošinādami likumprojekta steidzamību, "Saskaņas Centra" deputāti paši krasi samazināja varbūtību, ka viņu priekšlikumi tiks pieņemti.

Mūsu sešu deputātu balsošana pret steidzamību nedeva iespēju iegūt konstitucionālo vairākumu, kas ļautu Valsts Prezidentei atgriezt likumprojektu atpakaļ Saeimā, izslēgt no tā teksta netiešās atsauces uz 1920. gada līgumu un šeit pavisam nevietā esošās vēsturiskās norādes par Latvijas Republikas pastāvēšanas nepārtrauktību. Bez šādas ķirurģiskās operācijas likumprojekts var nodrošināt nevis panākumus, bet gan izjaukt robežlīguma parakstīšanu.

 

Dāmas un kungi!

Mēs esam absolūti pārliecināti, ka tekstā esošā atsauce uz Konstitucionālo likumu juridiski pilnībā atbilst atklātam apgalvojumam – lai kā tas būtu ar robežu, bet Abreni mēs jums neatdosim!

Tāpēc man ir absolūti neizprotama tā histēriskā brēka, kuru ir sacēlušas frakcijas „Jaunais Laiks” un „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, kā arī milzum lielais daudzums piketētāju. Kalvītis Jūsu vietā visu jau ir padarījis, un pat vēl solās pierunāt Krievijas Valsts Domi piekrist teritoriālo pretenziju pret Krieviju saglabāšanai. Visus šos brēkulīgos patriotiskos bļāvienus var izskaidrot tikai tajā gadījumā, ja pieņemt, ka Aigars, Einārs un Roberts pēc krievu parašas bija „sastiķējuši uz trim”, kopā iedzēruši šņabja pusstopu un savstarpēji sadalījuši lomas: es, lūk, būšu tas lielais Krievijas draugs, bet Jūs – tie īstenie Latvijas patrioti! Un visi kopā mēs kārtējo reizi apvedīsim ap stūri tos necienīgos Bizantijas pēctečus.

Jūs varat pārbaudīt 2. februāra Ārlietu komisijas sēdes protokolus. Aptuveni šādiem vārdiem komisijas priekšsēdētājs arī centās nomierināt satracinātos naciķus, noraidīdams viņu priekšlikumus. 

Dāmas un kungi!

 

Divdesmit pirmais gadsimts ir vienotās informatīvās telpas gadsimts, un tagad šāds numurs vairs neies cauri! Gribat panākt vienošanos ar Krieviju, pieņemiet PCTVL priekšlikumus!

 

Vladimirs Buzajevs                                

Cienījamais Prezidij! Godātie likumdevēji!

 

Es esmu gatavs piekrist jebkuram likumprojekta teksta variantam, ja šim tekstam tiks pievienotas dažas rindiņas, kuras ir izklāstītas manā priekšlikumā.

Galu galā, mēs piešķīrām Ministru kabinetam pilnvaras parakstīt robežlīgumu. Ja  jau pastāv skaidri izteikta Saeimas griba parakstīt robežlīgumu, tad tas ir konkrēts uzdevums, un būtu lietderīgi apspriest arī detaļas, ar kurām tam, kam mēs uzdodam šo uzdevumu, dotajā gadījumā Ministru kabinetam, nāksies sastapties. To es tagad arī daru.

Iespēja, ka no Krievijas puses varētu parādīties pretēja Deklarācija, ir visai liela. Vēl vairāk, iepriekšējā sarunu raunda sākumā šādu Deklarāciju par abpusējām attiecībām starp mūsu valstīm Krievija bija izvirzījusi. Pēc tam, nepaskaidrojot plašākai sabiedrībai iemeslus, Krievija no šīs deklarācijas atteicās. Mēs atbildējām partnerim ar melno nepateicību un izvirzījām viņam savu vienpusīgo deklarāciju, ar ko sekmīgi arī izjaucām sarunas.

Tagad abas puses uzsāk visu no jauna, un nav izslēgts, ka Krievija atkal atgriezīsies pie savas sākotnējās idejas, kuru tā konsekventi aizstāvēja vairāk kā desmit gadus.

Dāmas un kungi!

 

Šāda deklarācija par to tautiešu tiesībām, kas dzīvo kaimiņvalstī, tā ir parasta juridiska prakse. Par piemēru varu minēt Dāniju, kas piespieda Vāciju šādu deklarāciju parakstīt apmaiņai pret piekrišanu pieņemt Vāciju NATO. Patlaban dāņu skolās Vācijas teritorija neatradīsi nevienas izkārtnes vācu valodā, nerunājot pat par kaut kādu stulbu procentuālo proporciju 60 uz 40, kas pie mums tiek uzdota kā integrācijas paraugs

Es uzskatu, ka Krievijai ir šādas tiesības, un neuzskatu, ka Ministru kabinetam nebūtu jāparaksta robežlīgumu, ja Krievija šādas tiesības izmantos.

Lai nerunātu nepamatoti, es gandrīz vārdu vārdā iekļāvu sava grozījuma tekstā divus 1991. gada 13. janvāra līguma ar Krieviju pantus. Starp citu, šo līgumu, papildus pārējam, ratificēja ari Latvijas puse.

Pirmais pants – tas ir faktiski Latvijas pilsonības nulles variants visiem bijušās PSRS pilsoņiem, kuri dzīvo Latvijas teritorijā. Otrais pants – par Krievijas tautiešu tiesībām Latvijas teritorijā – brīvi attīstīt nacionālo kultūru un baudīt pilsoņu tiesības, politiskās tiesības un brīvības, kā arī sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības saskaņā ar vispāratzītām starptautiskajām tiesību normām cilvēktiesību jomā. Valdība liekulīgi paziņo, ka šīs tiesības Latvijas krieviem ir. Vietējie rasisti, kuru ir pilnum pilns Saeimā, ir pārliecināti, ka šīs tiesības uz Latvijas krieviem nebūtu jāizplata.

Es esmu pārliecināts, ka valdība melo, bet rasistu Saeimā ir daudz vairāk, nekā tas vajadzīgs.

Lūk, tad ar balsošanu arī pārbaudīsim, vai man ir taisnība.

 

Jakovs Pliners



Godātais prezidijs! Dāmas un kungi!

 

Īsa replika, balstoties uz balsošanas rezultātiem. Neskatoties uz visu kritiku, kuru mēs veltījām šim likumprojektam, frakcija PCTVL visos lasījumos ir balsojusi “par”.

Tomēr, tas nenozīmē, ka mēs atbalstām likumprojektu kopumā. Mēs atbalstījām un atbalstām tajā tikai vienu frāzi: “piešķirt Ministru kabinetam pilnvaras parakstīt robežlīgumu”.

Mēs nekādā gadījumā neatbalstām tiešu atsauci uz Konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu», netiešu atsauci uz 1990. gada 4.maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" un tālāk, uz it kā joprojām spēkā esošo, 1920. gada 11. augusta miera līgumu starp Latviju un Krieviju.

Tas ir pirmkārt. Otrkārt.

Mēs kategoriski esam pret frāzi: “ņemot vērā starptautiski atzīto Latvijas Republikas valstisko nepārtrauktību”.

Toties mēs iestājāmies agrāk un iestājamies tagad, par visu līgumu ar Krieviju parakstīšanu vienā paketē, un pirmām kārtām tas attiecas uz līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā.

 

Dāmas un kungi!

 

Likumprojekta autori gribēja, lai likumprojektā iekļautās teritoriālās pretenzijas pret Krieviju un tēzes, kas attaisno masveida bezpilsonību un etnisko diskrimināciju, tiktu atbalstītas ar krievu vēlētāju ievēlēto deputātu balsīm. Oficiāli gribu paziņot, ka šī krāpšanās jums nav izdevusies.

Neskatoties uz to, mēs bez šaubām esam par attiecību uzlabošanos starp Latviju un Krieviju. Taču, ne uz mūsu vēlētāju rēķina.

Mēs ļoti ceram, ka šī attiecību uzlabošanās tomēr notiks, neskatoties uz nekrietnajiem un liekulīgajiem valdošā vairākuma trikiem.

 Par pilvaru parakstīt robežlīgumu nobalsoja 69 deputāti, pret - 26.

 

 

 

 

 

 

 

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124