Galvenā lapa - Arhīvs - 2006


19.12.2006   Saeima apspriedusi PCTVL likumprojektu ”Grozījums Izglītības likumā”



19. decembrī Saeima apsprieda frakcijas PCTVL grozījumus Izglītības likumā.

 

 

1) Izglītība mazākumtautību valodās – arī valsts un pašvaldību izglītības iestādēs

 



Deputāta Jakova Plinera uzruna

 

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

 

Man gribētos paskaidrot mūsu no pirmā acu uzmetiena tīri tehnisko priekšlikumu aizvietot frāzi "citā valodā izglītību var iegūt" ar frāzi "mazākumtautību vai citās valodās izglītību var iegūt".

Lai Jūs neizbrīna tas fakts, ka PCTVL frakcija iesniedza šo un citus principiālus un ārkārtīgi svarīgus priekšlikumus „Izglītības likumam” budžeta dokumentu paketes ietvaros. Vienkārši procedūras iespēja piedāvāt grozījumus Izglītības likumā pirmoreiz opozīcijai parādījās kopš 2004. gada februāra. Kā daudzi no jums atceras, pirms diviem gadiem 5. februārī grozījumu apspriešanā netieši piedalījās arī aptuveni 20 tūkstoši skolnieku un viņu vecāku, kuri augstā ziemas rītā pulcējās pie Saeimas ēkas. Neviens politiskais spēks, kas atrodas iekš vai ārpus Latvijas, nekāda propaganda nav spējīgi novest cilvēkus šādas aktivitātes stāvoklī, ja cilvēki paši nejūt tiešus draudus dzimtajai valodai, savas tautas nākotnei.

Kopš tās dienas un līdz pat šim laikam gan valdība, gan Saeimas vairākums, saprazdami savu netaisnību, vienkārši baidījās atvērt likumu izskatīšanai vienalga kāda iemesla dēļ, pat, ja tas nekādi nebija saistīts ar izglītības valodas izvēles problēmu.

Vēl vienreiz atgādināšu, ka  mēs piedāvājam tīri tehnisku grozījumu - aizvietot frāzi "citā valodā izglītību var iegūt" ar frāzi "mazākumtautību vai citās valodās izglītību var iegūt". No vienas puses raugoties, šis jautājums ir tīri tehniskas dabas. Bet, paskatoties no otras puses, šis jautājums ir principiāls: vai nu mēs uzskatīsim, ka Latvijas teritorijā pastāv tikai latviešu valoda, vai arī oficiālā līmenī atzīsim, ka šeit eksistē arī nacionālo minoritāšu valodas, piemēram, krievu valoda, un šīs  valodas Latvijas iedzīvotāju nozīmīgajai daļai nebūt nav svešvalodas. Vai var uzskatīt, ka saule lec rietumos, vai tomēr derētu atzīt, ka tā lec austrumos?  Ir pienācis laiks atzīt, ka Latvijā pastāvēja, pastāv un pastāvēs krievu valoda.

Apzināties realitāti ir vienmēr noderīgi, un šis apstāklis nekādi nevarētu kļūt par latviešu nācijas eksistences apdraudējumu, par ko mūs mīl apvainot oponenti. Gluži pretēji, ja valdošā elite uzvedās, kā strauss, kurš ierok galvu smiltīs, sabiedrības dezintegrācija progresē, bet nācijas attīstības iespējas striktas konkurences apstākļos Eiropas Padomes ietvaros būtiski pazeminās.

Mūsu priekšlikums ir noformulēts maksimāli atturīgajā, visiem pieņemamā formā. Gadījumā, ja tas tiks pieņemts, nebūs nekādas nepieciešamības kaut ko būtiski grozīt. Tiks grozītas tikai nenotveramas nianses, mainīsies izturēšanās toņi attiecībā pret nacionālajām minoritātēm, kuras sastāda 40% no valsts iedzīvotājiem.

Aicinu Saeimu izdarīt šo svarīgo simbolisko soli sabiedrības integrācijas virzienā un balsot „PAR”.

 

 

2) Valsts valodas lietojums mazākumtautību izglītības programmā ir jānosaka izglītības iestādei

 

Deputāta Valērija Buhvalova uzruna:

 

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

Jūs visi zināt, ka izglītības sistēmas reformu nosaka politiķi, pamatodamies uz zinātnieku un pedagogu praktiķu rekomendācijām. Diemžēl mācību valodu proporciju mazākumtautību skolās noteica Saeimas deputāti, nesaskaņodami to ar praktiķiem. Gribēja kā labāk, bet iznāca kā vienmēr! Rezultātā centieni pasniegt divdesmit divas mācību stundas nedēļā valsts valodā mazākumtautību skolu 10.-12. klasēs noveda pie krasas zināšanu kvalitātes pazemināšanas.

Daudzās mazākumtautību vidusskolu klasēs skolnieki nav spējīgi sekmīgi apgūt mācību priekšmetus valsts valodā. Izejot no pedagoģiskiem un politiskiem apsvērumiem, būtu pareizi dot skolām iespēju pašām izdarīt izvēli, kādai jābūt apmācības valodu proporcijai. 

Deputāta Jakova Plinera uzruna



Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

 

Lūk, daži dati, kas tieši attiecas uz apspriežamo jautājumu par mācību valodas izvēli, kuru veic pati skola.

Kad tika uzsākta tā saucamās Izglītības reformas īstenošana, mums solīja rīkot monitoringu, kura pagaidām nav. Tādēļ es gribētu dalīties ar Jums secinājumos, kas izriet no mūsu visai reprezentablā pētījuma par mazākumtautību skolu audzēkņu zināšanu kvalitāti pēc tā saucamās „reformas” ieviešanas.

Pirmkārt, ar likumu noteiktie mācību priekšmeti skolās formāli tiek pasniegti valsts valodā, bet faktiski tiek īstenota bilingvālā apmācība, kā tas ir paredzēts Satversmes tiesas spriedumā. Tas liecina par to, ka īstenot „reformu” nav iespējams – skolnieki nespēj sekmīgi mācīties pārsvarā valsts valodā, bet atbildīgie skolotāji iet tiem pretī. Ko mēs arī vēlamies iestiprināt likumdošanā.

Otrkārt, viennozīmīga ir rezultātu krišanās visos mācību priekšmetos, kas tiek pasniegti bilingvāli vai valsts valodā. Dažādu skolu dažādās klasēs rezultāti ļoti būtiski atšķiras, kas liecina par sistēmas trūkumu Izglītības reformas sagatavošanā.  Rezultātu krišanās īpaši ir ievērojama dabaszinātņu un matemātikas cikla priekšmetos. Atzīmēsim, ka beidzot Izglītības un zinātnes ministrija atkal atzina šos priekšmetus par prioritāriem.

Nav pamatojuma uzskatīt, ka šī tendence mainīsies uz labāko pusi, jo kvalitatīvu metodiku un bilingvālo mācību grāmatu nav un , domājams, nebūs. Daudzās skolās elementāri trūkst mācību grāmatu krievu valodā.

Treškārt, skolnieku mācību darba rezultātu pasliktināšanās liecina par to, ka  zināma uzlabošanās viņu latviešu valodas prasmē notiek uz  zināšanu kvalitātes mācību priekšmetos būtiskas pasliktināšanās rēķina.

Dāmas un kungi!

Mūsu  monitoringa rezultāti demonstrēja, ka , acīmredzami, Izglītības „reforma” arī rada  tendenci, kas sekmē skolnieku zināšanu kvalitātes pazemināšanos. Visi ministru un valdošā vairākuma politiķu paziņojumi par to, ka „reforma” ir it kā tendēta uz konkurētspējas paaugstināšanos , jau no paša iesākuma ir klaji meli.

Tādēļ piedāvāju dot skolām iespēju pašām lemt, kādā proporcijā un kādā veidā tās varētu rūpēties par latviešu valodas apguves kvalitātes uzlabošanos, bet kādā – par citu  priekšmetu apguves kvalitātes paaugstināšanu.

 

 

3) IZM jābūt atbildīgai par valsts valodas apguves kvalitāti

 

Izglītojamais kārto latviešu valodas un literatūras (izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas – arī attiecīgās mazākumtautības valodas un literatūras) zināšanu pārbaudes eksāmenus Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā apjomā un kārtībā. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīga par valsts valodas apguves kvalitāti.”

 

Deputāta V. Buzajeva uzruna:

 

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

 

No valsts ierēdņu mutes mums bieži nākas dzirdēt melīgas runas par to, ka vardarbīga priekšmetu pasniegšanas latviešu valodā ieviešana mazākumtautību skolās sekmē latviešu valodas prasmes uzlabošanos, sekmē sabiedrības integrāciju. Daudz godīgākie ļaudis saka: mēs nevēlamies, lai jūs zinātu latviešu valodu, mēs vēlamies, lai jūs zinātu savu vietu!

Balsošanas rezultāti par apspriežamo PCTVL frakcijas priekšlikumu demonstrēs, kam ir taisnība.

Ko tad mēs piedāvājam?

Pirmkārt, likumā būtu jānosaka latviešu valodas un literatūras pasniegšanas mazākumtautību skolās mērķi un līmeni. Proti,  integrācijai Latvijas sabiedrībā pietiekamā līmenī.

Otrkārt, mēs pieprasām, lai latviešu valodas pasniegšana tiktu atdalīta no latviešu literatūras pasniegšanas, un lai latviešu valodas pasniegšanā tiktu pielietotas mūsdienīgas intensīvas metodikas.

Treškārt, mēs pieprasām, lai Izglītības un zinātnes ministrija nestu atbildību par valsts valodas apguves kvalitāti.

Ceturtā mūsu prasība par to, ka būtu obligāti jākārto eksāmenu dzimtajā valodā un literatūrā, sakrīt ar starptautiskajiem standartiem un ir nepieciešamais priekšnosacījums tam, lai minoritāšu skolu absolventi saglabātu savu nacionālo identitāti.

Man gribētos zināt, kas tieši mūsu priekšlikumā varētu būt pretvalstisks un kādu apsvērumu vadīts Saeimas vairākums varētu nobalsot pret mūsu priekšlikumu.

 

 

4) PCTVL priekšlikums par izglītības ieguves valodu

 

Valsts pārbaudījumu un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturs ir valsts valodā, izņemot mazākumtautības valodas un literatūras zināšanu pārbaudījumus. Pēc izglītības iestādes pieprasījuma pieļaujams satura tulkojums attiecīgā priekšmeta apguves valodā. Valsts pārbaudījumi un profesionālās kvalifikācijas eksāmeni pēc izglītojamā izvēles kārtojami valsts valodā vai attiecīgās mācību programmas apguves valodā.”



 

Deputāta Valērija Buhvalova uzruna:

 

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

Gribētos atgādināt kolēģiem, ka Satversmes tiesa savā 2005. gada 13. maija spriedumā noteica, ka mazākumtautību skolu absolventiem ir tiesības izlaiduma eksāmenos atbildēt dzimtajā valodā. Tādēļ ir nepieciešams izdarīt piedāvāto grozījumu.

Šodien katrā mazākumtautību skolā valsts valodā pasniedz dažādus mācību priekšmetus. Tas noved pie tā, ka izlaiduma eksāmenos daļa skolnieku, kas apguva mācību priekšmetu dzimtajā valodā, nespēj precīzi saprast eksāmena uzdevumu saturu. Tādēļ ir nepieciešams piešķirt skolām tiesības uz iespēju pieprasīt eksāmenu uzdevumu tulkojumu absolventiem.

Tāpat mēs uzskatām, ka mazākumtautību skolu audzēkņiem obligāti ir jākārto eksāmens dzimtajā valodā, lai skolēniem un pedagogiem būtu pietiekošs stimuls saglabāt savu dzimto valodu un attiecīgi dzimto kultūru.  

 

 

5) Mainīt arī Likuma pantu par izglītības ieguves valodu

 

Deputāta V. Buzajeva uzruna:

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

 

Apspriežamais PCTVL frakcijas priekšlikums attiecas uz  valodas izvēli kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās kursos, kas tiek finansēti no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem. Priekšlikuma būtība – nomainīt vienu vārdu pret citu. Vārdu «notiek» uz vārdu «pieejama». Personām, kurām dzimtā valoda ir latviešu, nekas nemainīsies. Jo tas nozīmē, ka organizējot šādus kursus, pirmām kārtām ir jādomā par to pieejamību latviešu valodā. Nu, bet pēc tam, ja būs nauda, būs personāls, būs pieprasījums, tad varētu atcerēties arī par tiem 40% valsts iedzīvotāju, kam dzimtā vai pamatvaloda ir krievu. Kā arī par tiem nedaudzajiem, kam dzimtā valoda ir kāda trešā, ne tik plaši izplatīta Latvijā valoda.

Pēc šādiem prātojumiem īpaši skaidri kļūst, ka spēkā esošā likuma redakcija ir nepieņemama, jo tā aizliedz uz valsts rēķina veikt cittautiešu pārkvalifikāciju viņu dzimtajā valodā, pat ja šim nolūkam ir nauda un personāls un pastāv pieprasījums. Īrijā pret viesstrādniekiem no Latvijas izturas daudz labāk nekā Latvijā pret tās pilsoņiem – Latgales vecticībniekiem, kaut gan desmitiem to paaudžu ir apglabātas šajā zemē.

Un Jūs, cienījamie oponenti, no šīs tribīnes vēl turpināsiet bezkaunīgi un melīgi apgalvot, ka šāda nelietīga, tīšuprāt pazemojoša likuma norma ir vērsta uz to, lai sekmētu sabiedrības integrāciju?! Jau ir zināmas šādas integrācijas sekas. Bezdarbs to personu vidū, kam krievu valoda ir dzimtā, ir par 40% augstāks, nekā latviešu vidū. Bet kvalifikācijas celšanas kursi ir domāti tieši viņiem. Sākumā viņi zaudēja darbu, jo nepietiekamā līmenī pārvaldīja valsts valodu, bet vēlāk, kā par izsmieklu, viņus šajā valodā arī pārkvalificē. Pat tas, ka valstij ir pienākums apmācīt viņus, lai tie apgūtu latviešu valodu, parādījās likumā tikai šā gada pavasarī. Starp citu, tas bija PCTVL frakcijas priekšlikums.

Dāmas un kungi, tas nebūt nav smieklīgi! Šāda attieksme pret nacionālajām minoritātēm robežojas ar genocīdu. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ nelatviešu iedzīvotāju dabiskais zudums divreiz pārsniedz attiecīgos, arī visai baismīgos radītājus latviešiem.

Es aicinu Jūs ievērot elementāras, starptautiski atzītas demokrātijas normas un atbalstīt apspriežamo PCTVL priekšlikumu.

 

 

6) IZM struktūrā jābūt Mazākumtautību izglītības departamentam

 

Deputāta Valērija Buhvalova uzruna:

 

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

 

Latvijā pastāv skolas, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Šīm skolām ir savi mācību plāni un savas specifiskās problēmas. Tieši šo problēmu risināšanai arī ir nepieciešams atsevišķs departaments Izglītības un zinātnes ministrijā.

Derētu atcerēties, ka šāds departaments pastāvēja pirmskara Latvijā. Kaut gan tad pieprasījums pēc tā bija daudz mazāks, kā tagad. Derētu atcerēties arī par tādu izglītības ministru, kā Jānis Rainis, kurš ļoti daudz laba paveica, lai attīstītu baltkrievu minoritātes skolas.

Patlaban Latvijā pastāv trīs skolu tīkli: ar pasniegšanu latviešu valodā, pārsvarā krievu un pārsvarā poļu valodās. Eksistē arī atsevišķas skolas, kurās dažus priekšmetus pasniedz arī citās Latvijā dzīvojošo nacionālo minoritāšu valodās. Ja mēs esam atjaunojuši pirmskara republikas pilsoņu kopu, pirmskara Satversmi un pirmskara privātīpašnieku tiesības, tad kādēļ mums neiet pa šo ceļu tālāk, piemērojot Latvijas Republikas dibinātāju pozitīvo pieredzi? Šodien, kad budžeta līdzekļi uz izglītību ar katru gadu pieaug, kādi šodien var būt argumenti pret  Mazākumtautību izglītības departamenta atjaunošanu?

Es aicinu atbalstīt gan šo apspriežamo PCTVL frakcijas priekšlikumu, gan arī nākamo, kas paredz, ka „Pašvaldības izglītības pārvalde pēc pašvaldības vai Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas izveido mazākumtautību izglītības struktūrvienību.”

 

 

7) Skolu pašpārvalžu funkcijas ir jāpapildina

 

Izglītības likumā rakstīts, ka Izglītības iestādes pašpārvalde pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes pašpārvalde: 1) izstrādā priekšlikumus izglītības iestādes attīstībai;

PCTVL frakcijas deputāti piedāvāja, lai skolu pašpārvaldes piedalītos arī izglītības programmu izvēli un izstrādāšanu.

 

Deputāta Jakova Plinera uzruna

 

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

 

Pašās attīstītākās Eiropas valstīs, kur demokrātijas tradīcijas attīstījās gadu simteņiem, skolas jau sen izmanto plašas pašpārvaldes tiesības. Valsts piešķir tām budžeta līdzekļus, piedāvā obligātos izglītības standartus, neobligātos programmu paraugus, un centralizētajos eksāmenos seko izglītības kvalitātei.

Pēdējo gadu laikā Latvija ir tālu virzījusies pa šo ceļu, bet diemžēl ne līdz galam. Lūk, kā, piemēram, likums nosaka Izglītības iestādes pašpārvaldes pilnvaras: iesniedz priekšlikumus izglītības iestādes vadītājam par izglītības programmu īstenošanu. Tātad, partija teica – vajag, komjaunatne atbildēja – jā! Tās ir acīmredzamas totalitārisma paliekas.

Mēs piedāvājam savādāk: iesniedz priekšlikumus izglītības iestādes vadītājam par izglītības programmu izvēli, izstrādāšanu un īstenošanu. Ticiet man, ja skolotāji un vecāki, kuru vidū ir ne mazums gudru un kompetentu cilvēku, piedalīsies programmu izvēlē un izstrādē, tad arī viņi īstenos tās pavisam citā noskaņojumā un kvalitātē. It īpaši, jo esošais likums dod izglītības iestādēm tiesības izvelēties un izstrādāt programmas. Tikai iepazīstoties ar likumu, nav skaidrības, kas šīs tiesības izmanto. Vai nu skolas direktors vienpersoniski, vai arī, kā mēs piedāvājam, noteikti ņems vērā pedagogu, vecāku un vecāko klašu skolnieku viedokli.

 

Dāmas un kungi!

 

Šī problēma ir daudz vairāk aktuāla nevis krievu, bet tieši latviešu skolām. Un tas, ka tā gadiem ilgi netiek risināta, ir viens no iemesliem, kādēļ mēs izmantojām likumdošanas iniciatīvas tiesības ne pašā piemērotākā momentā, kad notiek budžeta apspriešana.

Piedāvāju atbalstīt apspriežamo PCTVL grozījumu, kā arī trīs sekojošos grozījumus, kas arī attiecas uz skolu pašpārvalžu tiesību paplašināšanu.

 

 

8) Paplašināt pedagogu loku!

 

 

 Deputāta V. Buzajeva uzruna:

Cienījamais Prezidijs! Godātie deputāti!

 

Tāda kvalifikācijas prasība pedagogiem, kā tikai augstākā speciālā izglītība, tika ieviesta 2004. gadā. Līdz šim vairāku desmitu gadu garumā itin veiksmīgi mācīja arī tie, kuriem ir augstākā izglītība vai vidējā pedagoģiskā izglītība. Daži pasniedzēji, kuriem nav augstākās speciālās izglītības ir veiksmīgi nostrādājuši skolās 30–40 gadus un viņus ar pateicību atceras vairākas skolnieku paaudzes.

Es esmu pārliecināts, ka lielākā daļa no zāle sēdošajiem deputātiem viegli spēs atcerēties savu pirmo skolotāju. Un es varu droši apgalvot, ka nodarbojoties ar jūsu audzināšanu no pirmās līdz ceturtajai klasei, viņai nebija augstākās pedagoģiskās izglītības. Tāpēc mēs arī piedāvājam atgriezties pie vecās gadu desmitiem pārbaudītās prakses un noteikt, ka strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kurai ir augstākā izglītība vai vidējā pedagoģiskā izglītība.

Lūk, ko šajā sakarā 16. oktobrī savā intervijā avīzei “Diena” ir teicis premjerministrs Kalvīša kungs: “Tā kā Latvijas skolās trūkst pedagogu, sfērās, kurās kadru trūkums ir visakūtākais, ir jāatceļ skolotājiem noteiktie ierobežojumi attiecībā uz pedagoģisko izglītību, "jo vienkārši kādam šie priekšmeti jāmāca".

Kā izrādās PCTVL ir ministru prezidentam vistuvākā partija un ir gatava nekavējoties ieviest likumdošanā Kalvīša kunga, patiešam gudros, vārdus.

 Piedāvāju gan valdošajai koalīcijai, gan opozīcijai pievienoties valdības galvas viedoklim un nobalsot par apspriežamo grozījumu.

 

 

 

9) Pedagogiem – lielākās algas!

 

Deputāta Valērija Buhvalova uzruna:

 

Cienījamais Prezidijs! Godātie deputāti!

 

Varas pārstāvju vienaldzība par pedagogu materiālo nodrošinājumu ir novedusi pie tā, ka skolās pastāv hronisks pedagogu trūkums. Tikai 14% no pedagoģijas fakultāšu absolventiem iet strādāt skolās. Atgādināšu, ka vēl priekšvēlēšanu diskusijas laikā Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā, neviens no patreizējās valdošās koalīcijas pārstāvjiem neiebilda pret arodbiedrību priekšlikumu – ieviest pedagogiem koeficientu 1,3 attiecībā uz vidējo algu sabiedriskajā sektorā. Mūsu piedāvātais grozījums paredz, ka pedagogiem, kuriem ir zemākā profesionālā kvalifikācija, alga nevar būt mazāka par trim minimālajām algām. Pienācis laiks nodemonstrēt pedagogiem, ka politiķi prot  pildīt solīto. Aicinu balsot “PAR”.

 



Deputāta Jakova Plinera uzruna

 

Cienījamais Prezidijs! Godātie deputāti!

Ideja par to lai iekļautu likumā frāzi: “darba samaksa par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto darba samaksu» ir absurda pati par sevi. Daudz pareizāk būtu ierakstīt: “nav zemāka par kārtējā Ministru kabineta apstiprināto kārtējā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto darba samaksu”. 

Atgādināšu, ka tieši mēģinājums izslēgt no likuma pedagogu algas likmes piesaisti minimālās algas apmēram, kļuva par cēloni Repšes valdības krišanai. Arī Kalvīša kungs nav mūžīgs, tāpat kā viņa grafiki.

Taču, lūk, ko par to domā paši pedagogi un viņu arodbiedrības. Piemēram, LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš. 2004. gada 29. augustā ar valdības rīkojumu pieņemtajā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmā paredzētais darba samaksas pieaugums ievērojami atpaliek no šībrīža tautsaimniecības attīstības rādītājiem - inflācijas un sabiedriskā sektora vidējās algas pieauguma tempiem. LIZDA pirms 9.Saeimas vēlēšanām noslēdza vienošanos ar septiņām politiskajām partijām, tajā skaitā ar visām valdību veidojošām koalīcijas partijām, un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), kurā teikts - "nepieļaut Izglītības likuma 53. panta 2. daļā noteikto pedagogu algas atsaiti no minimālās algas valstī bez piesaistes citam objektīvam ekonomiskam rādītājam - vidējai darba algai sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem vismaz ar koeficientu 1,3". Nepiesaistot pedagogu darba samaksu par vienu likmi objektīvam ekonomiskam rādītājam, pedagogu darba samaksa ievērojami atpaliks no citu valsts budžeta finansēto nozaru darbinieku darba samaksas, kā arī veicinās strauju pedagogu, īpaši jauno speciālistu, aizplūšanu no izglītības sistēmas. "Sekojot līdzi, kā valstī tiek risināts darba samaksas jautājums citām profesijām, pedagogi ir pārliecināti, ka, nenostiprinot Izglītības likumā normu par pedagogu darba samaksas piesaisti noteiktam ekonomiskam rādītājam, tas ir, sabiedriskā sektora vidējai darba algai, pedagogi atkal būs zaudētāji," sacīja Krastiņš.

Tāpēc es aicinu atbalstīt PCTVL priekšlikumu, kas paredz ar koeficientu “trīs” saglabāt pedagogu  algas minimālas likmes piesaisti minimālajai algai.  Vai nu vismaz atbalstīt nākamo juridiskas biroja priekšlikumu, kas paredz saglabāt pedagogu  algas minimālas likmes piesaisti minimālajai algai ar esošu koeficientu “divi”. 

Nobeigumā es gribētu pievērst jūsu uzmanību šim Saeimas juristu dumpim pret nekvalificēto un ārkārtīgi zemisku Ministru kabineta priekšlikumu.

Gadījumā ja mūsu vai nu kaut juridiskā biroja priekšlikums netiks pieņemts, PCTVL balsos pret likumu kopumā.

Komentāri


Осталось символов:  4124124