Galvenā lapa - Arhīvs - 2007


02.02.2007   Deputāta Valērija Buhvalova runa, apspriežot Likumprojektu "Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997. gada 7. augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu"

 

Cienījams prezidijs! Godātie deputāti!

 

Lēmums, kuru mēs šodien pieņemsim, tas ir ne tikai un ne tik vien politisks jautājums, tas ir arī jautājums, kas perspektīvā ir tieši saistīts ar Latvijas tautas labklājības līmeņa celšanos. Jau sešpadsmit gadus  Latvija nevar noregulēt savas attiecības ar Krieviju, mums nav robežlīguma, nav pienācīgu attiecību ekonomiskajā, sociālajā, kultūras un izglītības sfērās. Šo gadu laikā mēs esam ļoti daudz ko zaudējuši, jo pēc PSRS sabrukuma mūsu attiecības nekādā ziņā nevar nosaukt par labām kaimiņattiecībām un par savstarpēji izdevīgām attiecībām.

Kā pedagogam, man gribētos dalīties savās pārdomās attiecībā par sadarbību ar Krieviju izglītības sfērā. Visus padomju varas pastāvēšanas gadus Latvijas skolas attīstījās saskaņā ar pedagoģijas zinātnes prasībām, kas toreiz strauji attīstījās. Padomju pedagogi bija izstrādājuši pasaulē atzītās problemātiskās (problēmu) apmācības, attīstošās apmācības teorijas, personības audzināšanas kolektīvā teoriju un citas. Daudzi zinātnieki un pedagogi no Latvijas piedalījās zinātniskos pētījumos, lai izstrādātu šīs teorijas. Latvijā tika izveidots viens no labākajiem Savienībā pedagoģijas institūtiem. Skolās tika ieviestas pašas jaunākās zinātniskās izstrādnes, izglītības kvalitāte Latvijā bija daudz augstāka, nekā patlaban.

            Pēc vienotās izglītojošās telpas sašķelšanas, skolu izglītības kvalitātes līmenis Latvijā arvien krītas. Pēdējo gadu laikā pie mums nav neviena pedagoģiska un psiholoģiska rakstura pētījuma, kas būtu atzīts pasaulē. Rietumu pieredze, kuru šodien neatlaidīgi uzbāž mūsu skolām, vel vairāk pasliktina situāciju. Pedagogiem tiek dotas rekomendācijas audzināt individuālistus, tanī pat laika, kad personības pamatīpašības tiek ieaudzinātas vienīgi kolektīvā. Par izglītības pamatu skolās tiek ņemts primitīvais informatīvi reproduktīvais modelis, tajā pat laikā Krievijas skolās tika ieviesti 16 attīstošās izglītības modeļi. Brīžiem ir pat jāsmejas, jo no Austrālijas pie mums atved un ar patosu stāsta skolotāju kursos par problemātisko (problēmu) apmācību , kas vēl 60. gados tika izstrādāta Krievijā. No Vācijas pie mums ieved audzināšanas kolektīvā pieredzi, kuru 30. gados izstrādāja Antons Makarenko arī tanī pašā Krievijā.  No Zviedrijas un Somijas mums ieved pieredzi, kā iemācīt skolniekus domāt kritiski, acīmredzami nezinādami, ka šī pieredze tika izstrādāta Krievijas akadēmiķa Davidova laboratorijā, pamatojoties uz attīstošās apmācības teoriju.   

            Mums derētu atzīt, ka sadarbība ar Krievijas zinātniski pedagoģiskajiem centriem ir vitāli nepieciešama, lai attīstītu izglītības sistēmu Latvijā, ka Krievijas pedagoģiskā pieredze ir visai noderīga. Mums ir nepieciešama sadarbība arī skolu izglītības un it īpaši augstākās izglītības sfērās un šo sadarbību, bez šaubām, sekmēs robežlīguma parakstīšana.

            Šodien mums ir dota iespēja spert pirmo soli, lai atjaunotu šādu sadarbību, un mums būtu  to jādara. Aicinu visus balsot „PAR”. 

 

 

 

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124