Galvenā lapa - Arhīvs - 2006


14.12.2006   Eiropas Cilvēktiesību tiesa reģistrē Jurija Petropavlovska sūdzību

2006.gada 4.decembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa reģistrēja Jurija Petropavlovska sūdzību. Krievu skolu aizstāvības štāba aktīvists un PCTVL biedrs J. Petropavlovskis uzskata, ka Latvijas Republika attiecībā pret viņu ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. (vārda brīvība), 11. (pulcēšanās brīvība) un 13. (efektīvas aizsardzības nodrošinājums) pantu.

 

2003.gadā Petropavlovskis iesniedza Naturalizācijas pārvaldē naturalizācijas iesniegumu un sekmīgi nokārtoja naturalizācijas pārbaudi. Pēc dokumentu pārbaudes tika secināts, ka uz viņu neattiecas Pilsonības likumā minētie ierobežojumi un Naturalizācijas pārvalde sagatavoja Ministru kabineta rīkojuma projektu par Petropavlovska uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā. Ministru kabinets izskatīja rīkojuma projektu 2004.gada 16.novembra sēdē un nolēma svītrot Petropavlovska vārdu no naturalizējamo personu saraksta.

 

Jurijs Petropavlovskis pārsūdzēja Ministru kabineta lēmumu Administratīvajā rajona tiesā, tomēr tā secināja, kas tas ir politisks lēmums, kuru nevar pārsūdzēt tiesā. Šo secinājumu apstiprināja arī Administratīvā apgabaltiesa un Augstākās tiesas Senāts.

 

Jurijs Petropavlovskis uzskata, ka atteikums uzņemt viņu Latvijas pilsonībā, neskatoties uz visu naturalizācijas priekšnoteikumu izpildīšanu, ir sods par viņa negatīvo attieksmi pret mazākumtautību izglītības reformu, kura pausta publiski gan presē, gan sapulču un piketu laikā, gan piedaloties Krievu skolu aizstāvības štāba darbībā. Vadoties no ECT judikatūras, šīs aktivitātes varēja ierobežot, tikai ja tās bija vērstas uz vardarbību. Pat ja persona vēlas panākt fundamentālas izmaiņas, kuras varas iestādēm šķiet šokējošas, nepieņemamas un neleģitīmas, šai personai ir tiesības brīvi paust savu viedokli miermīlīgā veidā. ECT, piemēram, atzina, ka Bulgārija pārkāpusi Konvencijas normas, neļaujot Bulgārijā dzīvojošajiem maķedoniešiem publiski paust separātistiskās idejas. Jāatzīmē, ka Jurijs Petropavlovskis nav krimināli vai administratīvi sodīts par savām aktivitātēm, kas liecina par to, ka savu viedokli par izglītības reformu viņš vienmēr ir paudis miermīlīgi.

 



Jurijs Petropavlovskis uzskata, ka Latvijas tiesību sistēmas ietvaros viņam nebija iespējas panākt savu tiesību aizsardzību, jo viņa lieta nav izskatīta tiesā pēc būtības. Augstākās tiesas Senāta lēmumā minēto iespēju griezties prokuratūrā ECT lietās pret Krieviju atzina par neefektīvu aizsardzības līdzekli.

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124