Galvenā lapa - Arhīvs - 2006


15.12.2006   Deputāta J. Plinera runa, apspriežot likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā"

 

 

Cienījams prezidijs! Godātie deputāti!

 



Ideja pastiprināt atbildību par sabiedrisko pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā – ir kārtējais juridiskās domas šedevrs. Šedevrs, kuru noteikti var atalgot ar sodu. Protams, jau ne ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, kā ir teikts likumprojekta tekstā. Bet gan ar tiesību atņemšanu vismaz divus gadus nodarboties ar likumdošanas darbību – tas noteikti!

Kā minimums, tam ir trīs iemesli.

Pirmais – tā ir pretruna pašā anotācijā. Tur ir rakstīts sekojošais: Krimināllikuma 226. pants nosaka organizācijas vai citas personas atbildību par sabiedrisko pasākumu organizēšanas vai norises kārtības pārkāpšanu tikai gadījumos, kad ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personu tiesībām un interesēm, taču nenosaka atbildību, ja šis būtiskais kaitējums nav radīts.

Tas nozīmē, ka likumprojekta autori uzskata, ja personas, kuras nav nodarījušas sabiedrībai nekāda kaitējuma, paliek nesodītas, tad tas ir nepatīkams robs likumdošanā. Likumprojekta autori no iepriekšējā sasaukuma Saeimas pašas nacionālākās frakcijas arī neslēpa to, ka viņu likumdošanas iniciatīvas ir vērstas pret krievu skolu aizstāvībai veltīto mītiņu un gājienu organizētajiem un dalībniekiem. Tātad, pat pašas stūrgalvīgākās galvas Saeimā atzina, ka šīs manifestācijas nenodarīja valstij un sabiedrībai nekādu kaitējumu! Uzdrošināšos apgalvot, ka tās pat nesa labumu. Nevainīgo ar nepareizajiem uzskatiem kriminālā sodīšana – tā ir doma, kura „patiesi” ir 21. gadsimta eiropeiskās demokrātiskās valsts cienīga!

            Otrkārt, būtu jāatceras, ka jauniešu demonstrāciju organizētāji, kuri ļaunprātīgi nevēlējās nodarīt kaitējumu sabiedrībai, tik pat ļaunprātīgi izmantoja arī Satversmes pantu, kas garantē sapulču brīvību. Tikko Satversmes tiesa atzina, ka visi policiskie šķēršļi, kurus pastāvīgi lika organizētājiem, ir klajā pretrunā ar Satversmi. Šāda likumprojekta izskatīšanas turpināšana pēc Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas – ir tiešs izaicinājums ne tikai Satversmes tiesai, bet arī pašai Satversmei!

Nu, un treškārt, sods par tādu pašu pārkāpumu jau kādus desmit gadus pastāv Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tātad likumprojekta autoriem nav kauna nodarboties ar plaģiātu, pārnesot vienu un to pašu juridisko konstrukciju no viena likuma uz citu. Tiesa gan, APK paredz atbildību, kas ir piecdesmit reizes mazāka. Pie tam abi šie likumi būs tik lielā pretrunā viens ar otru, ka apspriežamā likumprojekta autoriem roku nesniegs pat pirmā kursa juridiskās fakultātes students.

Tādēļ lūdzu atbalstīt ideju: uz diviem gadiem atņemt tiesības nodarboties ar likumdošanu šādu likumprojektu autoriem. Nu, protams, gadījumā, ja viņi gada laikā atkārtoti iesniegs izskatīšanai Saeimā šāda veida likumprojektus.

Komentāri


Осталось символов:  4124124