Galvenā lapa - Arhīvs - 2007


08.02.2007   PCTVL frakcija iestājās pret priekšvēlēšanu kampaņas neierobežošanu

 

Likumprojektu piedāvāja deputāti Māris Kučinskis, Augusts Brigmanis, Dzintars Jaundžeikars, Jānis Lagzdiņš, Andris Bērziņš, Ingmārs Līdaka.

 

Stenogramma par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām":

 

Deputāts Vladimirs Buzajevs (PCTVL):

 

Godātais prezidijs! Godātie likumdevēji!

 

Apspriežamie Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā ir apbrīnojami vienkārši: izsvītro visus priekšvēlēšanu kampaņas finansēšanas ierobežojumus un dzīvo laimīgs. Autori pat anotāciju nav pievienojuši. Kam tā vajadzīgā? Kauns, tāpat ir acīmredzams.

Interesants ir arī likumprojektu parakstījušo personu klāsts. Sešu līdzautoru vidū ir ne tikai triju koalīcijas partiju pārstāvji, bet arī piecu šis frakcijas veidojošo partiju pārstāvji. Lūk, jums ir Tautas partija un redz, kur ir Pirmā partija. Lūk, arī atsevišķi “zaļie” un atsevišķi “zemnieki”. Tepat arī "Latvijas ceļš". Protams, ja tas nav tas Andris Bērziņš, tad pieņemiet manu atvainošanos. Acīmredzams ir princips: roka roku mazgā.

Dāmas un kungi!

Es sāku savu politisko karjeru 1989. gadā Rīgas pilsētas padomes tautas deputāta statusā. Zināt ko mēs izdarījām tūlīt pēc tam, kad ievēlējām mēru? Pareizi – likvidējām Tautas kontroli.

Patreizējā valdošā koalīcija sāka ar to, ka likvidēja Pretkorupcijas komisiju. Pēc tam nosūtīja sev paklausīgus cilvēkus uz Satversmes tiesu. Pēc tam, ļāva ministru prezidentam pārņemt savā kontrolē visus specdienestus.

Nu un visbeidzot, nolēma atcelt pašu galveno, kas tai traucēja – ierobežojumus priekšvēlēšanu kampaņas finansēšanai. Partijas, kuru pārstāvji parakstīja likumprojektu, lieliski zina, ka ir pārsniegušas likuma pieļautos priekšvēlēšanu tēriņus nevis par 10-20 procentiem, bet desmit-divdesmit reizes. Kaut ko izdevās atklāt biedrībai Delna, kaut ko kautrīgi atzina Augstākā tiesa, pēc Saeimā neiekļuvušo partiju sūdzības. Nu un ko tagad darīt? Nožēlot grēkus baznīcā un iet uz cietumu? Kāpēc, ja rokās ir vara!

Krievijā, kad tika nogalināti cara Godunova bērni, iestājās juku laiki. Vēl šo laiku sauca citās valodās netulkojamā vārdā –“семибоярщина”. Pēc tam, kad pusdzīvais Jeļcins tika ievēlēts uz otru termiņu, viņa laiku nosauca citā netulkojamā vārdā – “семибанкирщина”.

Arī pie mums vara pieder trijiem-četriem oligarhiem, kuriem šis grozījums likumā pilnībā atbrīvo rokas.

Godātie likumprojekta autori!

Atcerieties, kur tagad ir Berezovskis un kur – Hodorkovskis. Kur mēs izsūtīsim savējos – uz Abreni vai?

            Partija PCTVL neuzskata par savu galveno uzdevumu cīņu ar oligarhiem, taču mēs esam Latvijas patrioti! Aicinu balsot “pret”.

 

L. Mūrniece (frakcija „Jaunais laiks”).

 

Cienījamie kolēģi! Šo iesniegto grozījumu mērķis ir ļoti skaidri redzams. Tautas partijas vēlēšanās savu reklāmu noteikt Satversmē. Kāpēc tikai Tautas partijas, nevis visi parakstīja šo? Tāpēc, ka pārējiem pamatā vajadzīgi, lai Tautas partija varētu realizēt visus savus plānus attiecībā uz varas sagrābšanu. Un sagrābtā varā nav nekādas vajadzības dalīties. Tāpēc līdzekļi šobrīd tiek lietoti visi iespējamie. Pirms vēlēšanām tā bija Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpšanas, reklāmas tēriņu limitu pārsniegšana, viedokļu pirkšana, kuru tiesa tomēr atzinusi par ne pārāk tiesisku esam. Tātad tagad jāizdara viss, lai trīskārt pārtērēto naudu tomēr nevajadzētu atmaksāt valsts budžetā, un nevajadzētu atdot to atpakaļ nodokļu maksātājiem. Kas tad atliek? Pakārtot likumus savām vajadzībām. Šoreiz aizsedzoties ar Satversmes 100. pantu, kas garantē vārda brīvību katram. Ir tikai grūti iedomāties, kā grozījumu autori ieskaidrojuši arī pārējiem parakstītājiem, kāds sakars nopirktam reklāmas laukumam vai raidlaikam televīzijā un radio ar vārda brīvību. Lai gan iespējams, varas eiforijā pašiem grūti atšķirt to, ko var nopirkt no tā, ko nevar. Reklāma nav tas pats, kas vārda brīvība, reklāma nav viedokļa paušana. Reklāma ir mēģinājums pārdot preci, dažreiz ļoti lētu preci. Un vasarā izdomātais likuma apiešanas veids caur pozitīvisma kampaņām arī ir reklāma. Tikai politiķu pārdošanas reklāma. Jo ja tā patiešām būtu pozitīvisma kampaņa, tad droši vien mēs būtu sagaidījuši savos ekrānos Tautas partijas it kā trešo personu Jurģi Liepnieku. Glīti stāvot kameras priekšā un priecājoties par to, cik valsts ietaupījusi apturot tā saukto digitalizācijas projektu, un cik labi šai sakarā strādā Prokuratūra, uzrādot apsūdzības. Varbūt tobrīd traucēja tieši tas, ka likumā nebija ierakstīts, ka jāizmanto Satversmes 100. pants, un tas patiešām būtu viedoklis, nevis ministra reklāma. Tad jādomā, ka pēc tam, kad koalīcija atbalstīs šo grozījumu likumprojektā, jo necer, ka balsojums būs citāds, vārda brīvības ietvaros taps klipi par valdības un koalīcijas pirmajiem spilgtajiem darbiem. Un sāks ar to, kā pirmajā Saeimas sēdē likvidēja Pretkorupcijas komisiju, jo tieši tā bija nodarījusi pāri Tautas partijai, publiski norādot uz to, ka priekšvēlēšanu aģitācijai vajadzētu notikt godīgi, caurskatāmi un nepārkāpjot likumus. Diemžēl Tautas partijai tādus terminus saprast ir grūtāk nekā izmainīt likumus par labu sev.

Aicinu balsot pret! (Aplausi.)

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, atgādinām, ka mēs izskatām Prezidija atzinumu par ieteiktā likumprojekta nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 39, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kučinska, Līdakas, Jaundžeikara, Lagzdiņa, Brigmaņa un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 39, atturas – nav. Tātad likumprojekts komisijai nodots.

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124