Galvenā lapa - Arhīvs - 2006


26.12.2006   Deniss Gorba: kā rīkoties, ja namīpašnieks paceļ īres maksu



Dažas dienas ir palikušas līdz 1. janvārim – datumam, kopš kura stāsies spēkā Satversmes tiesas spriedums, kas atceļ dzīvokļa īres maksas „griestus”.  Par to, kā rīkoties īrniekiem un kā aizstāvēt savas tiesības, stāsta PCTVL Rīgas domes deputāts Deniss Gorba.

 

Vai Satversmes tiesas sprieduma stāšanās spēkā nozīmē, ka jau kopš 1. janvāra denacionalizēto namu iedzīvotajiem par dzīvokli būs jāmaksā tik daudz, cik viņiem to noteiks namīpašnieks?

 

No 1. janvāra īres maksu regulēs nevis likums, bet tā tiks noteikta pēc abpusējās pušu vienošanās. Ko tas nozīmē? Namīpašnieks var piedāvāt īrniekam savu īres maksas apmēru, par ko viņš brīdina sešus mēnešus pirms tam. Ja līdz 2006. gada 1. jūlijam namīpašnieks paspēja piedāvāt iedzīvotajam jaunu īres maksas apmēru un šis piekrita, tad īres maksa, patiešām, var pieaugt jau no jaunā gada janvāra.

 

Kamēr iemītnieks un namīpašnieks nav vienojušies par īres apmēru, iemītniekam ir tiesības maksāt kā iepriekš.      

 

Kādā formā namīpašniekam jāpiedāvā savu priekšlikumu?

 

 

Priekšlikuma un īres maksas saskaņošana notiek, saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 13. pantu, pēc abu pušu rakstveida vienošanās. Namīpašnieks uzrāda iemītniekam savu priekšlikumu, kā es jau minēju, sešus mēnešus pirms tam un ar detalizētu finansiālu pamatojumu. Pamatojums tiek sastādīts pēc īres maksas aprēķina speciālas metodikas, kuru nosaka MK Noteikumi Nr. 45, bet iemītniekam ir tiesības pieprasīt pamatot konkrētos ciparus, kas ir uzrādīti aprēķinā. Ja īrnieks nepiekrīt piedāvātās summas apmēram, tad namīpašniekam ir tiesības iesniegt prasību tiesā, lai pierādītu sava priekšlikuma pamatotību.

 

Kā rīkoties iemītniekam, ja namīpašnieks iesniedza prasību tiesā?

 

Iedzīvotāja interesēs būtu iesniegt tiesā pretprasību, bet tajā piedāvāt savu īres maksas apmēra aprēķinu, kas tiktu izdarīta pēc speciālās metodikas.

 

Patlaban pie mums pēc konsultācijām visvairāk vēršas sakarā ar jaunas īres maksas priekšlikuma saņemšanu no namīpašnieka. Es rekomendēju iemītniekiem noteikti sniegt namīpašniekam argumentētu rakstveida atbildi. Atbildei jābūt juridiski pamatotai – nav jādegas tajā rakstīt, ka jūs, piemēram, esat vecs vai slims cilvēks un tādēļ neesat spējīgs maksāt pēc piedāvātas cenas.

 

Vai daudzi namīpašnieki jau ir paspējuši vērsties tiesā ?

 

Kaut gan tiesas prāvu praktiski vēl nav bijis, daži namīpašnieki jau ir iesnieguši prasības tiesā. Nesen es biju pārstāvējis īrnieku tiesas lietā jautājumā par īres maksas apmēru un šo lietu vinnēju. Tas bija  ne visai raksturīgs gadījums : iedzīvotājs iemitinājās namā pēc tā denacionalizācijas, piekrītot toreizējam īres maksas apmēram. Pēc pāris mēnešiem namu pārdeva citam, un jaunais namīpašnieks piedāvāja iemītniekam jaunu īres maksas apmēru – trīsarpus reizes lielāku! Es palīdzēju īrniekam rakstveidā atbildēt namīpašniekam, un tad šis iesniedza prasību tiesā. Tiesā mūsu galvenie argumenti bija šādi:

a) Spēkā esošajā īres līgumā, kas tika slēgts ar iemītnieku, nebija paredzētas namīpašnieka tiesības paaugstināt īres maksu – bet saskaņā ar Civillikumu, līgums uzliek pusēm saistības pieturēties pie tā, neskatoties uz grūtībām to izpildīt.

b) Saskaņā ar Likumu par mājokļa īri, mainīt īres līgumu var tikai tad, ja tāda iespēja līgumā ir paredzēta.

c) Īres maksas apmēra aprēķins bija vājš un nepārliecinošs.

 

Tādejādi, neskatoties uz problēmas aktualitāti, ja jūs esat saņēmis jaunas īres maksas priekšlikumu no sava namīpašnieka, tas vēl nav pasaules gals! Jāiepazīstas ar lietas detaļām, jākonsultējas ar juristu – iespējams, atklāsies ne mazums detaļu par labu iemītniekam.

 

Nobeigumā gribētos atzīmēt, ka Rīgas domes valdošā koalīcija ļoti slikti strādā attiecība par dzīvokļa jautājuma risināšanu. RD mājokļu programmu – 2500 dzīvokļu gadā – nav iespējams īstenot tajos apstākļos, kad "Jaunais Laiks", kas Saeimā nepalaiž garām iespēju reklamēt sevi uz PCTVL rēķina, Domē bremzē celtniecību un darbojas pretēji iedzīvotāju interesēm. Izskatot Komunālā departamenta budžetu, RD bija ieplānojusi piešķirt 5 miljonus latu pabalstiem tiem, kas atbrīvo dzīvokļus. Attiecīgi tik pat bija ieplānojusi piešķirt arī valsts. Man bija priekšlikums palielināt Domes ieguldījumu līdz 10 miljoniem, tad arī valsts palielinātu līdzfinansējumu līdz 10 miljoniem. Jaunais Laiks balsoja pret šo priekšlikumu un to noraidīja.

 

Bet 9. novembrī RD Komunālā komiteja pieņēma grozījumus par ienākumu līmeņa paaugstināšanu, saskaņā ar kuriem iemītnieks var stāties dzīvokļu rindā vai pretendēt uz pabalstu. Komitejas sēdē nobalsoja par 200 latiem uz vienu ģimenes locekli un par 250 latiem uz iedzīvotāju vientuļnieku. Pēc tam grozījumus bija jāizskata Domes sēdē, tomēr līdz pat šim laikam tas nav noticis! Acīmredzami, kāds no valdošās koalīcijas komitejas sēdē bija neapdomīgi nobalsojis „par”, bet tagad šo jautājumu cenšas piebremzēt, jo noraidīt komitejas lēmumu nav glīti. Top skaidrs, ka valdošā koalīcija nevēlas paplašināt palīdzības saņēmēju loku, jo dzīvokļu jautājums tā arī paliek neatrisināts.                   

  

Komentāri


Осталось символов:  4124124