Galvenā lapa - Arhīvs - 2007


25.01.2007   Saiema denacionalizēto namu īrniekiem nepalīdzēs

 

25.janvārī Saeima izskatījusi PCTVL frakcijas grozījumu likumā "Par dzīvojamo telpu īri":  noteikt kārtību, kādā pašvaldība informējama par tiesas procesu par īres līguma grozījumiem attiecībā uz īres maksas noteikšanu, kur viena no pusēm ir īrnieks, kurš īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un kurš šīs telpas lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Līdz ar to pašvaldībai ir pienākums piedalīties procesā trešās personas statusā.

Deputāta Valērija Buhvalova uzstāšanās:

 

Cienījamais Prezidij! Godātās dāmas un kungi!

 

Mūsu priekšlikuma būtība likumam «Par dzīvojamo telpu īri» ir ārkartīgi vienkārša:

noteikt kārtību, kādā pašvaldība informējama par tiesas procesu par īres līguma grozījumiem attiecībā uz īres maksas noteikšanu, kur viena no pusēm ir īrnieks, kurš īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un kurš šīs telpas lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Līdz ar to pašvaldībai būs pienākums piedalīties procesā trešās personas statusā.

Deputātu lielākā daļa ir lieliski informēta, cik ārkārtīgi aktuāla ir šī problēma, jo Saeimā to apspriež jau ne pirmo gadu.  Pārējiem esmu gatavs atkārtot, ka Latvijā laikā no 1992. līdz 2002.gadam denacionalizēja 10 321 dzīvojamās mājas ar 78 046 dzīvokļiem (kopumā tie veido 3,6 miljonus kvadrātmetru), jeb 8% no valsts kopējā mājokļu skaita.

Denacionalizētajos namos joprojām dzīvo desmitiem tūkstošiem ģimeņu. Šie iedzīvotāji nevarēja iegūt savā īpašumā mājokli privatizācijas kārtībā. Kopš 2002.gada īres maksa denacionalizētajos namos atšķiras no pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksas. Turklāt, saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu īres maksa denacionalizētajos namos no 2007.gada 1.janvāra ar normatīvajiem aktiem ierobežota netiek. Starp citu, savā spriedumā Satversmes tiesa speciāli minēja par valdības atklātu bezdarbību un Saeimas nevēlēšanos risināt šo problēmu. Šodien mums ir iespēja kaut vai daļēji rehabilitēt sevi attiecībā pret tiem desmitiem tūkstošiem, kuri tika politiski represēti pēc nekur pasaulē neredzētās pazīmes: pēc pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā formāli ieņemamā mājokļa piederības.  

Jau ir zināmi simtiem skandalozu stāstu par to, ka namīpašnieki, vēlēdamies tikt vaļā no nevēlamajiem iedzīvotājiem, atslēdza tiem apkuri, kanalizāciju un dzeramo ūdeni, apgrūtināja iespēju nokļūt pašiem savā dzīvoklī.  

Patlaban šo pašu patvaļu var novērot tad, kad tiek aprēķināta dzīvokļa īres maksa. Šodien namīpašnieki pārsvarā aprēķina īres maksu no 2 līdz 5 latiem par kvadrātmetru. Salīdzinājumam, pērngad īres maksa sešpadsmit Vācijas pilsētās, tai skaitā tik lielās, kā Drēzdene, Erfurte, Rostoka, Jena svārstījās no trīs ar pus līdz četri koma divi latu robežas. Bet tur arī dzīves līmenis ir cits, iedzīvotāji saņem pavisam citas algas un arī kvalitātes ziņā dzīvokļi ir pavisam citi .

Nobeigumā man gribētos atzīmēt, ka PCTVL frakcijas priekšlikuma atbalstīšana nebūt nepalielinās pašvaldību izdevumus. Jo papildus izdevumi pašvaldībām juridiskās palīdzības nodrošināšanai īrniekiem tiks kompensēti ar budžeta līdzekļu ekonomiju, kura būs iespējama pēc tam, kad iepriekš nepamatoti paaugstinātās īres maksas pazemināšanas rezultātā  pašvaldībām vairs nebūs jāsniedz materiālā palīdzība īrniekiem.

 

Aicinu Jūs visus spert soli pretī desmitiem tūkstošu denacionalizēto namu iedzīvotāju vitālajām vajadzībām un nobalsot „par”!

 

Par balsoja 37 deputāti, pret - 28, atturējās - 22. 

Komentāri


Осталось символов:  4124124